Paplašinātā meklēšana
Meklējam pēda.
Atrasts vārdos (34):
- pēda:1
- pēdas:1
- papēda:1
- kaķpēda:1
- puspēda:1
- tārpēda:1
- torpēda:1
- atpēdas:1
- pēdapuža:1
- klaipēda:1
- Klaipēda:1
- pantpēda:1
- vilkpēda:1
- apēdaļāt:1
- pīpēdams:1
- zaķpēdas:1
- zospēdas:1
- zošpēdas:1
- pēdakmeņi:1
- dzērvpēda:1
- kubikpēda:1
- kumeļpēda:1
- vellapēda:1
- pēdainītis:1
- plakanpēda:1
- vārnaspēda:1
- asinspēdas:1
- gaiļapēdas:1
- kvadrātpēda:1
- raibpēdains:1
- torpēdaparāts:1
- ofensīvtorpēda:1
- torpēdaviācija:1
- defensīvtorpēda:1
Atrasts vārdu savienojumos (23):
- aerodinamiskā pēda
- angļu pēda
- Bavārijas pēda
- decimālā pēda
- dzejas pēda
- ģermāņu pēda
- greizā pēda
- Hamburgas pēda
- kaķa pēda
- ķeltu pēda
- linu pēda
- masta pēda
- melnā pēda
- meteora pēda
- olimpiskā pēda
- pamatu pēda
- plakanā pēda
- Reinzemes duodecimālā pēda
- sinhrokontakts "karstā pēda"
- sliedes pēda
- sveču gaismas pēda
- zirga pēda
- zosu pēda
Atrasts skaidrojumos (443):
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- (no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- Fjērdinga ceļš 1/4 no vecās zviedru jūdzes; 9000 pēdas jeb 2672 m.
- mērnieku olekts 24 collas (2 pēdas) jeb 60,96 cm.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
- aizpēdot Aiziet, atstājot pēdas.
- aizsliedēt Aiziet, izveidojot sliedes, pēdas.
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
- velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m.
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
- futs Angļu pēda, garuma mērs, 0,30479 m.
- foot Angļu pēda, puse no jarda, 0,305 m.
- dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs.
- dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba.
- amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga).
- bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
- tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
- antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
- Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos.
- Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Apole apdzīvota vieta Lietuvā (_Apuolė_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Endriejava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Jaki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Kretingale apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Pliķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Vēžaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Barstīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Daukši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Īlaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Leņķimi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Mosēde apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Notēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Šates apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- Asarum caudatum astainā kumeļpēda.
- uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
- izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas.
- atpēdes Atpēdas.
- atpēdnes Atpēdas.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
- torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā.
- nopēdāt Atstāt daudzas pēdas.
- uzspiest kādu zīmogu atstāt noteiktu ietekmi uz kaut ko, paliekamas pēdas.
- fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- torpēdaviācija Aviācija, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- pas de chat baletā - lēciens, kurā pēdas pēc kārtas tiek paceltas pie pretējiem ceļgaliem.
- glissé baletā - slīdošs solis, parasti ar pēdas daļu.
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami.
- seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam.
- iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas).
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
- cibuks Cilvēka kāja no pēdas līdz ikriem.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- klekarkājis Cilvēks, kam kāju pēdas sagrieztas uz iekšu.
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
- superstrāts Citas tautas valodas (iekarotāju valodas, kultūras, pārvaldes valodas) ietekmes pēdas vietējo iedzīvotāju valodā.
- peons Četrzilbīga pēda.
- antispasts Četrzilbju pantmērs, kura pēda antīkajā vārsmošanas sistēmā sastāv no divām garām zilbēm starp divām īsām.
- horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
- joniskais pantmērs četrzilbju pēda, kurā abas pirmās vai abas beidzamās zilbes garas un abas pārējās īsas.
- papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu.
- apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
- slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- pēdiņa Dem. --> pēda.
- trohajs Divdaļu metrs ar uzsvaru uz pēdas pirmās daļas.
- ditrochajs Divkāršs trochajs, antīkā pantmērā četrbalsienu pēda, kam 1. un 3. zilbe gara, 2. un 4. īsa.
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- dijambs Dubults jambs, četrbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 3. īsu, 2. un 4. garu balsienu.
- dipirrichijs Dubults pirrichijs, antīkā pantmērā pēda ar 4 viegliem balsieniem.
- staupēt Dziļi iemīt pēdas (piemēram, par lopiem mitrā pļavā).
- apcelt Dzīt (medībās) pēdas, ielenkt.
- nosūkstīt Dzīt pēdas, ošņāt.
- ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
- ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
- miņa Dzīvnieka pēdas nospiedums augsnē, sniegā u. c.
- pēdmiņi Dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz visas pēdas.
- lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas.
- atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- elektroihnogramma Elektroihnogrāfa pieraksts, kurā tiek reģistrēts pēdas atbalsta laiks un novietojums, soļu garums un platums, gaitas virziens u. c. rādītāji (180 parametru).
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus.
- Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
- sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem.
- ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m.
- colla Garuma mērvienība - 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā), arī 1/12 pēdas = 24,74 mm; un decimālcolla = 1/10 pēdas = 29,69 mm.
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas).
- jūras jūdze garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst meridiāna loka 1 minūtes vidējam garumam un ir 1852,2 metri = 10 kabeļtauvas = 6080 pēdas.
- cimbole Govs kāja; cilvēka kāja no pēdas līdz celim; bērna kāja.
- grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai.
- krētiks Grieķu (un romiešu) metrikā piecu moru pēda; krētiskais pantmērs.
- prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa.
- katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās.
- paions Grieķu metrikā piecmoru pēda, kas sastāv no vienas garas un trim īsām zilbēm.
- moloss Grieķu metriskā pēda, kas sastāv no 3 gariem balsieniem.
- kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
- greizā pēda iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- iepēdot Ieiet, atstājot pēdas.
- apsekt Ielenkt medījumu, uziet pēdas.
- uzslampāt Iemīt netīras pēdas, piepēdot.
- mina Iemīta pēda.
- bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
- katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- peropuss Indivīds ar iedzimtu pēdas vai kājas kroplību.
- ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam).
- konna Izkapts pēda.
- kunna Izkapts pēda.
- kunnis Izkapts pēda.
- petene Izkapts pēda.
- petens Izkapts pēda.
- trīsceturtdaļtonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 7,47 m (24,5 pēdas).
- tonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 9,3 m (30,5 pēdas).
- holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību.
- velna zābaks Jaunstašuļu Velna pēdas akmens.
- Čorta pāds Jaunstašuļu Velna pēdas akmens.
- kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- lielpēdis Kāds, kam ir lielas kāju pēdas.
- ļeka Kāja, kājas pēda; leka.
- ļēka Kāja, kājas pēda; leka.
- leka Kāja, kājas pēda; ļeka.
- jelga Kāja, pēda.
- kulksnis Kāja, pēda.
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels^2^.
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- pavuorškys kājas locītava pie pēdas.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- lepeste kājas pēda; arī pēdas locītava.
- kājapuža Kājas pēda; kājas pēdas apakšējā daļa.
- letena Kājas pēda.
- padnīms Kājas pēdas pacēlums.
- lielene Kājauts; zeķe bez pēdas, auts; apķilas.
- apķilas Kājauts; zeķe bez pēdas, auts.
- uzmauči Kāju stilbu sildītāji, zeķes bez pēdas.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu.
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls.
- Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel").
- sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu.
- kulksts Koka ecēšu sastiprināmais šķērskoks pie kura piesietas egļu pusšķilas ar 1-2 pēdas gariem nosmailinātiem zariem.
- dandals Koka runga pašaizsardzīnai, parasti 4-8 pēdas gara.
- masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda.
- bāze Kolonnas vai pilastra apakšējā, profilētā daļa - kolonnas vai pilastra pamatne jeb pēda.
- piekrastes zona krastam pieguļošā teritorija, kurā vērojamas tagadējās jūras baseina vai seno jūras baseinu viļņu darbības pēdas.
- minitonneris Kreiserjahta ar maksimālo fiksēto sacensību balli līdz 5,03 m (16,5 pēdas).
- anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā.
- reģistra tonna kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
- mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
- piparlapa Kumeļpēda.
- asarum Kumeļpēdas - aristolohiju dzimtas ģints.
- kurkumi Kurkumu zāles, kumeļpēdas ("Asarum").
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- kokēde Ķirmju grauzumi, tārpēda.
- resgalis labības kūļa vai linu pēdas apakšējais gals.
- kursenieki Latviešu etnogrāfiska grupa, kas dzīvoja Kuršu kāpās un Klaipēdas apkaimē tagadējā Lietuvā.
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos.
- sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas.
- lībiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir lībiešu valodas pēdas, pieder pie lībiskā dialekta.
- torpēdlidmašīna Lidmašīna, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- zencele Lieka izkapts pēda, ko pieliek nolūzušās vietā.
- ķelpa Liela kāja, pēda.
- blese Liela pēda.
- noslēpt (visus) galus ūdenī likvidēt, noslēpt pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- pēdmērs Lineāls cilvēka kājas pēdas mērīšanai, lai noteiktu apavu izmēru.
- dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas.
- Ferekrāta metrs logaēdiskas struktūras metrs, ko veido trohaja vai spondeja pēda, kam seko daktila pēda un noslēdz trohaja pēda ar akatalektisku nobeigumu.
- dangra Lopu iemīta pēda.
- staupe Lopu pēda.
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
- vaicāt Meklēt, dzīt pēdas.
- vaikāt Meklēt, dzīt pēdas.
- sakstīt Meklēt, pēdas dzīt, sekot.
- standarts mērs kokmateriālu tirdzniecībā (165 vai 180 kubikpēdas)
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
- aitakts Mūzikā un prosodijā skaņa vai zilbe pirms noslēgtas ritmiskas vienības (takts, pēdas).
- jambs Mūzikas teorijā divdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pirmās pēdas.
- daktils Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas pirmās daļas.
- amfibrahijs Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas vidējās daļas.
- anapests Mūzikas trīsdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz tās pēdējās daļas.
- plezna Neglīta, plakana kāja, pēda.
- torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas.
- makropodija Nenormāli lielas pēdas.
- zirga pēda nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
- nogleijāt Nojaukt, dzēst (pēdas).
- tars- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
- tarso- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
- mērkoks Noteikta garuma iedaļās (parasti - 25 cm vai viena pēda) sadalīta un attiecīgi iekrāsota kārts dziļuma noteikšanai.
- nozieguma vieta nozieguma pastrādāšanas vai noziedzīgā rezultāta iestāšanās rajons, kura pēdas var atrast arī ārpus šī rajona.
- kadaļa Nūja, 3-4 pēdas gara.
- supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā ieliek apavos.
- šmukstināt Ostīt, ošņāt (dzenot pēdas).
- sukīt Ošņāt, pēdas meklēt.
- pašļokāt Pabradāt, ieminot, atstājot pēdas, sliedes.
- arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts.
- pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa.
- ihnoloģija paleontoloģijas noozare, kas pētī izmirušu organismu pārvietošanās un dzīvesdarbības pēdas.
- šudī Pamudinājums sunim meklēt pēdas.
- šukī Pamudinājums sunim meklēt pēdas.
- iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
- monopodija Panta daļa, kas sastāv no vienas pēdas.
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- antidaktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- okstīt Par suni - dzīt pēdas.
- okstot Par suni - dzīt pēdas.
- kumeļa pēdi parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- cūkpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- kumeļpēdiņas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- kumeļpēdiņš Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- mežpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- palagzde Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- palagzdene Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- palagzdenes Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- palegzdi Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- piparlapas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- piparnāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- pipernājas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- pipernāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- pipernājs Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- Asarum europaeum parastā kumeļpēda.
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā); pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
- izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
- ievērst Pavērst uz iekšu (pēdas priekšējo daļu).
- zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
- peka Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam); arī kāja, kam ir pēda.
- ļenka Pēda; pēdas velve.
- Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
- kāpslis Pedālis (velosipēdam).
- pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai.
