Paplašinātā meklēšana
Meklējam ratot.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (101):
- aizgrandīties aizbraukt kratoties
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot)
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot)
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
- lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
- stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā
- attricināties daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties)
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
- baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
- parastratotips kāds dabisks atsegums, kas ar nelielām atšķirībās atbilst stratotipam
- sklandīt Klunkšķēt (šūpojoties, kratoties)
- pamiltināties kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā)
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost
- piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to)
- lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem
- iepurināt Kratot iekvēlināt, uzkurt
- piekratināt Kratot ievietot un piepildīt
- iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā)
- izkratīt Kratot iztukšot
- izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
- aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.)
- aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā
- nokratīties Kratot nejauši nokratīt
- nokrēst Kratot nomocīt
- atkratīt Kratot nopurināt
- atdricināt Kratot padarīt vaļīgu
- uzkratīt Kratot pamodināt
- apkratīt Kratot pavirzīt zem kā
- piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt)
- sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu)
- saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles)
- piekrēst Kratot savākt
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- krateniski Kratot, nevienmērīgi
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
- izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem)
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.)
- atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.)
- atdricināties Kratoties atraisīties
- noklaburēties Kratoties atskrūvēties un nokrist (par skrūvi, uzgriezni)
- krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu)
- apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā
- sakuldurēties Kratoties saputot
- žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā)
- attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja
- atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus
- iekratināt Lēnām, vairākkārtēji kratot iebērt
- ļundināt Maisīt (šķidrumu) kratot
- žaldarēt Maisīt šķidrumu kratot trauku
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā
- pablancīt nedaudz izskalot (kratot trauku)
- notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
- atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā)
- lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati
- apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt
- Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
- iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu)
- apkrēst Purinot, kratot likt apgāzties, notriekt, apgāzt gar zemi
- apkrēst Purinot, kratot piekaisīt
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- slankšināt radīt skaņas kratot trauku ar šķidrumu
- sažaldarēt Samaisīt šķidrumu (piemēram, pienu) kratot trauku
- sažļekšķēt Saspiežoties vai sakratoties pārvērsties par mīkstu masu
- slirbu savienojumā ar "slarbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu
- slarbu savienojumā ar "slirbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu
- kuldžināt Skalināt, kratot sajaukt
- attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt
- notraukt strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
- izkratas tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas)
- apskalināt vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot)
- Rēzeknes svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — 15-55 m, par neostratotipu pieņemts (1977. g.) 15. Ludzas urbuma intervāls 426-446 m dziļumā
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
- Pulvernieku griezums viduspleistocēna otrā starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums 10. urbumā Lētīžas labajā pamatkrastā, 6 km no ietekas Ventā, pieņemts par stratotipu 1964. g.
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
Piemēros nav.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ratot.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv