Paplašinātā meklēšana
Meklējam ratot.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (101):
- aizgrandīties aizbraukt kratoties
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot)
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot)
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
- lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
- stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā
- attricināties daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties)
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
- baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
- parastratotips kāds dabisks atsegums, kas ar nelielām atšķirībās atbilst stratotipam
- sklandīt Klunkšķēt (šūpojoties, kratoties)
- pamiltināties kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā)
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost
- piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to)
- lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem
- iepurināt Kratot iekvēlināt, uzkurt
- piekratināt Kratot ievietot un piepildīt
- iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā)
- izkratīt Kratot iztukšot
- izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
- aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.)
- aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā
- nokratīties Kratot nejauši nokratīt
- nokrēst Kratot nomocīt
- atkratīt Kratot nopurināt
- atdricināt Kratot padarīt vaļīgu
- uzkratīt Kratot pamodināt
- apkratīt Kratot pavirzīt zem kā
- piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt)
- sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu)
- saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles)
- piekrēst Kratot savākt
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- krateniski Kratot, nevienmērīgi
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
- izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem)
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.)
- atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.)
- atdricināties Kratoties atraisīties
- noklaburēties Kratoties atskrūvēties un nokrist (par skrūvi, uzgriezni)
- krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu)
- apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā
- sakuldurēties Kratoties saputot
- žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā)
- attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja
- atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus
- iekratināt Lēnām, vairākkārtēji kratot iebērt
- ļundināt Maisīt (šķidrumu) kratot
- žaldarēt Maisīt šķidrumu kratot trauku
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā
- pablancīt nedaudz izskalot (kratot trauku)
- notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
- atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā)
- lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati
- apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt
- Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
- iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu)
- apkrēst Purinot, kratot likt apgāzties, notriekt, apgāzt gar zemi
- apkrēst Purinot, kratot piekaisīt
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- slankšināt radīt skaņas kratot trauku ar šķidrumu
- sažaldarēt Samaisīt šķidrumu (piemēram, pienu) kratot trauku
- sažļekšķēt Saspiežoties vai sakratoties pārvērsties par mīkstu masu
- slirbu savienojumā ar "slarbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu
- slarbu savienojumā ar "slirbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu
- kuldžināt Skalināt, kratot sajaukt
- attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt
- notraukt strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
- izkratas tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas)
- apskalināt vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot)
- Rēzeknes svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — 15-55 m, par neostratotipu pieņemts (1977. g.) 15. Ludzas urbuma intervāls 426-446 m dziļumā
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
- Pulvernieku griezums viduspleistocēna otrā starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums 10. urbumā Lētīžas labajā pamatkrastā, 6 km no ietekas Ventā, pieņemts par stratotipu 1964. g.
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ratot.