- tarsoklāzija Pēdas deformācijas labošana greizkājības gadījumā ar forsētu redresāciju pēdas pamata apvidū.
- plakanā pēda pēdas izliekuma deformējums.
- pēdas velve pēdas izliekums.
- saaugušais ieaugums pēdas no slēgtā ieauguma uz finiera virsmas māzerainas koksnes veidā.
- tarsoptoze Pēdas pamata kaulu noslīdējums, veidojoties plakanajai pēdai.
- masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda.
- masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda.
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
- aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
- izdzēst Pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes).
- Gargždi pilsēta Lietuvā (_Gargždai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
- Priekule pilsēta Lietuvā (_Priekulė_), Klaipēdas rajona pašvaldībā, 1380 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Klaipēda pilsēta Lietuvā ("Klaipėda"), Klaipēdas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 158900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1257.-1258. g.
- Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
- Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Skoda pilsēta Lietuvā ("Skuodas"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6250 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1572. g.
- klumpača Plakanā pēda.
- platipodija Plakanā pēda.
- platfūss Plakanpēda - pēdas apakšas izliekuma noslīdējums.
- akrokontraktūra Plaukkstas vai pēdas kontraktūra.
- mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
- parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni.
- vančosi Pusapaļi, labākās kvalitātes ozola sortimenti, 12-18 pēdas gari, mizoti līdz "sarkanam".
- puskāja Puse kājas garuma (skaitot no pēdas).
- puspēda Puse no pēdas (15,24 cm).
- aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.); aizputināt (l).
- aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
- ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- reģistrtonna Reģistra tonna - kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
- riksna rīkstes (siksnas, pletnes) sitienu pēdas uz cilvēka ķermeņa.
- supinācija Rokas pagrieziens, kurā delna pavērsās uz priekšu un uz augšu; pēdas pagrieziens, kurā tās iekšējā mala paceļas uz augšu, bet ārējā pagriežas lejup.
- stumbēns Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas.
- ceturtdaļtonners Sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
- izjodināt Sadzīt pēdas (zaglim).
- saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt.
- sasekt Sadzīt pēdas; izzināt.
- nolipēt Sadzīt pēdas.
- kā lācim zemeņoga saka par ko ātri, kāri izdzeramu, apēdamu.
- visi gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- sašukīt Sameklēt; sadzīt pēdas.
- pedionalģija Sāpes pēdas apakšā.
- plantalģija Sāpes pēdas apakšā.
- tarsalģija Sāpes pēdas pamatā.
- lēkt Savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam).
- nipelis Sēnes veida detaļa velosipēdam spieķu iestiprināšanai riteņa lokā.
- fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības pēdas; pārakmeņojumi.
- strumpe Sieviešu zeķe bez pēdas.
- sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums.
- kājas garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no kājstakles līdz pēdapakšu līmenim; bikšu lielumu skalas vadmērs.
- ortopēdiskie apavi speciāli apavi cilvēkiem, kam ir dažādas pēdas deformācijas vai slimības, amputācijas radīti defekti vai kājas saīsinājums, kā arī cilvēkiem, kas izmanto kājas ortopēdiskos aparātus.
- velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
- spilventiņš Spilvenveida izaugums (uz dzīvnieka pēdas), kam nav apmatojuma.
- mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas.
- kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras.
- iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
- krops Šuvums, ar kādu piešuj stulmiem zābaku pēdas virsdaļu.
- trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā).
- četrpēdu Tāds, kam ir četras pēdas (parasti par dzejas rindu).
- divpēdu Tāds, kam ir divas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- ļenkarkāja Tāds, kam ir līkas kājas vai deformēta kājas pēda.
- piecpēdu Tāds, kam ir piecas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- platpēdis Tāds, kam ir platas pēdas (piemēram, lācis).
- raibpēdains Tāds, kam ir raibas kājas, pēdas (par dzīvniekiem).
- šķeltkāja Tāds, kam ir sašķelta kājas pēda (piem., daži putni).
- sešpēdu Tāds, kam ir sešas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- torpēdveida Tāds, kam ir torpēdas veids, forma.
- trīspēdu Tāds, kam ir trīs pēdas (parasti par dzejas rindu).
- oderēts Tāds, kam pēdas daļa ir veidota dubultpinumā (par vīzēm).
- intratarsāls Tāds, kas atrodas pēdā vai pēdas iekšpusē.
- intertarsāls Tāds, kas atrodas starp pēdas pamata kauliem.
- viengrambas Tāds, kas atstāj vienas pēdas (par spēkratiem).
- digitoplantārs Tāds, kas attiecas uz kāju pirkstiem un pēdas apakšu.
- tarsotarsāls Tāds, kas attiecas uz locītavu starp abām pēdas pamata kaulu rindām.
- mediotarsāls Tāds, kas attiecas uz pēdas pamatnes vidu.
- vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- slēgts Tāds, kas pilnīgi sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
- astoņpēdu Tāds, kura garums ir astoņas pēdas.
- septiņpēdi Tāds, kura garums ir septiņas pēdas.
- septiņpēdu Tāds, kura garums ir septiņas pēdas.
- sešpēdu Tāds, kura garums ir sešas pēdas.
- ķirmjēda Tārpēda, ķirmju grauzumi.
- paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai.
- velosargs Tas, kas sargā velosipēdu; elektroniska velosipēda drošības sistēma.
- Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
- ihnogramma Tiesu medicīnā pēdas nospieduma attēls.
- ofensīvtorpēda Torpēda (1), pretstatā jūras mīnām, kas tika sauktas par defensīvtorpēdām.
- torpedo Torpēda.
- torpedons Torpēda.
- torpeds Torpēda.
- antibakhs Trīszilbīga antīka pantpēda, pirmās 2 zilbes garas, trešā īsa.
- amfimakrs Trīszilbīga pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes vidū.
- choreios Trohajs - dzejas metriskā divzilbju pēda ar uzsvaru uz pirmās zilbes; lieto arī līdzīgu ritmiski figūru apzīmējumam mūzikā.
- Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā.
- Šīša upe Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā, Nemunas pieteka, tās deltas ziemeļu atzarā.
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Ašva upe Lietuvā, Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka.
- pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
- torpēduzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto torpēdas.
- izsekot Uzmeklēt (zvērus); novērot (zvēru) pēdas.
- saošķerēt Uzost, sadzīt pēdas.
- užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas.
- skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- iebrist Vairākkārt brienot, iemīt (piemēram, taku, pēdas).
- iemīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
- subordinētā valoda valoda, kurā senāk runājuši imigrantu pilnībā asimilētie pamatiedzīvotāji un kuras pēdas saglabājušās imigrantu valodā.
- grumbainīte Vārnaspēda - krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus").
- coronopus Vārnaspēdas - krustziežu dzimtas ģints.
- pentametrs Vārsma, kas sastāv no četrām daktila un vienas spondeja pēdas.
- velonoma Velosipēda iznomāšana uz noteiktu laiku slēdzot līgumu, ar kuru nomnieks uz nomas laiku uzņemas materiālo atbildību par tam izsniegto velosipēdu.
- stelle Velosipēda korpuss.
- augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli.
- drezīna velosipēda priekštecis, kas izgudrots 1817. g., ar kuru brauca, kājām pret zemi atsperoties.
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
- olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā.
- skuters vienkāršots un vieglāks motocikla vai mopēda modelis - transportlīdzeklis, ar ko pārvietojas nelielā attālumā.
- ievilkt Virzoties (pa gaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
- zābaka galva zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
- timpa Zeķe, kurai nogriezta pēdas daļa.
- kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
- štrumpe Zeķes daļa, kas aptver kāju no pēdas līdz ceļgalam.
- leka Zeķes pēda.
- stupele Zeķes stulms, kuram nav pēdas.
- seķis Zemē iespiestas kāju u. c. pēdas.
- torpēdzemūdene Zemūdene, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties.
- starpzole Zole, ko novieto, iestrādā starp apava detaļām vai zem kājas pēdas.
- pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī.
- alns Zviedru garuma mērs (līdz 1863. g.); 1 alns = 2 pēdas = 59,38 cm.
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
pēda citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV