Paplašinātā meklēšana
Meklējam sic.
Atrasts vārdos (53):
- sic:1
- lāsica:1
- Losice:1
- Ļisica:1
- māsice:1
- musica:1
- Rosica:1
- Rosice:1
- Kļasica:1
- persica:1
- Prusice:1
- sicalis:1
- sicista:2
- sicista:1
- Belasica:1
- brassica:1
- capsicum:1
- Lovosice:1
- brassicon:1
- classicum:1
- eptesicus:1
- kapsicīns:1
- Podļesici:1
- rosicieši:1
- rusicisms:1
- siciliāna:1
- sicīlieši:1
- toksicīds:1
- Wersicken:1
- Gersicania:1
- jersicieši:1
- klasicisms:1
- klasicists:1
- lysichiton:1
- part-music:1
- Podļesicas:1
- Podļesicys:1
- ramasichia:1
- worldmusic:1
- Bjelolasica:1
- fusicladium:1
- toksicitāte:1
- brassicaceae:1
- lycopersicon:1
- mendosicutes:1
- mikroksicīts:1
- klasicistisks:1
- neoklasicisms:1
- oksicelluloza:1
- jaunklasicisms:1
- pseidoklasicisms:1
- pseudoklasicisms:1
- oktilmetoksicinamāts:1
Atrasts etimoloģijās (4):
Atrasts vārdu savienojumos (100):
- Agasica šķeltcepurene
- Aldrovanda vesiculosa
- Arabis caucasica
- arheoloģiskais klasicisms
- Aspergillus versicolor
- barokālais klasicisms
- birģeru klasicisms
- Brachypoda versicolor
- Brassica campestris
- Brassica juncea
- Brassica napus ssp. oleifera
- Brassica napus var. rapifera
- Brassica nigra
- Brassica oleracea
- Brassica oleracea ssp. oleifera
- Brassica oleracea var. botrytis
- Brassica oleracea var. capitata
- Brassica oleracea var. gemmifera
- Brassica oleracea var. gongyloides
- Brassica oleracea var. italica
- Brassica oleracea var. pekinensis
- Brassica oleracea var. rapa
- Brassica oleracea var. rapifera
- Brassica oleracea var. sabauda
- Bumilleria sicula
- Camassia cusickii
- Campanula persicifolia
- Capra caucasica
- Capsicum annuum
- Carex vesicaria
- Colacium vesiculosum
- Crocus corsicus
- Crocus versicolor
- Cyclamen persicum
- Delia brassicae
- Dianthus versicolor
- Ding an sich
- Endromis versicolora
- Epimedium x versicolor
- Eptesicus nillsoni
- Eptesicus serotinus
- Festuca beckeri subsp. polesica
- Festuca polesica
- Fraternitas Cursica
- Fritillaria persica
- Fucus vesiculosus
- Fusicladium cerasi
- Fusicladium dentriticum
- Fusicladium pirinum
- Gloeocystis vesiculosa
- Hieracium x prussicum
- hortus siccus
- Iris versicolor
- Lagenaria siceraria
- Lagopus lagopus rossicus
- Lamprocystis roseopersicina
- locus classicus
- Lycopersicon esculentum
- Lycopersicon lycopersicum
- Lysichiton americanus
- Lysichiton camtschatcensis
- Lytta vesicatoria
- Mamestra persicariae
- meža sicista
- Microcystis musicola
- musica civilis
- musica divina
- musica mensurabilis
- musica mensuralis
- musica mensurata
- musica plana
- musica vulgaris
- Myzys persicae
- Nectarascordum siculum
- Nemesia versicolor
- Nereis diversicolor
- Olpidium brassicae
- Oryctes nasicornis
- Parrotia persica
- Persica vulgaris
- Peziza vesiculosa
- Phillonorycter cerasicolella
- Pieris brassicae
- Plasmodiophora brassicae
- Polygonum persicaria
- programmēšanas valoda "Visual Basic"
- Pyrus caucasica
- Rosicas ezers
- Septoria lycopersici
- sic et non
- sic transit gloria mundi
- sicīliešu valoda
- Solanum lycopersicum
- Solanum pseudocapsicum
- Symphytum caucasicum
- Syringa x persica
- Trametes versicolor
- Tuberculina persicina
- Veronica persica
- Viola persicifolia
Atrasts skaidrojumos (400):
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
- Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no sicīlijas
- Mežotnes pils arhitektūras piemineklis Bauskas novadā, celta 1797.-1813. g. klasicisma stilā, galveno fasādi rotā 4 kolonnu portiks, parka fasādi rotā 4 kolonnu portiks, parka fasādē ir apaļa zālē ar kupolpārsegumu
- Kazdangas pils arhitektūras piemineklis Dienvidkurzemes novadā, celta 1800. gadā, klasicisma stilā ieturēta taisnstūrveida (61 x 18 m) divstāvu celtne; parka fasādē ir apaļa zāle ar kupolpārsegumu
- Kazaņas katedrāle arhitektūras piemineklis Sanktpēterburgā, krievu klasicisma arhitektūras paraugs (1811. g.); monumentāla krusta kupola celtne un lokveida kolonādes ietvertais laukums veido ansambli
- Gaujienas pils arhitektūras piemineklis Smiltenes novada Gaujienā, 1850. g. celta trīsstāvu ķieģeļu ēka ar centrālo portiku, lauvu figūrām abās ārējo kāpņu pusēs; pils veidota klasicisma stilā, detaļas – stilu eklektika
- lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
