Paplašinātā meklēšana

Meklējam vīns.

Atrasts vārdos (83):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (295):

parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
kalvadoss Ābolu degvīns
ābolvīns Ābolu vīns
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
Campsis radicans Amerikas trompetvīns
Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā
Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
Atertona apdzīvota vieta Austrālijā (_Atherton_), Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā
Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā
Bedouri apdzīvota vieta Austrālijā, Kvīnslendas štata rietumos
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām
Parthenocissus vitacea balstāmais mežvīns
baltais vīns baltvīns
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls
alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
brandaviens Brandvīns
brandesniņš Brandvīns
brandeviens Brandvīns
brandeviņš Brandvīns
brandevīns Brandvīns
brandienis Brandvīns
brandieveņš Brandvīns
brandinis Brandvīns
brandisneņš Brandvīns
brandivienis Brandvīns
brandiviņš Brandvīns
brandivīns Brandvīns
brandvins Brandvīns
brandviņš Brandvīns
branvīns Brandvīns
brandaviņš Brandvīns, degvīns
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls
mezovīnskābe COOH(CHOH)~2~COOH, optiski neaktīvs vīnskābes izomērs
brandiņs degvīns
brendeviņš degvīns
brendiņš degvīns
elles uguns degvīns
šmakauka degvīns
asais Degvīns
brandans Degvīns
brandēņš Degvīns
brandiņš Degvīns
brandīns Degvīns
brandvīns Degvīns
brendans Degvīns
brendaviņš Degvīns
brendavīns Degvīns
brendīns Degvīns
brenduvīns Degvīns
brendvīns Degvīns
čarka Degvīns
jokūdens Degvīns
krakšķis Degvīns
sīvs Degvīns
sīvulis Degvīns
šnabis Degvīns
šņabis Degvīns
šņabītis Degvīns
šņabsts Degvīns
šnabulītis Degvīns
šņabulītis Degvīns
snapšis Degvīns
snapšķis Degvīns
šnapšķis Degvīns
šņapšķis Degvīns
šnapsts Degvīns
šņapsts Degvīns
suļeika Degvīns
vodjara Degvīns
vodka Degvīns
granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne
akmeņdropes Degvīns (nenopietns apzīmējums)
čalka Degvīns ar ūdeni
brandavīns Degvīns, brandvīns
brandavs Degvīns, brandvīns
rudzeļļa Degvīns, kandža
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām
šņaga Degvīns, spirts
sūrais Degvīns, šņabis
aqua vitae degvīns; _burtiski_: "dzīvības ūdens"
brenduviņš Degvīns; brendavīns
bremka Degvīns; degvīna malks
balts Degvīns; spirts
Cissus antarctica dienvidu efejvīns
duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes
kava Dzirkstošais spāņu vīns, ko gatavo pēc klasiskās šampanieša metodes
konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina
verdoflavīns Flavīns, kas atrodams zālē, ķīmiski identisks ar riboflavīnu
clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
menādas grieķu mitoloģijā - Dionīsa pavadones, kas apvijušās ar vīnstīgām un vīnogulāju lapām barā seko dievam, savā ceļā visu saplosot un sadauzot ar nūjām (tirsiem)
ozo Grieķu tradicionāls anīsa degvīns; ouzo
Parthenocissus henryana Henrija mežvīns
maltoflavīns Iesala flavīns jeb liohroms
krecele Ieskābis vīns
Aptenodytes forsteri imperatorpingvīns
kristāls Īpašas šķirnes degvīns; attiecīgā degvīna šķirne
lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
Ampelopsis brevipedunculata īskātu čemurvīns
Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā
Parthenocissus tricuspidata Japānas mežvīns
ženevērs Kadiķogu degvīns
krambambulis kāds sens ļoti stiprs Dancigā gatavots ķiršu degvīns, vēlāk vispār stiprāks alkoholisks dzēriens
Bārtlfrīra kalns kalns Austrālijā, Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1622 m
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
Aptenodytes patagonica karaliskais pingvīns
brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela
kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas
proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu
Ampelopsis aconitifolia kurpīšlapu čemurvīns
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus
ķimele Ķimeņu degvīns
Campsis grandiflora Ķīnas trompetvīns
šeribrendi Ķiršu degvīns jeb liķieris
Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
fūzelis Lēts degvīns; kandža
strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā)
barmatuha Lēts vīns
plonka Lēts vīns
žodzene Lēts vīns
guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
meža vīns mežvīns
mežavīns Mežvīns
muskateļvīns Muskatvīns
Astribladaunsu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Astrebla Downs National Park_), Kvīnslendas dienvidrietumu daļā
Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
Balto kalnu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendas štatā
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
karaļpingvīns no 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē
baltvīns no gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns
muskatvīns no muskata vīnogu šķirnes ražots deserta vīns
kagors no sarkano šķirņu vīnogām iegūts deserta vīns
sarkanvīns no tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
ouzo Ozo - grieķu tradicionāls anīsa degvīns
džins Paegļu ogu degvīns
todus Palmu vīns
toddy Palmu vīns - raudzēta palmu sula ar 4-5% alkohola
Tafelwein parasts galda vīns
nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
metavīnskābe pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
stearilartrāts pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns
E353 pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga
E101 pārtikas uzlabotājs - riboflavīns, iespējamā iedarbība - drošs
E472f pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E472e pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E472d pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
E334 pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
krūmpērlīte Pašbrūvēts degvīns
mēnesnīca Pašbrūvēts degvīns
samosvals Pašbrūvēts degvīns
lipindraks pašbrūvēts degvīns (XX gs. 40.-60. gados)
ļurļaks Pašbrūvēts degvīns, kandža
Aglyunas breinums pašdarināts degvīns
krūmine Pašdarināts degvīns
samagonka Pašdarināts degvīns
šļerga Pašdarināts degvīns
šļorga Pašdarināts degvīns
šmerga Pašdarināts degvīns
šmola Pašdarināts degvīns
šperga Pašdarināts degvīns
Aglonas brīnums pašdarināts degvīns 20. gs. 40.-60. gados
džindža Pašdarīts degvīns
krutka Pašgatavots degvīns (parasti atšķaidīts spirts)
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments
Parthenocissus quinquefolia pieclapiņu mežvīns
Kērnsa pilsēta Austrālijā ("Cairns"), kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata ziemeļu daļā, 98300 iedzīvotāju (2006. g.)
Makaja pilsēta Austrālijā ("Mackay"), Kvīnslendas austrumos, osta Koraļļu jūras krastā, 85500 iedzīvotāju (2015. g.)
Mauntaiza pilsēta Austrālijā ("Maunt Isa"), Kvīnslendas rietumos, 22000 iedzīvotāju (2016. g.)
Rokhemptona pilsēta Austrālijā ("Rockhampton"), Kvīnslendas austrumos, osta Ficrojas lejteces krastos, 80700 iedzīvotāju (2015. g.)
Tūvumba pilsēta Austrālijā ("Toowoomba"), Kvīnslendas štata dienvidu daļā, \~100 km uz rietumiem no Brisbenas, 90200 iedzīvotāju (2006. g.)
Vorika pilsēta Austrālijā (Warwick"), Kvīnslendā, \~30000 iedzīvotāju (2007. g.)
Goldkosta pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 454400 iedzīvotāju (2006. g.)
Sanšaikosta pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 87600 iedzīvotāju (2006. g.)
Taunsvila pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štatā, 95500 iedzīvotāju (2006. g.)
Bārkoldaina pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā
Sarina pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štata austrumos, <10000 iedzīvotāju
Bamaga pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Jorkas raga pussalas ziemeļos
Ipsviča pilsēta Austrālijas austrumos (_Ipswich_), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.)
Brisbena pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta
Bandaberga pilsēta Austrālijas austrumu piekrastē, Kvīnslendā, osta Bernetas lejteces krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.)
slivovica Plūmju degvīns
promis Provis - stiprs brandvīns; brandvīns
proms Provis - stiprs brandvīns; brandvīns
spumante putojošais Itālijas vīns
Cissus rhombifolia romblapu efejvīns
rudzalus Rudzu degvīns
rudzītis Rudzu degvīns; rudzu kandža
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks
Bentinka sala sala Austrālijas ziemeļu piekrastē, Karpentārija līča dienvidos, Kvīnslendas štata teritorija
Grīnailenda sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha
šeļķens Saldināts degvīns
šerijs Salds gaišais vīns; attiecīgā vīna šķirne; heress
cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes"
sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns
desertvīns Salds vīns, kurā rūgšanas procesā saglabājas neizrūdzis cukurs
tuvējs samērā tuvs (1); tuvīns (1)
tuvējs samērā tuvs (3); tuvīns (2)
tuvējs samērā tuvs (4); tuvīns (3)
medoks Sarkanais Bordo vīns
tintillo Sarkanais vīns no Seviļas apvidus
bordo Sarkanvīna šķirne; šīs šķirnes vīns
kabernē sarkanvīns no šīs šķirne ogām
šablī Sausais baltvīns no Lejasburgundijas
heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs
skābais Sausais vīns
skābulis Sausais vīns
suhačs Sausais vīns
Aizaka sausgultne Austrālijā (_Isaac_), Kvīnslendas štata austrumos
Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka
Barkū sezonāli izžūstoša ūdenstece Austrālijā, Kvīnslendas štatā
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs
kremortartars skābais vīnskābais kālijs ("Cremor tartari")
kisļaks Skābs vīns
krecis Skābs vīns
zirgu šņabis sliktas kvalitātes degvīns
nāliķis Sliktas kvalitātes degvīns
āliķis Slikts degvīns
šelķins Smalks degvīns
soterns Smalks franču vīns, ko izved no Žirondas departamenta
difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu
ļurļaks Stiprināts pašmāju vīns
ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
provis Stiprs brandvīns; brandvīns
ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā
džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns
marsala Stiprs vīns no Sicīlijas
portvīns Stiprs, salds vīnogu vīns
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1)
Cissus striata svītrainais efejvīns
puslitrs šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu); šāda trauka, saturs (parasti degvīns)
pusstops šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu; šāda trauka saturs, parasti degvīns
sēļķins Šeļķins - saldināts degvīns
šēļķins Šeļķins - saldināts degvīns
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
divdegu brandvīns tā saucamais 2/3 brandvīns, kas gatavojot tikai divas reizes pārtvaicēts
šampanietis tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus
tinto Tintes vīns, biezs sarkans vīns no Spānijas
kampsis Trompetvīns - divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints
malaga Tumši zeltains vīnogu deserta vīns
fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem
aptuvīns Tuvīns
tivīns Tuvīns
tuvens Tuvīns
tuvīgns Tuvīns
konfīdents Tuvīns draugs, kam visu uztic
ugunsūdens Ugunsdzēriens; degvīns
gorilka Ukraiņu degvīns
Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
Brisbena upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī
Barvona upe Austrālijā Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, daļā tecējuma arī Kvīnslendas štata robežupe, viena no Dārlingas satekupēm
Bovena upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
Satora upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
Beljando upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
Keipa upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
Ficroja upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā
Bērdekina upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni
vīna rēzīnēšana uzlabošana ar sveķi, lai vīns iegūtu īpatnēju garšu
valstnieks Valsts uzņēmumos ražots degvīns
absints Vērmeļu degvīns
Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
clairet Viegls, gaiši sarkans franču vīns
klarets Viegls, gaiši sarkans franču vīns
klērets Viegls, gaišs franču vīns
varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus
piroķekarskābe Vienkāršākā un svarīgākā ketokarbonskābe, ko iegūst ātri pārtvaicējot vīnskābes un kālija vai nātrija bisulfāta maisījumu vai arī oksidējot pienskābi
burgundietis Vīna (gk. sarkanvīna) šķirne, šās šķirnes vīns
madeira Vīnogu deserta vīna šķirne; šīs šķirnes vīns
reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns
izba vīns _Monastirskaja izba_
sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām
ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns
saldais vīns vīns, kas satur no 16 līdz 32% cukura
jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
viņķelis Vīns; lēts vīns
Beirdsteibls virsotne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Ņūkāslas grēdas dienvidrietumu daļā, augstums - 750 m
pūrmaņšņabis Zemas kvalitātes degvīns
zirgšņabis Zemas kvalitātes degvīns
Bārklija plato zemes virsas pacēlums Austrālijā, Ziemeļu teritorijā un Kvīnslendas štatā, augstums - līdz 565 m (Bleks)
bombo Ziemeļamerikā 19. gs. gatavots degvīns no ruma, muskata un cukura

vīns citās vārdnīcās:

MLVV

vīns

LLVV

vīns

MEV

vĩns