Paplašinātā meklēšana
Meklējam vārdot.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (65):
- māžot Apburt, apvārdot.
- špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas.
- apvārdāt Apvārdot (1).
- novārdot Apvārdot (1).
- apvārdāt Apvārdot (2).
- novārdot Apvārdot (2).
- sačomerēt Apvārdot (ar buramvārdiem).
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- appurpināt Apvārdot.
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot.
- uzvārdot Ārstēt ar vārdošanu, apvārdot.
- kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.
- māšināt Burrt, vārdot.
- pincot burt, vārdot.
- pindzot burt, vārdot.
- zavēt Burt, vārdot.
- zintēt Burt, vārdot.
- burģe Burve, vārdotāja, pūšļotāja.
- pestelnīca Burve, vārdotāja.
- pesteļvecene Burve, vārdotāja.
- burģis Burvis, vārdotājs, pūšļotājs, dziednieks.
- peiza burvis, vārdotājs.
- peizinieks burvis, vārdotājs.
- ķepaslis Burvis, vārdotājs.
- ķepesls Burvis, vārdotājs.
- pesteļnieks Burvis, vārdotājs.
- zavētājs Burvis, vārdotājs.
- pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka.
- pusburis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
- pusburvis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
- riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
- vārdošana Darbība --> vārdot (2).
- apvārdošana Darbība, process --> apvārdot.
- vārdotājs Darītājs --> vārdot (2).
- pūšļa dziednieks, vārdotājs, pūšļotājs, kas ārstē ar pūšanu.
- ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas.
- iepīpināšana Kādas ligas ieburšana, iedodot otram apvārdotu pīpi.
- atmazgāt Mazgājot ar apvārdotu ūdeni, censties novērst (ko nevēlamu).
- paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot.
- pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
- aizburt Noburt, apvārdot.
- nopincot Noburt, apvārdot.
- nopindzot Noburt, apvārdot.
- nomāšināt Noburt, novārdot.
- noraudzīt Novārdot (slimību).
- piekoļīt Pierunāt, apvārdot.
- riebulis Priekšmets ar ko vārdotājs "riebj" (apspaida) dziedējamo vietu.
- riept Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot, riebt 2.
- riebt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
- ūdinis Pūšļošanā - apvārdots ūdens, ko izmanto ārstēšanā.
- riebaļa Pūšļotājs, vārdotājs.
- brīnumdokters Pūšļotājs; vārdotājs; brīnumārsts.
- brīnumārsts Pūšļotājs; vārdotājs.
- zavētāja Ragana, burve, vārdotāja.
- apvārdoties Savienojumā ar "(ne)ļaut", "(ne)ļauties"; (ne)ļaut sevi apvārdot (2).
- apspaidīt Spaidot apvārdot.
- vārdnieks Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs.
- vārdoties Vairākkārt vārdot, lai ārstētu slimību, atvairītu ļaunumu.
- savārdot Vārdojot piešķirt (kam dziedinošas spējas); apvārdot.
- medikastrs Zāļotājs, vārdotājs, kas no ārstēšanas nekā nezina.
- ķepeslot Zavēt, vārdot.
vārdot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV