Paplašinātā meklēšana
Meklējam uztvere.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (147):
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- hromatoskiametrs Aparāts krāsu uztveres noteikšanai.
- hromatoptometrs Aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai.
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- ideoģenētisks Attiecīgs uz psihisko darbību, kurā primārās maņu uztveres tiek pārveidotas par idejām.
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
- vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
- krāsredzis Cilvēks, kam ir bagātīgi izkopta krāsu uztvere.
- romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- sociālā percepcija cilvēku savstarpējā subjektīvā uztvere, priekšstata veidošanās par citu cilvēku vai cilvēku grupu.
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
- merosmija Daļējs ožas maņas zudums; dažu smaržu uztveres zudums.
- lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem.
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
- odinakūze Dzirdes kairinājuma uztvere, kas saistīta ar sāpēm.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
- pamatfotoobjektīvs Fotoobjektīvs, kura fokusa attālums ir vienāds ar kadra diagonāles garumu; tā attēlotā telpas perspektīva un redzes leņķis ir tuvi cilvēka redzes uztverei.
- fotorecepcija Gaismas uztvere, cilvēkam redzamā gaisma ir staru enerģija ar viļņu garumu no 3900 līdz 7700 angstrēmiem.
- nodiferencēšanās Geštaltterapijas pieņēmums par uztveres norisi.
- ekstrasensoriskā uztvere hipotētiska uztvere, kas notiek ārpus zināmajiem maņu proocesiem un atšķiras no tiem.
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
- kriptestēzija Iemācīta uztveres izsmalcināšana.
- tahistoskops Ierīce, ar kuru tiek piedāvāti redzes stimuli ar variējamu ekspozīcijas laiku, viena no galvenajām ierīcēm eksperimentālajā psiholoģijā, ko izmanto redzes uztveres, uzmanības, atmiņas u. c. procesu pētīšanā.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- aprehensija Interpretējoša uztvere.
- maņu orgāns īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- akatamatēzija Kādas uztveres spējas zaudējums.
- receptivitāte Kairinājuma uztvere.
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- pseidohromestēzija Kļūdaina krāsas uztvere.
- nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
- propriorecepcija Ķermeņa stāvokļa, līdzsvara un kustību pārmaiņu uztvere.
- plānas (arī smalkas) ausis laba dzirde, arī uztvere.
- smalkas (arī plānas) ausis laba dzirde, arī uztvere.
- skaidra galva labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
- naivisms Mākslas virziens, kurā darbojas neprofesionāli mākslinieki un kura pamatā ir daļēji bērnu un daļēji tautas mākslas uztvere; robežojas ar primitīvismu.
- dežavū Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta.
- ilūzija maldīgs priekšstats; uztveres malds.
- proprioceptori Maņu orgāni ķermeņa stāvokļa un kustības uztverei.
- teleoceptors Maņu orgāns distantu kairinājumu uztverei.
- propterceptors Maņu orgāns tuvu esoša kairinājuma uztverei.
- apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- muzikalitāte Mūzikas uztveres, izpratnes un muzikālās darbības spēja.
- otoze Nepareiza skaņu un vārdu uztvere.
- parakūzija Nepareiza vai maldinoša skaņu uztvere.
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- hromatelopsija Nepilnīga krāsu uztvere; daļējs krāsu aklums.
- parahromatisms Neprecīza krāsu uztvere.
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- uz Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
- eihromatopsija Normāla krāsu uztvere.
- perceptors Organiska, arī tehniska sistēma (kā) uztverei.
- apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
- iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
- hipergnozija Pārspīlēta uztvere, t. i., vienas idejas izvēršana par ideju kopumu; novēro paranojas gadījumā.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
- romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
- pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
- optimisms Pasaules uztvere, kurai raksturīgs dzīvesprieks, aktivitāte, ticība nākotnei.
- pasaulsuztvere Pasaules uztvere.
- pasauluztvere Pasaules uztvere.
- saasināt Pastiprināt (psihisko norišu, parasti uzmanības, uztveres) vērstību (uz ko).
- hiperestēzija pastiprināta kairinājumu uztvere.
- uztvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1); uztvere.
- eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās.
- oma Prāts, uztveres spēja; atmiņa, piemiņa.
- strefosimbolija Priekšmetu (zīmju, burtu) uztvere apvērstā veidā kā spogulī; vārdu aklums; grūtības, mācoties lasīt.
- dismegalopsija Priekšmetu lieluma un formas uztveres traucējums.
- aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā.
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība.
- telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
- konstantums Psiholoģijā - uztveres objektu īpašību (lieluma, formas, krāsas utt.) relatīvā pastāvība, mainoties uztveres nosacījumiem (attālumam, rakursam, apgaismojumam utt.).
- tāluztvere Radiosignālu uztvere aiz radioraidītāja drošās uztveres zonas robežas; tāluztveršana.
- tāluztveršana Radiosignālu uztveršana aiz radioraidītāja drošās uztveršanas zonas robežas; tāluztvere.
- radiouztveršana Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās; radiouztvere.
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
- parorāze Redzes vai krāsu uztveres traucējums; halucinācija.
- sociālā atmiņa sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija.
- socioloģisms Sabiedrības parādību ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
- galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- paskaidrs Samērā skaidrs (par prātu, uztveres spējām).
- nocipercepcija Sāpju uztvere nervu centros.
- seismestēzija Satricinājuma uztvere.
- kinestētika Savas kustības uztvere.
- fiziognotips Sejas zīmētājs, ierīce, ko 20. gs 1. pusē lietoja ātrai vaibstu uztverei portretus zīmējot.
- atģieda Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģida.
- atģida Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģieda.
- khandha Skandha - jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību; tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- audioieraksts Skaņas ieraksts - magnētisks skaņas ieraksts lentā, optisks ieraksts kompaktdiskā, elektronisks ieraksts datora atmiņā vai citā datu nesējā (agrāk - arī mehānisks ieraksts skaņuplatē), ko izmanto informācijas uztverei ar dzirdi.
- auditognoze Skaņu uztvere un izpratne.
- pjeziestēzija Spiediena uztvere.
- eritrofoze Subjektīva sarkanās gaismas uztvere.
- krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- paranormāls tāds (gk. par psihes parādībām), ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piemēram, telepātija, ekstrasensoriskā uztvere, psihokinēze, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
- poētisks Tāds, kam ir raksturīga pozitīvi emocionāla īstenības uztvere, izpratne (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī lirisks (4).
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- raits Tāds, kas ātri paiet (par laikposmu subjektīva uztvere).
- heteroptisks Tāds, kas attiecas uz nepareizu vai mainītu redzi; vizuāla redzes laukā neesošu objektu uztvere vai nepareiza attēlu interpretācija.
- skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs.
- spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains.
- spokains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs (1); rēgains.
- rēgains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs.
- šķietams Tāds, kura būtības atspoguļojums, uztvere neatbilst vai tikai daļēji atbilst īstenībai.
- manīgs Tāds, kurā izpaužas vērība, ātras uztveres spēja.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs (2).
- naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
- alahestēzija Taustes kairinājuma uztveres lokalizācija kairinājumam neatbilstošā vietā.
- haptika taustes uztvere; mācība par tausti.
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
- percepcija Tieša, jutekliska (kā) uztvere, ko nodrošina ar maņu orgāniem iegūtās informācijas analīze un sintēze.
- paragnozija Transcendentāla uztvere.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- reakcijas slieksnis uztveres slieksnis, ko nosaka iepriekšēji priekšstati.
- pseidohalucinācija Uztveres traucējums, spilgta uztvere bez reāla ārēja stimula, kuru slimnieks pats uzskata par halucinatorisku.
- neass Vāji attīstīts, arī notrulinājies (piemēram, par prātu, uztveres spējām).
- uztveres metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir uztveres eksperiments, nosakot klausītāja reakciju uz akustiskajām pazīmēm.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- kopredze Viena attēla uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības; binokulārā redze.
- apercepcija Viena no cilvēka psihes pamatīpašībām - uztveres aktivitāte, kuras pamatā ir pieredze un zināšanas.
- slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
- mikropsija Vizuālās uztveres traucējums, kuram raksturīgs priekšmetu šķietams samazinājums.
- psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēka un dzīvnieku psihi kā aktīvu īstenības atspoguļošanas procesu sajūtu, uztveres, jēdzienu, jūtu un citu parādību formā.
uztvere citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV