Paplašinātā meklēšana

Meklējam vīns.

Atrasts vārdos (83):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (283):

parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
kalvadoss Ābolu degvīns.
ābolvīns Ābolu vīns.
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
Campsis radicans Amerikas trompetvīns.
Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā.
Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā.
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos.
Atertona apdzīvota vieta Austrālijā (_Atherton_), Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā.
Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
Parthenocissus vitacea balstāmais mežvīns.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
baltais vīns baltvīns.
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
brandaviņš Brandvīns, degvīns.
brandaviens Brandvīns.
brandesniņš Brandvīns.
brandeviens Brandvīns.
brandeviņš Brandvīns.
brandevīns Brandvīns.
brandienis Brandvīns.
brandieveņš Brandvīns.
brandinis Brandvīns.
brandisneņš Brandvīns.
brandivienis Brandvīns.
brandiviņš Brandvīns.
brandivīns Brandvīns.
brandvins Brandvīns.
brandviņš Brandvīns.
branvīns Brandvīns.
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls.
mezovīnskābe COOH(CHOH)~2~COOH, optiski neaktīvs vīnskābes izomērs.
granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
akmeņdropes Degvīns (nenopietns apzīmējums).
čalka Degvīns ar ūdeni.
brandavīns Degvīns, brandvīns.
brandavs Degvīns, brandvīns.
rudzeļļa Degvīns, kandža.
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
šņaga Degvīns, spirts.
sūrais Degvīns, šņabis.
aqua vitae degvīns; _burtiski_: "dzīvības ūdens".
brenduviņš Degvīns; brendavīns.
bremka Degvīns; degvīna malks.
balts Degvīns; spirts.
brandiņs degvīns.
elles uguns degvīns.
šmakauka degvīns.
asais Degvīns.
brandans Degvīns.
brandēņš Degvīns.
brandiņš Degvīns.
brandīns Degvīns.
brandvīns Degvīns.
brendans Degvīns.
brendaviņš Degvīns.
brendavīns Degvīns.
brendīns Degvīns.
brenduvīns Degvīns.
brendvīns Degvīns.
čarka Degvīns.
jokūdens Degvīns.
krakšķis Degvīns.
sīvs Degvīns.
sīvulis Degvīns.
šnabis Degvīns.
šņabis Degvīns.
šņabītis Degvīns.
šņabsts Degvīns.
šnabulītis Degvīns.
šņabulītis Degvīns.
snapšis Degvīns.
snapšķis Degvīns.
šnapšķis Degvīns.
šņapšķis Degvīns.
šnapsts Degvīns.
šņapsts Degvīns.
suļeika Degvīns.
vodjara Degvīns.
vodka Degvīns.
Cissus antarctica dienvidu efejvīns.
duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes.
kava Dzirkstošais spāņu vīns, ko gatavo pēc klasiskās šampanieša metodes.
konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm.
Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina.
verdoflavīns Flavīns, kas atrodams zālē, ķīmiski identisks ar riboflavīnu.
clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
menādas grieķu mitoloģijā - Dionīsa pavadones, kas apvijušās ar vīnstīgām un vīnogulāju lapām barā seko dievam, savā ceļā visu saplosot un sadauzot ar nūjām (tirsiem).
ozo Grieķu tradicionāls anīsa degvīns; ouzo.
Parthenocissus henryana Henrija mežvīns.
maltoflavīns Iesala flavīns jeb liohroms.
krecele Ieskābis vīns.
Aptenodytes forsteri imperatorpingvīns.
kristāls Īpašas šķirnes degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
Ampelopsis brevipedunculata īskātu čemurvīns.
Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā.
Parthenocissus tricuspidata Japānas mežvīns.
ženevērs Kadiķogu degvīns.
krambambulis Kāds sens ļoti stiprs Dancigā gatavots ķiršu degvīns, vēlāk vispār stiprāks alkoholisks dzēriens.
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna.
Aptenodytes patagonica karaliskais pingvīns.
brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela.
kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas.
proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu.
Ampelopsis aconitifolia kurpīšlapu čemurvīns.
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
ķimele Ķimeņu degvīns.
Campsis grandiflora Ķīnas trompetvīns.
šeribrendi Ķiršu degvīns jeb liķieris.
Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
fūzelis Lēts degvīns; kandža.
strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā).
barmatuha Lēts vīns.
plonka Lēts vīns.
žodzene Lēts vīns.
guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize.
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
meža vīns mežvīns.
mežavīns Mežvīns.
muskateļvīns Muskatvīns.
Astribladaunsu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Astrebla Downs National Park_), Kvīnslendas dienvidrietumu daļā.
Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai.
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals.
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns.
malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes ražots deserta vīns.
kagors no sarkano šķirņu vīnogām iegūts deserta vīns.
sarkanvīns No tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns.
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
ouzo Ozo - grieķu tradicionāls anīsa degvīns.
džins Paegļu ogu degvīns.
toddy Palmu vīns - raudzēta palmu sula ar 4-5% alkohola.
todus Palmu vīns.
Tafelwein parasts galda vīns.
nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
E353 Pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga.
E101 Pārtikas uzlabotājs - riboflavīns, iespējamā iedarbība - drošs.
E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
lipindraks pašbrūvēts degvīns (XX gs. 40.-60. gados).
ļurļaks Pašbrūvēts degvīns, kandža.
krūmpērlīte Pašbrūvēts degvīns.
mēnesnīca Pašbrūvēts degvīns.
samosvals Pašbrūvēts degvīns.
Aglonas brīnums pašdarināts degvīns 20. gs. 40.-60. gados.
Aglyunas breinums pašdarināts degvīns.
krūmine Pašdarināts degvīns.
samagonka Pašdarināts degvīns.
šļerga Pašdarināts degvīns.
šļorga Pašdarināts degvīns.
šmerga Pašdarināts degvīns.
šmola Pašdarināts degvīns.
šperga Pašdarināts degvīns.
džindža Pašdarīts degvīns.
krutka Pašgatavots degvīns (parasti atšķaidīts spirts).
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
Parthenocissus quinquefolia pieclapiņu mežvīns.
Kērnsa Pilsēta Austrālijā ("Cairns"), kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata ziemeļu daļā, 98300 iedzīvotāju (2006. g.).
Makaja Pilsēta Austrālijā ("Mackay"), Kvīnslendas austrumos, osta Koraļļu jūras krastā, 85500 iedzīvotāju (2015. g.).
Mauntaiza Pilsēta Austrālijā ("Maunt Isa"), Kvīnslendas rietumos, 22000 iedzīvotāju (2016. g.).
Rokhemptona Pilsēta Austrālijā ("Rockhampton"), Kvīnslendas austrumos, osta Ficrojas lejteces krastos, 80700 iedzīvotāju (2015. g.).
Tūvumba Pilsēta Austrālijā ("Toowoomba"), Kvīnslendas štata dienvidu daļā, \~100 km uz rietumiem no Brisbenas, 90200 iedzīvotāju (2006. g.).
Vorika Pilsēta Austrālijā (Warwick"), Kvīnslendā, \~30000 iedzīvotāju (2007. g.).
Goldkosta Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 454400 iedzīvotāju (2006. g.).
Sanšaikosta Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 87600 iedzīvotāju (2006. g.).
Taunsvila Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štatā, 95500 iedzīvotāju (2006. g.).
Sarina Pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štata austrumos, <10000 iedzīvotāju.
Ipsviča pilsēta Austrālijas austrumos (_Ipswich_), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.).
Brisbena Pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta.
Bandaberga Pilsēta Austrālijas austrumu piekrastē ("Bundaberg"), Kvīnslendā, osta Bernetas lejteces krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
slivovica Plūmju degvīns.
promis Provis - stiprs brandvīns; brandvīns.
proms Provis - stiprs brandvīns; brandvīns.
spumante putojošais Itālijas vīns.
Cissus rhombifolia romblapu efejvīns.
rudzītis Rudzu degvīns; rudzu kandža.
rudzalus Rudzu degvīns.
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
Grīnailenda Sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha.
šeļķens Saldināts degvīns.
šerijs Salds gaišais vīns; attiecīgā vīna šķirne; heress.
cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes".
sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns.
