Paplašinātā meklēšana

Meklējam vīte.

Atrasts vārdos (131):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

dīgstu vīte

Atrasts skaidrojumos (377):

stīcka Ādiņa, plēvīte.
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante.
usmaša Apsējs, prievīte.
uzmaša Apsējs, prievīte.
uzmašs Apsējs, prievīte.
uzmata Apsējs, prievīte.
uzmats Apsējs, prievīte.
strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte.
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs.
otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde.
ziedaine Austa prievīte vai josta ar ziedu rakstu, ornamentu.
Clematis orientalis austrumu mežvītenis.
Marasmius saccarinus baltā vītene.
Clematis vitalba baltais mežvītenis.
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
Clematis x bronnstedtii Bonšteta mežvītenis.
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis.
mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss.
plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana.
miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums.
miringīts Bungplēvītes iekaisums.
timpanektomija Bungplēvītes izgriešana.
miringomikoze Bungplēvītes mikoze.
miringotomija Bungplēvītes pārgriešana vai pārduršana.
miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana.
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību.
pubulis Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma.
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos.
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji.
dzilkstēt Čivināt, vidžināt, vīterot.
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
uzbante Daiļa prievīte.
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
haptotropisms Dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
ķīvestīte Dem. --> ķīvīte.
ķīvitiņa Dem. --> ķīvīte.
ķīvitiņš Dem. --> ķīvīte.
verpele Diegspolīte, saivīte.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
Clematis x durandii Djuranda mežvītenis.
Solidago virgaurea dzeltenā zeltgalvīte.
rīkšu zeltgalvīte dzeltenā zeltgalvīte.
Dzelve Dzelvīte, ezers Raiskuma pagastā.
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers.
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā.
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis.
Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
ežgalvainis Ežgalvīte.
ežvārpainis Ežgalvīte.
sparganium Ežgalvītes.
lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot.
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka.
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi.
Lonicera acuminata gurķu vīteņsausserdis.
smailais vīteņsausserdis gurķu vīteņsausserdis.
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis.
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis.
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
miringoskops Instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis.
miringotoms Instruments bungplēvītes pārgriešanai vai pārduršanai.
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis.
Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs.
kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs.
ķīvens Jauna ķīvīte.
jaunieva Jaunuvīte.
Pluvialis squatarola jūrasķīvīte.
patrikot Kādu brīdi vīterot (par lakstīgalas dziesmu).
Clematis montana kalnu mežvītenis.
zilpodziņa Kalnu norgalvīte ("Jasione montana").
Jasione montana kalnu norgalvīte.
Rhodobryum spatulatum kaļķu rožgalvīte.
Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte.
Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte.
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers.
Hydrangea petiolaris kātainā vīteņhortenzija.
ķivināt Kliegt (kā ķīvīte).
conocephalum Konusgalvītes.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem; vīteņkrūms.
Inocybe cookei Kuka šķiedrgalvīte.
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties.
Marasmius scorodonius ķiploku vītene.
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
samelis Ķīvīte ("Vanellus vanellus", senāk "Vanellus cristatus").
sāmala Ķīvīte ("Vanellus").
Vanellus cristatus ķīvīte, samelis.
sēnala Ķīvīte, sēmala.
sēmaliņš Ķīvīte; sēmala.
sēmalis Ķīvīte; sēmala.
Vanellus vanellus ķīvīte.
čīviste Ķīvīte.
ķēvala Ķīvīte.
ķieviete Ķīvīte.
ķieviste Ķīvīte.
ķīkuts Ķīvīte.
ķīve Ķīvīte.
ķīvita Ķīvīte.
ķīvite Ķīvīte.
ķīvītis Ķīvīte.
līviņa Ķīvīte.
pīguta Ķīvīte.
sēmala Ķīvīte.
somalis Ķīvīte.
ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte.
