apvelings
apvelings
1.Vieta ar stāviem jūras krastiem, kas pakļauta stipra vēja un viļņu iedarbībai un kur krasts daļēji izskalojas; ūdenī daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc tur ir daudz dzīvo organismu.
2.Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā).
Avoti: SV99, ZTV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādu nogulumu biezums variē no 60 līdz 3 300 metriem, lielāko biezumu sasniedzot vietās, kur notiek apvelings.
- Tuvākajā nedēļā gaidāms saulains un karsts laiks, upju un ezeru ūdens temperatūra būtiski paaugstināsies, bet dienvidu vēja dēļ ūdens sasilšana jūrā pie krasta būs nevienmērīga, vietām iespējams apvelings - dziļumā esošais aukstais ūdens var nonākt peldvietās.
- 3.1.2. hidroloģija ( viļņu un straumju režīms; apvelings, sajaukšanās, uzturēšanās laiks, saldūdens ieplūšana; jūras līmenis);
- Veiksmīgai jebkuru dzīvo organismu audzēšanai akvakultūras apstākļos ir jāizvērtē kompleksa vides faktoru atbilstība katrai sugai ūdens slānī līdz 30-40 m dziļumam, kā arī jāņem vērā piegrunts slāņu fizikāli-ķīmiskie parametri, jo šie ūdeņi piekrastes zonā periodiski paceļas līdz virsmai apvelinga rezultātā.
- Savukārt mantijas materiāla apvelings okeānisko plātņu centrālajās daļās izveido diverģences robežu ( sakrīt ar vidusokeānisko riftu), kur no dzīlēm paceļas un veidojas jauna okeāniskā Zemes garoza.