- siziliane Astoņu rindu pants ar atskaņu kārtību ("abababcc"); siciliskais pants
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
- Poļesjes auzene auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica")
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
- blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
- brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs
- sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
- Kaukāza bumbiere bumbieru suga ("Pyrus caucasica")
- dzelzskoks burvjlazdu dzimtas ģints, tropu koks ar ļoti cietu koksni, tikai 1 suga - Persijas dzelzskoks (_Parrotia persica_)
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā
- Persijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa persica")
- Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
- rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa")
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms
- baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms
- kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris sicīlijas mafijā
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- pulkstenpuķe dižā pulkstenīte (_Campanula persicifolia_)
- dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
- SD Drošības dienests (vācu sicherheitsdienst)
- Lycopersicon esculentum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
- Solanum lycopersicum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
- spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
- zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
- dažādziedu epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium x versicolor")
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
- PE Fizikālā izmeklēšana (angļu "physical examination")
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
- Neapoles karaliste franču iekarotāju izveidota valsts Abu sicīlijas karalistes kontinentālajā daļā 1806.-1815. g.
- Persijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria persica")
- pūšļu fuks fuku suga ("Fucus vesiculosus"), kas tiek saukta arī par pūšļaļģi
- BRITE Fundamentālie pētījumi ražošanas tehnoloģiju jomā Eiropā (angļu val. "basic research in industrial technologies for Europe")
- kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata")
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (sicīlijas tuvumā)
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
- pūslīšu grīslis grīšļu suga ("Carex vesicaria")
- kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica")
- BIOS ievadizvades pamatsistēma (angļu "Basic Input/Output System")
- sistēma BIOS ievadizvades pamatsistēma (angļu "Basic Input/Output System")
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM
- dažādkrāsu īriss īrisu suga ("Iris versicolor")
- Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās
- Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk sicīlijā
- Ennas province Itālijas sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās
- Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
- Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
- Kuzika kamasija kamasiju suga ("Camassia cusickii")
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
- kāpostu tauriņš kāpostu baltenis ("Pieris brasicae")
- rapsis kāpostu ģints sugas _Brassica napus_ pasuga (_Brassica napus subsp. oleifera_), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
- turnepsis kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augļi – pāksteņi
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
- lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts
- ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts
- galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata")
- Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
- Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis")
- Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā
- silīts Karborunds - silīcija karbīds sic, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
- paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum")
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā
- klasicists Klasicisma pārstāvis
- arheoloģiskais klasicisms klasicisma paveids, kura pārstāvji konsekventi izmantoja antīkās arhitektūras formas, radās Francijā 18. gs.
- vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums
- rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
- kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
- Podļesici Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukuma variants
- Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski
- Korsikas krokuss krokusu suga ("Crocus corsicus")
- dažādkrāsu krokuss krokusu suga ("Crocus versicolor")
- cruciferae Krustziežu dzimtas "Brassicaceae" nosaukuma sinonīms
- rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs
- hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
- kāposts Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes sicīlijā
- kalē kāposti lapu kāposti ("Brassica oleracea L. var. acephala")
- kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae")
- persiku laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus persicae")
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis
- lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis
- Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas sicīlijas pamatiedzīvotāji
- Amerikas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton americanus")
- Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis")
- lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
- meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- Sinapis nigra melnās sinepes "Brassica nigra" nosaukuma sinonīms
- Sicista betulina meža sicista
- sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns
- atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām
- saskarne MIDI mūzikas instrumentu ciparsaskarne (angļu "Musical Instrument Digital Interface")
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem
- raibā neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis discolor", arī "Myosotis versicolor")
- grano Neapolē, sicīlijā un Maltā no 15. gs. beigām mazākā vara nauda
- Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum")
- daudzkrāsu neļķe neļķu suga ("Dianthus versicolor"), Latvijā adventīva
- raibziedu nemēzija nemēziju suga ("Nemesia versicolor")
- neoklasiķi Neoklasicisma piekritēji
- lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu
- sikaņi no Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies sicīlijā
- BRI pamatātruma saskarne (angļu "Basic Rate Interface")
- agrā kāpostu muša pamušu dzimtas suga ("Delia brassicae")
- neīstā nakteņu paprika papriku suga ("Solanum pseudocapsicum")
- IPPNW Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu (angļu "International Physicians for the Prevention of Nuclear War")
- WCPT Pasaules Fizioterapijas konfederācija (angļu "World Confederation for Physical Therapy")
- Kaukāza dzelzskoks Persijas parotija ("Parrotia persica")
- parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris")
- nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa
- raibā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes versicolor")
- Korsikāna pilsēta ASV ("Corsicana"), Teksasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bihosava pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas pietekas Rosicas labajā krastā
- Versaļa pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi
- Avola pilsēta Itālijā (_Avola_), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bagērija pilsēta Itālijā (_Bagheria_), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 54300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akate pilsēta Itālijā ("Acate"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačireāle pilsēta Itālijā ("Acireale"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akvedolči pilsēta Itālijā ("Acquedolci"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adrāno pilsēta Itālijā ("Adrano"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adžīra pilsēta Itālijā ("Agira"), sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8420 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agridžento pilsēta Itālijā ("Agrigento"), sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas
- Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altofonte pilsēta Itālijā ("Altofonte"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Augusta pilsēta Itālijā ("Augusta"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balestrate pilsēta Itālijā ("Balestrate"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belpaso pilsēta Itālijā ("Belpasso"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjankavilla pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bisakvīno pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bivona pilsēta Itālijā ("Bitonto"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgeto pilsēta Itālijā ("Borgetto"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bronte pilsēta Itālijā ("Bronte"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Butera pilsēta Itālijā ("Butera"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kakamo pilsēta Itālijā ("Caccamo"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalatabjāno pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaltadžirone pilsēta Itālijā ("Caltagirone"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaltaniseta pilsēta Itālijā ("Caltanissetta"), sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kameri pilsēta Itālijā ("Cameri"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamarata pilsēta Itālijā ("Cammarata"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanikati pilsēta Itālijā ("Canicatti"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapači pilsēta Itālijā ("Capaci"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapo d'Orlando pilsēta Itālijā ("Capo d'Orlando"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karīni pilsēta Itālijā ("Carini"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karlentīni pilsēta Itālijā ("Carlentini"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelbuono pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasteldača pilsēta Itālijā ("Casteldaccia"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasteltermini pilsēta Itālijā ("Casteltermini"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelvetrāno pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čefalu pilsēta Itālijā ("Cefalu"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Činizi pilsēta Itālijā ("Cinisi"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korleone pilsēta Itālijā ("Corleone"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korsiko pilsēta Itālijā ("Corsico"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kustonači pilsēta Itālijā ("Custonaci"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enna pilsēta Itālijā ("Enna"), sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eriče pilsēta Itālijā ("Erice"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Favāra pilsēta Itālijā ("Favara"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fikarači pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Florīdija pilsēta Itālijā ("Floridia"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gandži pilsēta Itālijā ("Gangi"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džela pilsēta Itālijā ("Gela"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 75600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džaratāna pilsēta Itālijā ("Giarratana"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džarre pilsēta Itālijā ("Giarre"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grammikele pilsēta Itālijā ("Grammichele"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ispika pilsēta Itālijā ("Ispica"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lentīni pilsēta Itālijā ("Lentini"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leonforte pilsēta Itālijā ("Leonforte"), sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Likata pilsēta Itālijā ("Licata"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Linguaglosa pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marineo pilsēta Itālijā ("Marineo"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marsala pilsēta Itālijā ("Marsala"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marsikovetere pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martinsikuro pilsēta Itālijā ("Martinsicuro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maskali pilsēta Itālijā ("Mascali"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maskaluča pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Macarīno pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melilli pilsēta