ķīvitēns Ķīvītes mazulis.
ķīvitīte Ķīvītes mazulis.
slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji.
Sparganium erectum lielā ežgalvīte.
zarainā ežgalvīte lielā ežgalvīte.
Clematis macropetala lielziedu mežvītenis.
Prunella grandiflora lielziedu zilgalvīte.
Galinsoga ciliata matainā sīkgalvīte.
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
Sparganium minimum mazā ežgalvīte.
plēvas Mazas plēvītes, kvēpi, kas lampai kūpot paceļas no cilindra.
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
klematis Mežvītenis.
clematis Mežvīteņi.
Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte.
Aristolochia clematitis mežvīteņu aristolohija.
Codonopsis clematidea mežvīteņu kodonopsis.
vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia").
lielziedu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis macropetala").
kalnu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis montana").
austrumu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis orientalis").
taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā.
Tangūtijas mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis tangutica").
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba").
violetais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis viticella").
Bonšteta mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x bonnstedtii").
Djuranda mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x durandii").
Clematis jouiana mežvīteņu suga.
Solidago gigantea milzu zeltgalvīte.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
Adoxa moschatellina muskusa bezslavīte.
Lonicera sempervirens mūžzaļais vīteņsausserdis.
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
jasione Norgalvītes.
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera.
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
oksidēšana Oksīda plēvītes veidošana uz metāla izstrādājuma virskārtas.
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
papuviete Papuve, papuvīte.
aizvīterot Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
mazā brūngalvīte parastā brūngalvīte.
Conocephalum conicum parastā konusgalvīte.
Rhodobryum roseum parastā rožgalvīte.
Prunella vulgaris parastā zilgalvīte.
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni.
Paslavīte Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
Paslavītis Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
Inocybe patouillardii Patujāra šķiedrgalvīte.
pavidžurēt Pavidžināt; pavīterot.
pavītarot Pavīterot.
pavīterēt Pavīterot.
Pievītes ezers Pāvītes ezers Cēsu novada Inešu pagastā.
pantry Pieliekamais (kuģī); kuģa virtuve; neliela virtuvīte.
nefrostoma Piltuvīte ar skropstiņām - nefrīdiju atvere dzīvnieka ķermeņa dobumā.
mastīkls Pinuma raksts zeķu prievītei ar imitētiem zobiņiem.
plānādiņa Plāna ādiņa, plāna plēvīte.
pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas.
plēksna Plāna plēvīte, kārtiņa.
kuza Plēvīte virs piena.
kuzla Plēvīte virs piena.
kuzma Plēvīte virs piena.
kuzna Plēvīte virs piena.
ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari.
Marasmius oreades pļavas vītene.
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa.
pacele Prievīte (zeķes nostiprināšanai).
kājbante Prievīte garo zeķu nostiprināšanai.
uzsainis Prievīte, apsējs.
lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis.
lielsaišķis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem.
pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa.
prievots Prievīte, zeķu saite.
pārsaišķis Prievīte.
prievats Prievīte.
prieve Prievīte.
prievenis Prievīte.
prievete Prievīte.
prieviete Prievīte.
prieviēte Prievīte.
prievietis Prievīte.
prieviets Prievīte.
prievite Prievīte.
prievitiņa Prievīte.
prievits Prievīte.
prievīts Prievīte.
ūzants Prievīte.
ūzbante Prievīte.
ūzbants Prievīte.
uzmauts Prievīte.
vārnacītis Prievītes raksts.
īpiņi Prievītes, matu lentas.
īpini Prievītes; matu lentas.
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
ģeņģīzeris Rīks (dzelzs), ar ko griež skrūvju vītes.
rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
Marasmius rotula riteņu vītene.
rhodobryum Rožgalvītes.
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
sēve saivīte.
ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma.
Sava Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Sāva Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Sāviena Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Salvīte Savīte, Vesetas pieteka.
