Paplašinātā meklēšana
Meklējam tenkot.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (72):
- trīt mēli aprunāt, tenkot; pļāpāt, mēļot.
- klačāt Aprunāt, tenkot.
- tenclava Baumotāja, tenkotāja.
- niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
- babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
- pieklačāt Daudz tenkot.
- iztenkoties Ilgāku laiku, daudz tenkot.
- izbļuznīt Iztenkoties.
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
- plauskāt Nelietīgi runāt, tenkot; plaukšķēt.
- patrīt mēli (arī zobus) pajokot; arī patenkot.
- patrīt zobus (arī mēli) pajokot; arī patenkot.
- pamēļot Papļāpāt; arī patenkot.
- sist klačiņu parunāties, patenkot.
- paklačot Patenkot; arī pasūdzēties; arī papļāpāt.
- pasapērties Patenkot.
- čaukstene Pļāpa, tenkotāja.
- melukule Pļāpa, tenkotāja.
- seķine Pļāpa, tenkotāja.
- dārda Pļāpa, tenkotājs.
- kulstamnieks Pļāpa, tenkotājs.
- kulstaunīca Pļāpa, tenkotājs.
- kulstava Pļāpa, tenkotājs.
- kulstekle Pļāpa, tenkotājs.
- kulstīkla Pļāpa, tenkotājs.
- kulstīklis Pļāpa, tenkotājs.
- kulstītava Pļāpa, tenkotājs.
- rāzmanis Pļāpa, tenkotājs.
- termutis Pļāpa, tenkotājs.
- klačbāba Pļāpa; tenkotāja.
- klačene Pļāpa; tenkotāja.
- klačtante Pļāpa; tenkotāja.
- klačupastala Pļāpa; tenkotāja.
- melšāt Pļāpāt, tenkot.
- plaukšēt Pļāpāt, tenkot.
- plekstēt Pļāpāt, tenkot.
- plorgāt Pļāpāt, tenkot.
- mēļot Pļāpāt; arī tenkot.
- tērgāt Pļāpāt; arī tenkot.
- tērgot Pļāpāt; arī tenkot.
- pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
- pasaktaša Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
- badadzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- salašņdārta Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
- klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš.
- klapstiņš Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs.
- klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
- babuļot Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot; babulēt.
- babalēt Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot.
- netīru veļu mazgāt runāt, tenkot par ko intīmu.
- netīru veļu (iz)mazgāt runāt, tenkot par ko intīmu.
- klačāties Runāties, tenkot.
- saplaust Sapļāpāt, satenkot.
- pasakoties Sarunāties (parasti par ko nenozīmīgu); pļāpāt; arī tenkot.
- satenkāt Satenkot.
- ciemslota Sieviete, kas bieži mēdz iet ciemos un tenkot.
- klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot; arī tāds, kas mēdz sūdzēties; arī pļāpīgs.
- valodas nēsāt tenkot.
- pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties) tenkot.
- pa kaktiem stāstīt (arī runāt, čukstēties) tenkot.
- čukstēties pa kaktiem tenkot.
- klaču baba tenkotāja.
- ļerēt Tukši pļāpāt, tenkot, riet bez iemesla.
tenkot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV