Paplašinātā meklēšana
Meklējam vājš.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (214):
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs.
- ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs.
- amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
- bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks.
- ļepans Bezspēcīgs, vājš.
- tērpis Cietējs; kāds, kurš it vājš un vārgs, bet strādā smagu darbu.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks.
- sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
- vājains Dem. --> vājš.
- vājeņš Dem. --> vājš.
- zirģelis Dem. --> zirgs (1); neliels, arī stipri vājš zirgs.
- nobarāt Dodot nepietiekamā daudzumā barību, pieļaut, ka (mājdzīvnieks) kļūst vājš un nobeidzas.
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
- pamērklis Fiziski vājš (panīcis) dzīvs radījums.
- krēbulis Fiziski vājš cilvēks.
- luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga.
- liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks.
- lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- fitiļs Garš, vājš cilvēks.
- žeikste Garš, vājš cilvēks.
- mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
- larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- jēlis Gļēvs, vājš cilvēks.
- netārpielis Gļēvs, vājš cilvēks.
- hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis.
- ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks.
- borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis.
- netur brūķi ir pārāk vājš, pārāk nekvalitatīvs.
- pākāries Izbadis, vājš.
- pārkāries Izbadis, vājš.
- žogs Izdilis, vājš cilvēks.
- atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
- izšļāpis Izsalcis, vājš, liess.
- knābāns Jauns, vājš malkas cirtējs.
- kūds Kalsens, vājš.
- liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām).
- sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- kacāps Kalsns, vājš zirgs.
- kaulaiņš Kalsns, vājš, novājējis.
- izdilis Kalsns, vājš.
- izkaltis Kalsns, vājš.
- izžuvis Kalsns, vājš.
- karms Kārns, vājš.
- kaulaža Kaulains, vājš cilvēks.
- kauslens Kaulains, vājš.
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- dzīpars Kaut kas vājš, nespēcīgs.
- pakods Kaut kas vājš, noliesējis.
- lepete Kaut kas vājš, tievs, plāns, šķidrs.
- klibzaķis Klibs, vājš, bezrakstura cilvēks.
- vārs Kluss, vājš (par skaņu).
- atēsties Kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties.
- svāpurs Knauķis, pusaudzis, vājš cilvēciņš.
- kvazāgs Kvazizvaigžņveida galaktika, kosmisks objekts, kam ir vājš radiostarojums.
- dreberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
- drēberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
- klamzaks Liels, vājš dzīvnieks.
- kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks.
- stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks.
- kā īlens ļoti ass, smails; tievs (augumā), vājš.
- kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- kā asaka ļoti kalsns, vājš.
- jegris Ļoti mazs, vājš cilvēks.
- izģindis Ļoti novājējis, tā, ka saskatāmi skeleta kauli; izdilis, vājš.
- beigts Ļoti slims; sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks); vājš nevarīgs.
- kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- kaulkambaris Ļoti vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- kārns Ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- ādainis Ļoti vājš, izdilis dzīvnieks vai cilvēks.
- sprādzinis Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
- sprāgonis Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
- sprāgums Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
- kā sprāgonis ļoti vājš, vārgs; stipri novājējis.
- čakārnis Ļoti vecs, vājš cilvēks.
- žīkars Mājlops; vājš, panīcis dzīvnieks.
- kņirpis Maza auguma, vājš cilvēks.
- pakarns Mazliet vājš, kalsns.
- sekseris mazs un vājš cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies.
- susuris Mazs, vājš cilvēks, dzīvnieks.
- džilksts Mazs, vājš cilvēks.
- knervelis Mazs, vājš puika.
- svīķelis mazs, vājš sivēns.
- mikrostēnisks Mazspēcīgs; tāds, kam vājš muskuļu spēks.
- klampa Mazvērtīgs, vecs, arī liels, vājš dzīvnieks (parasti zirgs).
- asaka Miesās vājš cilvēks.
- švipsts Neizdevies, vājš svilpiens.
- pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem).
- glēvs Neizturīgs, vājš.
- ļēpuris Nelāgs, vājš, nevarīgs kustonis.
- skrodelis Nenopietns, arī vājš, nespēcīgs (fiziska darba) strādnieks.
- pagrīns Nenozīmīgs, niecīgs, vājš, panīcis (arī materiāli).
- polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija.
- plāns Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- ģeiba Neveikls, vājš cilvēks.
- krīkliņš Nīkulīgs, vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- novalks NO Slimīgs, vājš bērns vai šāds mājdzīvnieks.
- blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties.
- noluzējies Noliesējis, vājš, kalsns.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
- vargans Novārdzis, vājš dzīvnieks vai putns.
- skobelis Pamazs, pavājš zirgs.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- pakūds Pavājš (parasti par dzīvniekiem).
- pavārgs Pavājš (parasti par mākslas darbu).
- pajēls Pavājš (parasti par rokām, pirkstiem).
- ļuburis Pavājš cilvēks, kam nav iekšā stingruma.
- pakaulains Pavājš, pakalsns.
- pakaulaiņš Pavājš, pakalsns.
