apvelties
apvelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apveļos | apveļamies | apvēlos | apvēlāmies | apvelšos | apvelsimies |
| 2. pers. | apvelies | apveļaties | apvēlies | apvēlāties | apvelsies | apvelsieties, apvelsities |
| 3. pers. | apveļas | apvēlās | apvelsies | |||
Pavēles izteiksme: apvelies (vsk. 2. pers.), apvelieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apveļoties (tag.), apvelšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apveltos
Vajadzības izteiksme: jāapveļas
2.Refl. → apvelt2.
3.parasti formā: trešā persona Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
5.apvidvārds Pavelties zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un man arī nederētu – pats teici, ka esmu apvēlies.
- Tagad mūsu ezītis ir apvēlies, jo tiek lutināts un lolots.
- Pirmais ceļā pagadījās mazs apvēlies vīrelis, liela tirdzniecības uzņēmuma īpašnieks.
- Apakšgals vēl paspēra dažus grīļīgus soļus, uzskrēja kokam un apvēlās.
- Tur bija daudz kailu akmeņu — zemas grēdas un apvēlušies milzeņi.