Savide Savīte, Vesetas pieteka.
Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km.
sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
Sparganium microcarpum sīkaugļu ežgalvīte.
galinsoga Sīkgalvīte - kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga").
galinsoga Sīkgalvītes.
Galinsoga parviflora sīkziedu sīkgalvīte.
Clematis douglasii var. scottiae Skotijas mežvītenis.
ģeņģes Skrūves vītes.
Inocybe lacera sķeltā šķiedrgalvīte.
Inocybe fastigiata smailā šķiedrgalvīte.
dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru.
tīteklis Stīga (auga), vīte (piemēram, zirņu, apiņu).
madara Stīga (auga), vīte.
vīksne Stīga (auga), vīte.
hūdijs Svīteris ar kapuci.
sveaters Svīteris.
sveters Svīteris.
svīters Svīteris.
sweater Svīteris.
Sparganium angustifolium šaurlapu ežgalvīte.
Sparganium affine šaurlapu ežgalvītes "Sparganium angustifolium" nosaukuma sinonīms.
kokžņaudzējs Šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas.
logspārnis Šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem.
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija.
rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei.
inocybe Šķiedrgalvītes.
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
infratimpānisks Tāds, kas atrodas zem bungplēvītes.
Clematis recta taisnais mežvītenis.
Clematis tangutica Tangūtijas mežvītenis.
apsējs Tas, ar ko apsien (zeķes), prievīte.
vindale Tauku plēvīte uz zupas virsmas; plēvīte uz ūdens, kas satur dzelzi, virsmas.
Lonicera tellmaniana Tēlmaņa vīteņsausserdis.
ežu tumšvītene tumšvīteņu ģints sēņu suga ("Phaeomarasmius" erinaceus").
spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes.
neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
uzvīterēt Uzvīterot.
Lonicera periclymenum Vācijas vīteņsausserdis.
Marasmius androsaceus vairoga vītene.
Prunella x webbiana Veba zilgalvīte.
spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
Clematis integrifolia vesellapu mežvītenis.
Hydrangea integrifolia vesellapu vīteņhortenzija.
Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts.
Savīte Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 123 m, iztek no Kaņepēnu (Savītes) ezera; Salvīte; Savide.
Sparganium emersum vienkāršā ežgalvīte.
Sparganium simplex vienkāršās ežgalvītes "Sparganium emersum" nosaukuma sinonīms.
vītinis Vija, vītene.
mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
Clematis viticella violetais mežvītenis.
koņs Virvīte mantu pārmešanai no kameras uz kameru pa logu.
zaru vītenīte vītenīšu suga ("Marasmiellus ramealis").
spārvīši vīteņaugi, kas sniedzas līdz jumta spārēm vijas ap tām.
kāpelējošie krūmi vīteņaugi.
tigmotropisms vīteņaugu (piemēram, parastā apiņa) izliekšanās, reaģējot uz pieskares vai berzes kairinājumu.
vairoga vītene vīteņu suga ("Gymnopus androsaceus", syn. "Marasmius androsaceus").
lapu vītene vīteņu suga ("Marasmius epiphyllus").
pļavas vītene vīteņu suga ("Marasmius oreades").
riteņu vītene vīteņu suga ("Marasmius rotula").
baltā vītene vīteņu suga ("Marasmius saccharinus").
ķiploku vītene vīteņu suga ("Marasmius scorodonius"); ķiploksēne.
vinneja vītene vīteņu suga ("Marasmius wynneae").
garkāta vītene vīteņu suga ("Mycetinis alliaceus").
Bujāra vītene vīteņu suga ("Mycetinis bulliardii").
smirdošā vītene vīteņu suga ("Mycetinis querceus").
tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
Sparganium gramineum zālainā ežgalvīte.
Sparganium friesii zālainās ežgalvītes "Sparganium gramineum" nosaukuma sinonīms.
Zalva Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
Zalve Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km.
Vilkupe Zalvītes kreisā krasta pieteka Zalves pagastā, garums - 8 km.
Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve.
Gobāja Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - \~10 km.
Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe.
pacelne Zeķes apsējs ap ceļgalu; prievīte.
zeltgalvis Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltmeija Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltrasa Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltslotiņa Zeltgalvīte ("Solidago").
solidago Zeltgalvītes.
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Inocybe geophylla zemes šķiedrgalvīte.
zilgalviņš Zilgalvīte.
zilgalvis Zilgalvīte.
prunella Zilgalvītes.

vīte citās vārdnīcās:

MLVV

vīte

LLVV

vīte¹

vīte²