Paplašinātā meklēšana
Meklējam tars.
Atrasts vārdos (193):
- tars:1
- tars:2
- tars-:1
- tarst:1
- atars:1
- otars:1
- stars:1
- utars:1
- tarsāt:1
- tarsla:1
- tarso-:1
- tarsus:1
- Aitars:1
- Astars:1
- cītars:1
- dutars:1
- katars:2
- katars:3
- katars:1
- kutars:1
- kūtars:1
- ļetars:1
- ļitars:1
- ļutars:1
- matars:1
- Matars:1
- mātars:1
- mētars:1
- mutars:1
- nātars:1
- notars:1
- pātars:1
- tītars:1
- tūtars:1
- zītars:2
- zītars:1
- tarsīts:1
- tarsius:1
- alstars:1
- atstars:1
- Dhātars:1
- dzītars:1
- glotars:1
- goitars:1
- kantars:1
- kintars:1
- koitars:1
- lantars:1
- lontars:1
- luitars:1
- muhtars:1
- Namtars:1
- pastars:1
- plitars:1
- plītars:1
- raitars:1
- spītars:1
- tantars:1
- tartars:1
- Tartars:1
- zaotars:1
- zintars:1
- katarse:1
- dzintars:1
- Dzintars:1
- gaistars:1
- meistars:1
- šķiltars:1
- Tvaštars:1
- intarsēt:1
- Tatarska:1
- tarsiidae:1
- tarsofīma:1
- anodstars:1
- kolkotars:1
- lementars:1
- Malintars:1
- proletars:1
- saulstars:1
- statstars:1
- statutars:1
- šaurstars:1
- zeltstars:1
- intarsija:1
- starspure:1
- Šahtarska:1
- tarsalģija:1
- tarsoptoze:1
- aumeistars:1
- būmeistars:1
- Karšiptars:1
- mēnesstars:1
- skrejstars:1
- sumukstars:1
- acetarsols:1
- anakatarse:1
- Tatarstāna:1
- tarsadenīts:1
- tarsotomija:1
- bādmeistars:1
- būrmeistars:1
- būvmeistars:1
- dižmeistars:1
- hofmeistars:1
- kormeistars:1
- locmeistars:1
- plaumestars:1
- pucmeistars:1
- refrižetars:1
- ritmeistars:1
- saulesstars:1
- sublegatars:1
- toņmeistars:1
- vecmeistars:1
- autokatarse:1
- hipokatarse:1
- Proļetarska:1
- zatarsvārki:1
- zetarsvārki:1
- tarsektomija:1
- tarsoklāzija:1
- tarsotarsāls:1
- amatmeistars:1
- brīvmeistars:1
- lielmeistars:1
- paralēlstars:1
- pastmeistars:1
- rentmeistars:1
- skolmeistars:1
- stalmeistars:1
- stiķmeistars:1
- traļmeistars:1
- vahtmeistars:1
- valdmeistars:1
- dzintarskābe:1
- hiperkatarse:1
- intertarsāls:1
- intratarsāls:1
- leptinotarsa:1
- mediotarsāls:1
- meistarsakne:1
- tarsomalācija:1
- tarsoplastika:1
- baletmeistars:1
- brandmeistars:1
- elektronstars:1
- izvērsējstars:1
- kalējmeistars:1
- kapelmeistars:1
- kremortartars:1
- mašīnmeistars:1
- palīgmeistars:1
- policmeistars:1
- ratīnmeistars:1
- staļļmeistars:1
- vijoļmeistars:1
- Kekertarsuaka:1
- meistarstiķis:1
- starsporainis:1
- balletmeistars:1
- birģermeistars:1
- bordiņmeistars:1
- kapellmeistars:1
- sviestmeistars:1
- tīmekļmeistars:1
- metatarsalģija:1
- balbiermeistars:1
- brendīnmeistars:1
- koncertmeistars:1
- kvartīrmeistars:1
- landhofmeistars:1
- mūrniekmeistars:1
- policijmeistars:1
- Spaska-Tatarska:1
- brendvīnmeistars:1
- galdniekmeistars:1
- kurpniekmeistars:1
- maizniekmeistars:1
- pulksteņmeistars:1
- pulkstīnmeistars:1
- intermetatarsāls:1
- meistarsacīkstes:1
- metatarsektomija:1
- tarsheiloplastika:1
- ceremonijmeistars:1
- aminodzintarskābe:1
- meistarsacensības:1
- Primorskoahtarska:1
- tarsoheiloplastika:1
- virsbirģermeistars:1
- justicbirģermeistars:1
- ģenerālkvartīrmeistars:1
- ģenerālfeldcechmeistars:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (246):
- policmeistars [policijmeistars]{e:56886}
- Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
- adepts Alķīmijas meistars.
- brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
- amatmeistars Amatnieks, amata meistars.
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā.
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
- Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja.
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
- Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā.
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā.
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- balletmeistars Baletmeistars.
- prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- būmeistars Būvdarbu meistars.
- būmeisters Būvdarbu meistars.
- būvmeistars Būvdarbu meistars.
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
- prarabs Ceļa meistars.
- Agriocharis ocellata Centrālamerikas tītars.
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus.
- kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars).
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
- stariņš Dem. --> stars.
- dzīters Dzintars; zītars.
- zintars Dzintars; zītars.
- zintārs Dzintars; zītars.
- zīters Dzintars; zītars.
- dzeltenā ambra dzintars.
- dzinters Dzintars.
- dzītars Dzintars.
- elektrums Dzintars.
- glēsa Dzintars.
- glīsis Dzintars.
- saules akmens Dzintars.
- zītars Dzintars.
- sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
- sukcināts Dzintarskābes sāls vai esteris.
- izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- sukcīndehidrogenāze Enzīms, kas katalizē dzintarskābes oksidēšanu fumārskābē.
- katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija).
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
- galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
- aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs.
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
- hipertrofisks katars hronisks katars ar gļotādas un zemgļotādas sabiezējumu.
- armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
- Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
- ass Izcils lietpratējs, izcils meistars kādā jomā.
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem.
- Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā.
- štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- kalējmeistars Kalēja amata meistars.
- kapellmeistars Kapelmeistars.
- Litogēns katars katars, kas ierosina akmeņu rašanos, piem., hronisks žultspūšļa iekaisums.
- katarrs Katars.
- katlenieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
- katlinieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
- katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs.
- katers Katrs; katars.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
- Godhavna Kekertarsuaka - apdzīvota vieta un osta Kekertarsuakas salas (senāk - Disko) dienvidu piekrastē, Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē.
- Disko Kekertarsuaka - sala Bafina līcī.
- goitars Koitars - nesmuks, garš cilvēks.
- cukurbeķeris Konditorejas izstrādājumu gatavošanas meistars.
- anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu.
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
- caurājs Kuņģa vai zarnu katars.
- caurējs Kuņģa vai zarnu katars.
- kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
- meiklers Labs, zinīgs (kāda aroda) pratējs; meistars.
- Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā.
- kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
- ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars.
- gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā.
- krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā.
- šaurstars Līdz minimālajam platumam samazināts vai noregulēts starmeša stars.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- kūturis Lopu dunduru kāpurs; kūtars.
- maizniekmeistars Maizes cepšanas meistars.
- ambroīns Mākslīgs dzintars, ko lietoja elektrības izolatoriem.
- mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
- kuliks Mazs tītars.
- mastaks Meistars cietuma ražotnē.
- šteigers Meistars, darbu vadītājs kalnraktuvēs.
- sliecenieks Meistars, kas izgatavo slieces.
- sliecnieks Meistars, kas izgatavo slieces.
- maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- maître meistars, skolotājs.
- maestro Meistars, skolotājs.
- ķeners Meistars; atjautīgs, spējīgs cilvēks.
- metrs meistars; skolotājs, audzinātājs.
- masķers Meistars.
- meistarsacensības Meistarsacīkstes.
- meistarība Meistarsacīkstēs.
- Peucedanum ostruthianum meistarsakne.
- Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
- mēnesstars Mēness gaismas stars.
- stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
- karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
- mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars.
- strelka Naga vai raga stars nepārnadžiem.
- notare Notars.
- noters Notars.
- notriņš Notars.
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu.
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- paralēlstars Paralēls stars.
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- zaļais stars pēdējais vai pirmais Saules stars smaragdzaļā krāsā pie horizonta, Saulei norietot vai uzlecot; izskaidrojams ar Saules gaismas refrakciju un dispersiju.
- plīturs Pērle; plītars.
- dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.).
- Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
- Innopolisa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
- Arska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
- Bavli Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 22180 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Nurlata Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zainska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Naberežnije Čelni pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 522000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čistopole Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 61100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Ļeņinogorska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolgara Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Menzeļinska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Menzeļas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņekamska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, osta Kamas kreisajā krastā, 235600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mamadiša Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeļenodoļska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazaņa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aznakajeva Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
- Buguļma Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, 87200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļmetjevska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Buinska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, Karlas krastos, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jelabuga Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, pie Toimas ietekas Kamā, 72000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jākobstāde pilsēta Somijā (_Jakobstad_, _Pietarsaari_), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars.
- magister Priekšnieks, meistars, skolotājs.
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem.
- ummākars Pulksteņlabotājs; pulksteņmeistars.
- pulksteņtaisītājs Pulksteņmeistars.
- pulkstīnmeistars Pulksteņmeistars.
- ūmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars; ūrmākers.
- ūrmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars.
- justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- ritmeisters Ritmeistars.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums.
- saulstars Saules stars.
- saulesstars Saulstars.
- rēdenieks seglinieks, zirglietu meistars.
- rēdnieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- siksnenieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- vijoļvirtuozs Slavens vijolspēles meistars.
- konētabls staļļmeistars, viduslaikos viens no augstākajiem virsniekiem.
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
- optiskā ass stars, kas atbilst optiskās sistēmas simetrijas asij.
- drīzena Stars, svītra.
- spaits Stars.
- actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase.
- šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
- strēla Strūkla, stars.
- rinoblenoreja Strutojošs deguna gļotādas katars.
- Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.).
- TDM Tautas daiļamata meistars.
- kūkuris Tītars; kukurs.
- kūkurs Tītars; kukurs.
- kalmiks Tītars; uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.
- kurkins tītars.
- indiks Tītars.
- kalkūne Tītars.
- kalkūnis Tītars.
- kalkuns Tītars.
- kalkūns Tītars.
- ķīkuris Tītars.
- kolkans Tītars.
- kukurs Tītars.
- kuļa Tītars.
- kulis Tītars.
- kurcins Tītars.
- kurkāns Tītars.
- piluks Tītars.
- tītaris Tītars.
- tīteris Tītars.
- tīters Tītars.
- tula Tītars.
- čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu.
- Sprunguļciems Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" daļa.
- Viljete Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" otrs nosaukums.
- Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka.
- Ika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Bula Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Karla Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Kubņa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
- Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
- Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
- Iža Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
- Umjaka Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- kartupeļu lapgrauzis vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_); Kolorādo vabole.
- valdmeisters Valdmeistars.
- vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam.
- intarsēt Veidot intarsiju.
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
- UEFA kauss vienas no Eiropas kausa izcīņas trim gadskārtējām futbola meistarsacīkstēm; divas pārējās ir: Eiropas valstu čempionu kausa izcīņa un Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa.
- vijoļbūvētājs Vijoļu būvētājs; vijoļmeistars.
- vijoļmeistars Vijoļu meistars; vijoļbūvētājs.
- optiskā ass virziens dubultlauzošā kristālā; ja gaismas stars izplatās gar šo asi, to neskar dubultlaušana un pēc iziešanas caur optisko sistēmu tas nemaina savu virzienu.
- Nokrata Vjatkas upes nosaukums tatāru valodā, tās lejtecē, Krievijas Tatarstānas Republikā.
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- zeltstars Zeltains gaismas stars.
- palīgmeistars Zemāka ranga meistars.
- Meleagris gallopavo Ziemeļamerikas tītars.
- zilais Zilais stars - zaļā stara gaišzila variācija, ko dažkārt izdodas novērot, ja ir īpaši dzidra atmosfēra un anomāla refrakcija.
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- gāgars Zosu tēviņš, tītars, stārķis; gāgans.
- gāgans Zosu tēviņš, tītars, stārķis.
- žibans Žilbinošas gaismas stars, atspīdums, atspoguļojums.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tars.