desertvīns Salds vīns, kurā rūgšanas procesā saglabājas neizrūdzis cukurs.
tuvējs Samērā tuvs (1); tuvīns (1).
tuvējs Samērā tuvs (3); tuvīns (2).
tuvējs Samērā tuvs (4); tuvīns (3).
medoks Sarkanais Bordo vīns.
tintillo Sarkanais vīns no Seviļas apvidus.
bordo Sarkanvīna šķirne; šīs šķirnes vīns.
kabernē sarkanvīns no šīs šķirne ogām.
šablī Sausais baltvīns no Lejasburgundijas.
heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs.
skābais Sausais vīns.
skābulis Sausais vīns.
suhačs Sausais vīns.
Aizaka sausgultne Austrālijā (_Isaac_), Kvīnslendas štata austrumos.
Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka.
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
kremortartars skābais vīnskābais kālijs ("Cremor tartari").
kisļaks Skābs vīns.
krecis Skābs vīns.
zirgu šņabis sliktas kvalitātes degvīns.
nāliķis Sliktas kvalitātes degvīns.
āliķis Slikts degvīns.
šelķins Smalks degvīns.
soterns Smalks franču vīns, ko izved no Žirondas departamenta.
difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu.
ļurļaks Stiprināts pašmāju vīns.
ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
provis Stiprs brandvīns; brandvīns.
ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā.
džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns.
marsala Stiprs vīns no Sicīlijas.
portvīns Stiprs, salds vīnogu vīns.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1).
Cissus striata svītrainais efejvīns.
puslitrs Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu); šāda trauka, saturs (parasti degvīns).
pusstops Šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu; šāda trauka saturs, parasti degvīns.
sēļķins Šeļķins - saldināts degvīns.
šēļķins Šeļķins - saldināts degvīns.
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra.
divdegu brandvīns tā saucamais 2/3 brandvīns, kas gatavojot tikai divas reizes pārtvaicēts.
šampanietis Tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus.
tinto Tintes vīns, biezs sarkans vīns no Spānijas.
kampsis Trompetvīns - divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints.
malaga Tumši zeltains vīnogu deserta vīns.
fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem.
konfīdents Tuvīns draugs, kam visu uztic.
aptuvīns Tuvīns.
tivīns Tuvīns.
tuvens Tuvīns.
tuvīgns Tuvīns.
ugunsūdens Ugunsdzēriens; degvīns.
gorilka Ukraiņu degvīns.
Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī.
Brisbena Upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī.
Bovena Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
Satora Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
Beljando Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst.
Keipa Upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst.
Ficroja Upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā.
Bērdekina Upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni.
vīna rēzīnēšana uzlabošana ar sveķi, lai vīns iegūtu īpatnēju garšu.
valstnieks Valsts uzņēmumos ražots degvīns.
absints Vērmeļu degvīns.
Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
clairet Viegls, gaiši sarkans franču vīns.
klarets Viegls, gaiši sarkans franču vīns.
klērets Viegls, gaišs franču vīns.
varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus.
piroķekarskābe Vienkāršākā un svarīgākā ketokarbonskābe, ko iegūst ātri pārtvaicējot vīnskābes un kālija vai nātrija bisulfāta maisījumu vai arī oksidējot pienskābi.
burgundietis Vīna (gk. sarkanvīna) šķirne, šās šķirnes vīns.
madeira Vīnogu deserta vīna šķirne; šīs šķirnes vīns.
reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns.
izba vīns _Monastirskaja izba_.
sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns.
saldais vīns vīns, kas satur no 16 līdz 32% cukura.
jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
viņķelis Vīns; lēts vīns.
pūrmaņšņabis Zemas kvalitātes degvīns.
zirgšņabis Zemas kvalitātes degvīns.
bombo Ziemeļamerikā 19. gs. gatavots degvīns no ruma, muskata un cukura.

vīns citās vārdnīcās:

MLVV

vīns

LLVV

vīns

MEV

vĩns