apgalvot
apgalvot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apgalvoju | apgalvojam | apgalvoju | apgalvojām | apgalvošu | apgalvosim |
2. pers. | apgalvo | apgalvojat | apgalvoji | apgalvojāt | apgalvosi | apgalvosiet, apgalvosit |
3. pers. | apgalvo | apgalvoja | apgalvos |
Pavēles izteiksme: apgalvo (vsk. 2. pers.), apgalvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apgalvojot (tag.), apgalvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apgalvotu
Vajadzības izteiksme: jāapgalvo
Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
PiemēriViņi visi apgalvo, ka Dievs ir mīlestība.
- Viņi visi apgalvo, ka Dievs ir mīlestība.
- Māsa gan apgalvo, ka mamma reizumis esot dziedājusi.
- Tā apgalvo vecāki, kuriem ir sešpadsmit bērnu.
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit