apvemt
apvemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvemju | apvemjam | apvēmu | apvēmām | apvemšu | apvemsim |
| 2. pers. | apvem | apvemjat | apvēmi | apvēmāt | apvemsi | apvemsiet, apvemsit |
| 3. pers. | apvemj | apvēma | apvems | |||
Pavēles izteiksme: apvem (vsk. 2. pers.), apvemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvemjot (tag.), apvemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvemtu
Vajadzības izteiksme: jāapvemj
Vemjot aptraipīt; novemt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūlējos saglabāt kaut kripatiņu cieņas, piecēlos un apvēmu savas bikses.
- Klīst baumas, ka Džons uzgaidāmajā telpā apvēmis pāris kundzītes.
- Apvemjot izspiedējus, viņa līgani nosēdās uz betonētās grīdas.
- Tur ir apčurāts un apvemts publiskās vietās!
- Kolīdz nokļuvuši, tā uzreiz saslima, visu apvēma un ātri lidoja prom ar helikopteru.