Itālijā ("Melilli"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Menfi pilsēta Itālijā ("Menfi"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Milaco pilsēta Itālijā ("Milazzo"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mineo pilsēta Itālijā ("Mineo"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mizilmeri pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Misterbjanko pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mistreta pilsēta Itālijā ("Mistretta"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Modika pilsēta Itālijā ("Modica"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monreāle pilsēta Itālijā ("Monreale"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montelepre pilsēta Itālijā ("Montelepre"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Musomeli pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nara pilsēta Itālijā ("Naro"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolosi pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikozija pilsēta Itālijā ("Nicosia"), sicīlijas reģiona Ennas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nišemi pilsēta Itālijā ("Niscemi"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noto pilsēta Itālijā ("Noto"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pakīno pilsēta Itālijā ("Paceco"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pačeko pilsēta Itālijā ("Paceco"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palagonija pilsēta Itālijā ("Palagonia"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Partanna pilsēta Itālijā ("Partanna"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Partiniko pilsēta Itālijā ("Partinico"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paterno pilsēta Itālijā ("Paterno"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pati pilsēta Itālijā ("Patti"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pedara pilsēta Itālijā ("Pedara"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrzīno pilsēta Itālijā ("Petrosino"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polici Dženeroza pilsēta Itālijā ("Polizzi Generosa"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pocallo pilsēta Itālijā ("Pozzallo"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Preziče pilsēta Itālijā ("Presicce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Prici pilsēta Itālijā ("Prizzi"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakalmuta pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Raffadali pilsēta Itālijā ("Raffadali"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Raguza pilsēta Itālijā ("Ragusa"), sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ramaka pilsēta Itālijā ("Ramacca"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Randaco pilsēta Itālijā ("Randazzo"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ribēra pilsēta Itālijā ("Ribera"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riezi pilsēta Itālijā ("Riesi"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riposto pilsēta Itālijā ("Riposto"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rometa pilsēta Itālijā ("Rometta"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rozolīni pilsēta Itālijā ("Rosolini"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salemi pilsēta Itālijā ("Salemi"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankataldo pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančipirello pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šaka pilsēta Itālijā ("Sciacca"), sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šikli pilsēta Itālijā ("Scicli"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skordija pilsēta Itālijā ("Scordia"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serradifalko pilsēta Itālijā ("Serradifalco"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sirakūzas pilsēta Itālijā ("Siracusa"), sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solarīno pilsēta Itālijā ("Solarino"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sommatīno pilsēta Itālijā ("Sommatino"), sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sortīno pilsēta Itālijā ("Sortino"), sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spadafora pilsēta Itālijā ("Spadafora"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taormīna pilsēta Itālijā ("Taormina"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terrazīni pilsēta Itālijā ("Terrasini"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torregrota pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tortoriči pilsēta Itālijā ("Tortorici"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trapāni pilsēta Itālijā ("Trapani"), sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trekastanji pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Troina pilsēta Itālijā ("Troina"), sicīlijas reģiona Ennas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valderiče pilsēta Itālijā ("Valderice"), sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valverde pilsēta Itālijā ("Valverde"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viagrande pilsēta Itālijā ("Viagrande"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villabāte pilsēta Itālijā ("Villabate"), sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vitorija pilsēta Itālijā ("Vittoria"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidzini pilsēta Itālijā ("Vizzini"), sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barrafranka pilsēta Itālijā, sicīlijas reģiona Ennas provinces dienvidu daļā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barčellona Poco di Goto pilsēta Itālijā, sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mesīna pilsēta Itālijā, sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, osta pie Mesīnas šauruma, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beisihema pilsēta Nīderlandē ("Beusichem"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bādlauzika pilsēta Vācijā ("Bad Lausick"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- koksnes piltuvene piltuveņu suga ("Ossicaulis lignatilis", syn. "Clitocybe lignatilis")
- barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju
- Vespertilio serotinus platspārnu sikspārņa "Eptesicus serotinus" nosaukuma sinonīms
- WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
- Festuca beckeri subsp. polesica Poļesjes auzenes "Festuca polesica" nosaukuma sinonīms
- house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem
- MTV Populārs televīzijas kanāls (angļu "Music Television")
- Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.)
- pseudoklasicisms Pseidoklasicisms
- dižā pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula persicifolia")
- pūšļugrīslis Pūslīšu grīslis ("Carex vesicaria")
- Bona raga pussala pussala Tunisijas ziemeļaustrumos, starp Tunisas un Hammāmāta līci, sicīlijas šauruma dienvidrietumos
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
- pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("sicalis")
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera")
- kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rungulis rācenis ("Brassica rapa var. rapifera")
- bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos
- ramasichia Ramasichia secunda - laimes palēcītes "Orthilia secunda" nosaukuma sinonīms
- Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
- rosicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rosica" iedzīvotāji
- Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji
- Rosīca Rosica, Daugavas pieteka
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu
- klasicistisks saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs
- Korsika sala Vidusjūras ziemeļos (fr, val. "Corsa", korsikāņu val. "Corsica", pieder Francijai), platība - 8700 kvadrātkilometru, garums - 183 km, platums - līdz 85 km
- Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m
- Sinapis juncea Sareptas sinepes "Brassica juncea" nosaukuma sinonīms
- Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km
- virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- dukāts sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g. kalta arī Latvijā
- kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls
- kalkarona Sēra ieguves krāsns jeb bedre, kurā dedzina sēru saturošo minerālu masu; senāk izplatīts sēra ieguves veids gk. sicīlijā
Atrasts piemēros (2):
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sic.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv