Paplašinātā meklēšana
Meklējam pavēlēt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (22):
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pavēlošs Divd. --> pavēlēt.
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- šs Lieto, lai pavēlētu būt klusam.
- porņīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt.
- porķīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt.
- statīt Likt, arī pavēlēt (kādam ko) darīt.
- atraidīt Likt, pavēlēt, lai atnāk, ierodas.
- nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- sacīt pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt.
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
pavēlēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV