Paplašinātā meklēšana
Meklējam ratot.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (101):
- aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot).
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot).
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
- lorcka Būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu).
- stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā.
- attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas.
- baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
- parastratotips Kāds dabisks atsegums, kas ar nelielām atšķirībās atbilst stratotipam.
- sklandīt Klunkšķēt (šūpojoties, kratoties).
- pamiltināties Kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā).
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
- piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to).
- lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem.
- iepurināt Kratot iekvēlināt, uzkurt.
- piekratināt Kratot ievietot un piepildīt.
- iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
- izkratīt Kratot iztukšot.
- izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
- aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā.
- nokratīties Kratot nejauši nokratīt.
- nokrēst Kratot nomocīt.
- atkratīt Kratot nopurināt.
- atdricināt Kratot padarīt vaļīgu.
- uzkratīt Kratot pamodināt.
- apkratīt Kratot pavirzīt zem kā.
- piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu).
- saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles).
- piekrēst Kratot savākt.
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- krateniski Kratot, nevienmērīgi.
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst.
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem).
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
- atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.).
- atdricināties Kratoties atraisīties.
- noklaburēties Kratoties atskrūvēties un nokrist (par skrūvi, uzgriezni).
- krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
- apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
- sakuldurēties Kratoties saputot.
- žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā).
- attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā.
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
- iekratināt Lēnām, vairākkārtēji kratot iebērt.
- ļundināt Maisīt (šķidrumu) kratot.
- žaldarēt Maisīt šķidrumu kratot trauku.
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā
- pablancīt Nedaudz izskalot (kratot trauku).
- notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
- atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā).
- lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati
- apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt.
- Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā.
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā.
- iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
- apkrēst Purinot, kratot likt apgāzties, notriekt, apgāzt gar zemi.
- apkrēst Purinot, kratot piekaisīt.
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- slankšināt Radīt skaņas kratot trauku ar šķidrumu.
- sažaldarēt Samaisīt šķidrumu (piemēram, pienu) kratot trauku.
- sažļekšķēt Saspiežoties vai sakratoties pārvērsties par mīkstu masu.
- slirbu Savienojumā ar "slarbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu.
- slarbu Savienojumā ar "slirbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu.
- kuldžināt Skalināt, kratot sajaukt.
- attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt.
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
- izkratas Tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas).
- apskalināt Vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot).
- Rēzeknes svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — 15-55 m, par neostratotipu pieņemts (1977. g.) 15. Ludzas urbuma intervāls 426-446 m dziļumā
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
- Pulvernieku griezums viduspleistocēna otrā starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums 10. urbumā Lētīžas labajā pamatkrastā, 6 km no ietekas Ventā, pieņemts par stratotipu 1964. g.
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ratot.