Paplašinātā meklēšana
Meklējam stumt.
Atrasts vārdos (32):
- stumt:1
- stumtin:1
- apstumt:1
- atstumt:1
- dastumt:1
- iestumt:1
- izstumt:1
- nostumt:1
- pastumt:1
- sastumt:1
- uzstumt:1
- stumties:1
- aizstumt:1
- pārstumt:1
- piestumt:1
- apstumties:1
- atstumtais:1
- atstumtība:1
- atstumties:1
- dastumties:1
- iestumties:1
- izstumtība:1
- izstumties:1
- nostumties:1
- pastumties:1
- sastumties:1
- uzstumties:1
- aizstumties:1
- pārstumties:1
- piestumties:1
- aukstumtehnika:1
- aukstumtehnoloģija:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (122):
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
- aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot).
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- aizkruķēt Aizstumt ar kruķi.
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā.
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst prom.
- aizgraudot Aizstumt, aizgrūst.
- aizgrodot Aizstumt, aizgrūst.
- atbudzīt Aizstumt, aizvest.
- atdukņāt Ar elkoņiem stumt atpakaļ.
- čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
- atšķūrēties Ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā.
- stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
- nopestīt Atbrīvot, nostumt (laivu ar pūlēm no akmens).
- sagrūdīt Atkārtoti sagrūst, sastumt.
- uzstumdīt Atkārtoti stumt uz augšu vai vienu virs otra.
- atslejus Atpakaļ atgāzts, atstumts.
- atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
- atdzīt Atstumt (ratus, velosipēdu u. tml.).
- appurņīt Atstumt, atgrūst.
- nodrukšināt Atstumt, atraisīt.
- nodrukšķināt Atstumt, atraisīt.
- atstumtība atsvešinātība; jušanās atstumtam.
- kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
- bīkt Bīdīt, stumt.
- bīt Bīdīt, stumt.
- aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.); aizstumt.
- atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt.
- bidīt Budīt, piestumt, pamudināt.
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
- sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība.
- stūmējs Darītājs --> stumt.
- Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme.
- demi-monde Elegantas avantūristes, kas kādu morālisku pārkāpumu dēļ izstumtas no labākās sabiedrības; kokotes.
- nošķorēt Grūst, stumt lejā.
- kurtēt Grūst, stumt.
- staknīt Grūst, stumt.
- stuknīt Grūst, stumt.
- iešībēt Iebīdīt; ielikt; iestumt.
- iegrumīt Iegrūst, iestumt.
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- iebidžīt Iestumt (ar roku).
- iešaudīt Iestumt, iebīdīt.
- iespalēt Iestumt, iespiest, iegrūst.
- atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ.
- nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
- bastīt Izgrūst, izsist, izstumt.
- izforņīt Izmest; izstumt.
- izdzīt Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
- izdzīt Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- izpikāt Izstumt, izgrūst.
- izpikņāt Izstumt, izgrūst.
- izpukņīt Izstumt, izgrūst.
- pretnoslogošana Izstumto dziņu uzplūdu bēgums vai atvairīšana.
- izķerrāt Izvest, izstumt ar ķerru.
- žosts Kārts ar ko stumt laivu uz priekšu.
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- virzināt Lēnām stumt uz priekšu.
- atspēdināt Likt iet atpakaļ, stumt atpakaļ.
- vējpauts Mātes miesās nobeidzies auglis saslimušo pautu jeb olas (augļa) plēņu apvalkā, kas no dzemdes tiek izstumts bieži vien tikai labu laiku pēc augļa nāves.
- akūts metrīts metrīts, kura gadījumā daļa dzemdes gļotādas nekrotizējas un tiek izstumta.
- neitrotakse Neitrotilo leikocītu īpašība pievilkt vai atstumt.
- dirdīties Nelikties mierā, atkārtoti grūstīt, stumt, spert.
- nošībēt Nobīdīt, nostumt.
- nogrūšļāt Nogrūst, atstumt, noraidīt.
- rukāt Nosodīt, izstumt no sabiedrības.
- nodzīt Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nodzīt Nostumt (visu laikposmu).
- nodzīt Nostumt lejā, nost, gar (ko).
- nopurņīt Nostumt, nomest lejā.
- vārgi Par kriminālnoziegumiem no sabiedrības izstumti cilvēki pirmajos valstiskajos veidojumos Latvijas teritorijā līdz 13. gs., kas klīda apkārt, kamēr viņus svešā novadā pieņēma par kalpiem, kas faktiski līdzinājās verga stāvoklim.
- pastumt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) stumt.
- apgrūst Pastumt zem kaut kā.
- pačuknīt Pastumt zem kaut kā.
- pabidzīt Pastumt.
- pabraukt Pastumt.
- frustrācija Personiska atstumtība; nespēja piepildīt savas vēlmes; dziņu bloķēšana.
- autsaiders Pie noteiktām aprindām, profesijas, grupējuma nepiederoša persona; vienpatis; izstumtais.
- pieurdīt Piebīdīt, piestumt.
- pievairināt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
- pievairīt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
- pievirzināt Piestumt, pievirzīt.
- dastumt Piestumt.
- dastumties Piestumties.
- aizstumties Refl. --> aizstumt (1).
- aizstumties Refl. --> aizstumt (2), tikt aizstumtam.
- atstumties Refl. --> atstumt (1).
- atstumties Refl. --> atstumt (2).
- izstumties Refl. --> izstumt (1); tikt izstumtam.
- pastumties Refl. --> pastumt (1); tikt pastumtam.
- pastumties Refl. --> pastumt (2); tikt pastumtam.
- piestumties Refl. --> piestumt; tikt piestumtam.
- sastumties Refl. --> sastumt; tikt sastumtam.
- stumties Refl. --> stumt; tikt stumtam.
- linta Rijā kopā sastumti ārdi, kur seru uzlikt.
- ekshērēdācija Romiešu tiesību institūts, kura būtība ir tā, ka tiek atstumti no mantojuma tie mantinieki, kam pēc likuma ir tiesība mantot (neatraidāmi mantinieki).
- aizrušināt Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā).
- blazā sakrist sagrūst, sastumt, sabīdīt kopā.
- sašļucināt Sastumt uz leju.
- sarenst savākt, sastumt.
- stumšus Savienojumā ar "stumt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- stumtin Savienojumā ar "stumt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- stūmien savienojumā ar verba "stumt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku.
- lumpenis Sociāli atstumtais, regulāru iztikas avotu zaudējušais.
- sociogramma Sociometrijas datu grafiskas attēlošanas veids, kas rāda sociālās grupas locekļu iedalījumu pēc katra autoritātes pakāpes kādā kopīgā darbībā: līderi, augstāk vērtētie, pieņemtie, zemāk vērtētie un atstumtie.
- stampāt Spiest, stumt (kur iekšā).
- atstumtība Stāvoklis --> atstumt (3).
- izstumtība Stāvoklis --> izstumt (2).
- deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus.
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu.
- nostumt Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt.
- pikņāt stumt, grūst.
- aizšķūrēt Šķūrējot aizvākt; aizstumt.
- kariorekse Šūnas kodola sabrukšana; hromatīna kondensēšanās citoplazmā graudiņu veidā, kuri pēc tam tiek izstumti no šūnas.
- stumiķis Tāds, kas nevar nekur uz priekšu aizstumties un tikai stomās.
- uzbidzīt Uzstumt, uzgrūst.
- stumdīt Vairākkārt stumt (vienā un tai pašā virzienā vai dažādos virzienos).
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība).
- stūmiens Vienreizēja paveikta darbība --> stumt.
stumt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV