apveldzēt
apveldzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apveldzēju | apveldzējam | apveldzēju | apveldzējām | apveldzēšu | apveldzēsim |
| 2. pers. | apveldzē | apveldzējat | apveldzēji | apveldzējāt | apveldzēsi | apveldzēsiet, apveldzēsit |
| 3. pers. | apveldzē | apveldzēja | apveldzēs | |||
Pavēles izteiksme: apveldzē (vsk. 2. pers.), apveldzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apveldzējot (tag.), apveldzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apveldzētu
Vajadzības izteiksme: jāapveldzē
Padarīt valgu, samitrināt.
Avoti: LLVV