- pašvaks Pavājš; arī paslikts.
- pašļēbs Pavājš.
- pižonisks Pavājš.
- ģēmele Pēc izskata vājš cilvēks.
- zeidulis Plāns, vājš alus; pižulis.
- grabasts Sagrabējis, vājš cilvēks.
- solānisms Saindēšanās ar solanīnu; pazīmes: vemšana, sausa rīkle, reibonis, galvassāpes, vājš pulss, trīce un krampji.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs; vājš, kalsnējs.
- pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs.
- sausnējs Samērā kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- pavājs Samērā vājš; arī samērā nespēcīgs.
- paliess Samērā, arī mazliet vājš, arī kalsns.
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā.
- atonisks Slābans, vājš, bezspēcīgs.
- netārpa Slikts, vājš, nederīgs, nespēcīgs.
- netārps Slikts, vājš, nederīgs, nespēcīgs.
- ķirpis Slimīgs, vājš bērns.
- tumsa stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- patumšs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir pavājš dabiskais apgaismojums.
- nevarīgs Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
- pabāls Tāds, kam ir pavājš spožums.
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa; tāds, kam ir pavājš spilgtums.
- nevīcis Tāds, kam ir vāja veselība, vājš augums.
- mazaromātisks Tāds, kam ir vājš aromāts.
- mīkstmiesīgs Tāds, kam ir vājš raksturs (par cilvēku); arī laisks, izlutināts.
- mīkstdabīgs Tāds, kam ir vājš, viegli ietekmējams raksturs.
- pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; pavājš (1).
- bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība; vājš, nevarīgs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; vājš, neizdevies.
- bālasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju, nozīmības (parasti par mākslas darbu); vājš, neizdevies.
- patumšs Tāds, kas dod pavāju apgaismojumu (par gaismas avotu); pavājš (par gaismu).
- blāvs Tāds, kas dod vāju, niecīgu apgaismojumu (par gaismas avotu); vājš (par gaismu).
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; vājš, neskaidrs.
- smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1).
- nespēcīgs Tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (3).
- kluss Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu); tāds, kas nerada stipras skaņas.
- blāgans Tāds, kas neko neēd, ir bezspēcīgs un vājš.
- katarāls Tāds, kas veidojas (gļotādās, locītavās, orgānos), parasti, ja izraisītāja kairinājums ir vājš (par iekaisumu).
- mīkstulīgs Tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām, tāds, kam ir vājš raksturs; tāds, kas ir nespēcīgs.
- netārpīgs Tāds, kas zaudējis spēkus, vājš, nīkulīgs, nelāgs.
- mazapgaismots Tāds, kur ir vājš apgaismojums.
- skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- smeldzīgs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- smeldzīgs Tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2).
- tumšs Tāds, kurā rodas vājš apgaismojums, vāja gaisma (par uguni, degšanu).
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts; tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
- kverplis Tas, kas ir sušķis, vājš, panīcis.
- kalsns Tievs, arī vājš (par cilvēka ķermeni, tā daļām).
- laibs Tievs, kalsnējs, vājš.
- kalsns Tievs, slaids, arī vājš (par cilvēku).
- nevarīgs Trausls, vājš, maigs (par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- slabaks Vājš cilvēks, vārgulis; vājš (kāda sporta veida, darba u. tml.) speciālists.
- supuris vājš, nespēcīgs cilvēks (retāk: tāds dzīvnieks).
- diegveidīgs pulss vājš, tikko sataustāms pulss.
- kluīns Vārgs, sanīcis, vājš.
- ģelzenis Vārgs, vājš cilvēks.
- ģelzens Vārgs, vājš cilvēks.
- ģilzens Vārgs, vājš cilvēks.
- peiksts Vārgulis, sprāgoņa, vājš stāds.
- klams Vecs, liels, vājš zirgs; arī lamuvārds cilvēkam.
- krapainis Vecs, nevarīgs cilvēks; vecs, vājš zirgs.
- skraķis Vecs, vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- čabulis Vecs, vājš cilvēks.
- grečis Vecs, vājš cilvēks.
- krancis Vecs, vājš dzīvnieks vai cilvēks.
- klimbūris Vecs, vājš radījums (lieto lamuvārda nozīmē).
- ādnieks Vecs, vājš zirgs; ādavnieks.
- kraķis Vecs, vājš zirgs; kleperis (1).
- ādavnieks Vecs, vājš zirgs.
- bedrs Vecs, vājš zirgs.
- klamburs Vecs, vājš zirgs.
- klamza Vecs, vājš zirgs.
- klauga Vecs, vājš zirgs.
- klauģis Vecs, vājš zirgs.
- krampis Vecs, vājš zirgs.
- zvaģis Vecs, vājš zirgs.
- kroksis Vecs, vājš, kaulains zirgs.
- ādainieks Vecs, vājš, nodzīts zirgs; kleperis.
- ādelnieks Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
- zvanārs Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
- gagainis Vecs, vājš, noliesējis zirgs.
- zvanārs Vecs, vājš, slinks, nevarīgs cilvēks.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vājš citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV