Paplašinātā meklēšana
Meklējam pinka.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (76):
- buņu Buņu bārda - pinkaina bārda.
- cerbans Cilvēks ar pinkainiem matiem.
- pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
- cerba Cilvēks pinkainiem matiem.
- pinciņa Dem. --> pinka 1.
- pinkiņa Dem. --> pinka.
- pinkainītis Dem. --> pinkainis.
- apkūlāt Dzīvnieka (piem., zirga) vilnai kļūt spurainai, pinkainai.
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
- izpuru Izspūris, pinkains.
- kūlāns Izspūrusi galva, pinkainis.
- ķerulis Kāds ar pinkainiem, nekārtīgiem matiem.
- čerra Kāds, kam ir savēlušies mati, pinkainis.
- čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- pinkažas Kaut kas sapinkājies, pinkains.
- sasavelties Kļūt pinkainam (par apmatojumu).
- novillāties Kļūt pinkainam, saveļoties apmatojumam, apspalvojumam.
- notrusties Kļūt pinkainam.
- atspurdzēties Kļūt šķiedrainam, izspūrušam pinkainam.
- atspuroties Kļūt šķiedrainam, pinkainam, spurainam.
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums; kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
- klučots Kunkuļains, pinkains.
- Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
- poģis Mājdzīvnieks ar baltu plankumu, pinkains vai krēpjveida spalvu.
- pente Matu pinka, kas samudžinājusies.
- peiza Matu pinka.
- krēpala Meitene ar pinkainiem matiem.
- plinka Meitene ar pinkainiem matiem.
- krēps Nodriskāts, netīrs, pinkains.
- atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurēt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam.
- apkaikarāt Padarīt pinkainu, nosmulēt.
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- apsušķēt Panīkt, panīkstot iegūt pinkainu, šķipsnainu spalvu.
- noaugt Pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu.
- spanga pinka, izcēlies spalvu kušķis
- cērpa galva pinkainis
- pinkulainis pinkainis
- sebris pinkainis
- spangains pinkains, kudlains
- tumšā pinkaine pinkaiņu suga ("Cinclidium stygium"), Latvijā aizsargājama
- čokars Režģis, pinka, ieloks.
- čokuris Režģis, pinka, ieloks.
- piņķis Savēlies kamolā, pinka.
- sapinkāties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- sure sieviete ar izspūrušiem, pinkainiem matiem
- skārbalains Skarains, pluskains, pinkains, skarbs.
- kaikaris Skrandains, pinkains cilvēks, plukata, plikadīda.
- lēsa Slapja, smaga un pinkaina zeme.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām
- apkucis Spurains, pinkains.
- krēpains Tāds, kam ir lielas krēpes, pinkas.
- bubuļbārda Tāds, kam ir pinkaina bārda.
- pinkgalvains Tāds, kam ir pinkaina galva (mati, bārda).
- ķērgalvis Tāds, kam ir pinkaina galva.
- pinkains Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
- plušķains Tāds, kam ir pinkains apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem).
- pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
- ķenkarainis Tāds, kas ir izspūris, pinkains.
- bēbars Tas, kam ir pinkas, pinkainis.
- bēberis Tas, kam ir pinkas, pinkainis.
- zaigkode Tauriņu kārtas dzimta ("Adelidae"), sīki un nelieli tauriņi, (spārnu plētums - 7-21 mm), galva pinkaini apmatota, priekšspārni dažādos toņos metāliski lāsmojoši, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- Cinclidium stygium tumšā pinkaine
- krankains Vājš, liess (dzīvnieks); ar pinkainu apspalvojumu.
- Vaprinka ezers Varpinkas ezers Demenes pagastā.
- Varpinka Varpinkas ezers Demenes pagastā.
pinka citās vārdnīcās: