Paplašinātā meklēšana
Meklējam pavēlēt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (22):
- aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
- virspavēlnieks cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
- pavēlnieks cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
- pavēlošs divd. --> pavēlēt
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko)
- stop lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu
- šs lieto, lai pavēlētu būt klusam
- porķīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt
- porņīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt
- statīt Likt, arī pavēlēt (kādam ko) darīt
- atraidīt Likt, pavēlēt, lai atnāk, ierodas
- nodiktēt ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko)
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom)
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā)
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām
- sacīt pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski
- valdonīgs tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu
- tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt
- tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.)
pavēlēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV