Paplašinātā meklēšana
Meklējam monēta.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (359):
- samainīt (biežāk izmainīt) naudu _sar._ Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
- sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
- červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
- luidors 20 franku monēta.
- ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
- krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta.
- sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju.
- remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
- tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba.
- valūta Ārvalstu banknotes, monētas u. c.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- naudas gabals atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
- guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
- belga Beļģijas 5 franku monēta 1930.–1934. g.
- peza Bijušās vācu Austrumāfrikas vara monēta, 1/64 rūpijas, bij apgrozībā līdz 1904. gadam.
- bezants Bizantiešu bezants - Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā.
- follijs Bizantijā vara monēta, kalta Anastasija I valdīšanas laikā (491.-518. g.).
- bolonjino Boloņā Itālijā kalta monēta.
- pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
- pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
- painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
- paisa Britānijas Indijas monētu sistēmas (līdz 20. gs. vidum) vienība un vara monēta vienāda ar 1/64 daļu no rūpijas, 1/4 annas un 3 pai.
- heller Bronzas sīka monēta Austrijā 1924.-1938. g., vienā kronā bija 100 helleru.
- levs Bulgāru monēta.
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
- tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
- denārijs Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- portugāls Desmit dukātu monēta, Rīgā kalta neregulāri 16. un 17. gs.
- desmitkapeika Desmit kapeiku monēta.
- daims Desmitcentu monēta (ASV).
- dime Desmitcentu monēta (ASV).
- astuņnieks Divdesmit kapeiku monēta.
- divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta.
- dvacārs divdesmit santīmu monēta.
- divītis divu eiro monēta.
- divkapeika Divu kapeiku monēta.
- divlatnieks Divu latu monēta.
- gove Divu latu monēta.
- govs Divu latu monēta.
- florīns Divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
- madonnina Dženovas monēta.
- dženovino Dženovas valsts zelta monēta 13.-14. gs.
- ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas.
- florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas.
- quinto Florences 16. gs. sudraba 1/5 florīna monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem.
- florins Florīns - divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
- mutondors Francijas 13.-15. gs. monēta ar Dieva jēra un krusta karoga attēlu.
- paisa Franču Austrumndijas (Pondišerijas) 18. gs. vara monēta vienāda ar 1/4 faraona.
- rojals Franču monēta no 1295. līdz 1422. g.
- pentadrahma Grieķijas sudraba 5 drahmu monēta.
- didrahma Grieķu monēta, kurai ir divu drahmu vērtība.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- tumans Irānas sudraba, vēlāk zelta monēta, kas bija apgrozībā līdz 1932. gadam; tomans.
- patriks Īrijas vara 1/2 fārtinga monēta, kalta no 1460. g.
- quarantana Itālijas (Modenas un Parmas) 17. gs. sudraba 2 liru monēta.
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
- čentesimo Itālijas vara monēta, 100. daļa liras; čentezimo.
- kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14-15 gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
- obans Japānas 16.-19. gs. lielākā zelta monēta, 10 rio vērtībā, plakana, ovāla, ar sudraba piemaisījumu.
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē.
- pusdenga Kalta sudraba monēta Krievijā 14.-16. gs.
- nirva Kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta).
- cisālijas Kļūdaini izkaltas monētas vai monētu kalšanai kļūdaini sagatavotas metāla ripiņas.
- pusgrivna Krievijas sudraba naudas un svara vienība 10.-14. gs.; jaunākos laikos tā saukta Krievijas 5 kapeiku monēta.
- pusimperiāls Krievijas zelta 5 rubļu monēta 18. -19. gs.
- poluška Krievu pusdengas nosaukums: 17. gs. sudraba, vēlāk vara monēta.
- quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām).
- pfeniņš Līdz 13. gs. vienīgā Eiropā kaltā sudraba monēta, denārijs.
- fārtings Līdz 1971. g. sīka britu monēta, 1/4 pensa.
- sterliņu mārciņa Lielbritānijas naudas pamatvienība, vienāda ar 100 pensiem (līdz 1971. gadam - 20 šiliņiem jeb 240 pensiem); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem.
- livrs livra, naudas vienība Francijā (9.-18. gs.); arī sudraba monēta; 1 livra = 20 sū (sols).
- sestino Lombardijas-Venēcijas 18. gs. vara monēta, vienāda ar 1/6 solda ("soldo") jeb 2 denāriem.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- puls Maiņas monēta Afganistānā (1/100 afgāna).
- dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā.
- dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā.
- aprievis Malas rievojums visapkārt (piem., monētai).
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos.
- drahma Masas vienība un sudraba monēta Senajā Grieķijā.
- statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
- lepta Mazākā masas aprēķina vienība un sīka vara monēta Senajā Grieķijā.
- silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
- octavo Meksikas 19. gs. vara monēta, 1/2 reāla.
- quartillo Meksikas, Santdomingo un Kolumbijas 19. gs. vara monēta.
- perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas.
- timpa Metāla naudas vienība; attiecīgā monēta.
- valūtas metāls metāls, no kura kaļ pilnvērtīgas monētas un kurš ir attiecīgās naudas sistēmas pamatā (zelts, sudrabs).
- semprevivo Milānas 16. gs. sudraba monēta, vienāda ar 10 soldiem.
- paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas.
- sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari.
- averss Monētas vai medaļas priekšpuse (monētai tā allaž ir puse ar valsts simbolu).
- sīknauda monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- Rīgas feniņš monētas, ko Rīgā sāka kalt 1211. gadā.
- napoleons Napoleondors, 20 franku zelta monēta.
- muņa Naudas gabals, monēta, nauda.
- muniņš Naudas gabals, monēta, nauda.
- lira naudas pamatvienība Turcijā, (Itālijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sū Naudas vienība (Francijā līdz 20. gs. vidum); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz 2002); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- soldo naudas vienība (Itālijā līdz 1947. g.; =1/20 liras); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis naudas vienība (Krievijā kopš 1534. g., un arī Latvijā līdz 1922. g. un 1940.-1993. g.); attiecīga naudas zīme, monēta.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā un Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs naudas vienība (Somijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta, 0,01 marka.
- reihsmarka Naudas vienība (Vācijā no 1924. gada līdz 1948. gadam); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sentavo naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs; 1/100 peso); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls naudas vienība dažās arābu valstīs (Irānā, Jemenas Arābu Republikā, Katarā, Omānā, Saūda Arābijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- grasis naudas vienība dažās valstīs no 12. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kauri Naudas vienība Gvinejas Republikā 1971.-1986. g. (pastāvēja 50 kauri monētas).
- šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (daudzskaitlī - pensi).
- pensi naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (vienskaitlī - penijs).
- zlots naudas vienība Polijā; attiecīgā naudas zīme, monēta; vienāda ar 100 grašiem.
- peseta Naudas vienība Spānijā no 18. līdz 20. gs., attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hrivna naudas vienība Ukrainā (kopš 1996. g. 2. septembra); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- penge Naudas vienība Ungārijā 1925.-1946. g., sudraba monēta vienāda ar 100 filleriem.
- cents Naudas vienība, sīka monēta, parasti kādas valsts valūtas vienības 1/100; eirozonas valstīs eiro 1/100.
- piecrubulis Naudas zīme, monēta piecu rubļu vērtībā.
- skaidra nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums – monētas, banknotes.
- ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam.
- papīrnauda naudaszīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta un sudraba) naudu, monētas.
- quintina Neapoles 15 gs. sudraba 1/5 karlīno monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem.
- sestino Neapoles 15.-16. gs. monēta, vienāda ar 2 kavaliem ("cavallo").
- quintuplo Neapoles zelta 5 dukātu monēta.
- russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas.
- stuiver Nīderlandes bilona graša monēta, ko sāka kalt no 15. gs. vidus.
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
- novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga.
- reverss Otrā (medaļas, monētas) puse.
- serafims Pardao - portugāļu Austrumindijas sudraba monēta.
- šahi Persijas niķeļa monēta, 1/20 krana.
- banabats Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi; panabats.
- panabads Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi.
- panabats Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi.
- dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
- piecdesmitkapeika Piecdesmit kapeiku monēta.
- piecdesmitsantīms Piecdesmit santīmu monēta.
- piecpadsmitkapeika Piecpadsmit kapeiku monēta.
- pieckapeika Piecu kapeiku monēta.
- pieclatnieks Piecu latu sudraba monēta, kas bija apgrozībā 1929.-1940. g.
- krauna Piecu šiliņu monēta.
- serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- quartinho Portugāles 16.-18. gs. 1/4 moidora ("moedo de ouro") monēta.
- pano Portugāles Āfrikas vara monēta, 1/10 makutas jeb 5 reisi.
- patako Portugāles XIX gs. sākuma bronzas monēta, = 40 reisiem.
- pesa Portugāles zelta monēta, ko sāka kalt 18. gs. 1. pusē, sākotnēji 1/2 dobras = 4 eskudo = 6400 reisu vērtībā.
- quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta.
- pardao Portugāļu Austrumindijas sudraba monēta, kalta 1570.-1871. g. un bija vienāda ar 160 Portugāles reisiem.
- fridrihsdors Prūsijas senā zelta monēta, ko kala 1750-1855, aptuveni 5 sudraba dālderu vērtībā.
- poludenga Pusdenga - kalta sudraba monēta Krievijā kopš 14. gs.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- pusrublis Puse rubļa; arī attiecīgā monēta.
- poluimperiāls Pusimperiāls - zelta 5 rubļu monēta Krievijā 18.-19. gs.
- papeto Romas baznīcas valsts sudraba monēta (līdz 1866), vērtībā 2 poli jeb 1/5 skudo.
- bezantīns Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā; bizantiešu bezants.
- romanino Romas senāta kalta sudraba monēta 13.-15. gs.; grasis.
- denārijs Romiešu sudraba monēta.
- viktoriāts Romiešu sudraba, dažreiz arī zelta monēta, kurai vienā pusē bija uzvaras dievietes jeb Viktorijas tēls.
- aurejs Romiešu zelta monēta, ko sāka kalt Jūlija Cēzara valdīšanas laikā.
- sols Sākotnēji zelta, vēlāk sudraba monēta Francijā līdz 18. gs.
- quarto Savojas 14.-17. gs. 1/4 graša monēta.
- ceturtdaļdālderis sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība bija ceturtā daļa no dāldera.
- pusdālderis Sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība ir puse no dāldera.
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- dirhams Sena Austrumu monēta.
- dirhēms Sena Austrumu monēta.
- padmatanka Sena Dienvidindijas zelta monēta.
- denjē Sena Francijas monēta.
- ekijs sena franču zelta vai sudraba monēta, ko sāka kalt 1266. gadā, bija apgrozībā līdz 18. gs.
- pana Sena Indijas sudraba un vara monēta.
- robainis Sena monēta ar robainām malām.
- dalders Sena monēta; dālderis 1(1).
- vērdiņš Sena naudas vienība; attiecīgā monēta, ceturtdaļa senās Rīgas markas, vēlāk trīs graši (1,5 kapeikas).
- dukāts Sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā.
- quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā.
- kvinārijs Sena romiešu sudraba monēta, masa - 2,27 g, no 269. g. p. m. ē. līdz 3. gs. mūsu ērā.
- solīds Sena romiešu zelta (4,55 g) monēta (apgrozībā no 312. g.).
- duro Sena spāniešu sudraba monēta, kas vienāda ar 20 reāliem^2^ (2).
- dublons Sena spāniešu zelta monēta, kurā bija apmēram 7,5 g tīra zelta (divas reizes vairāk nekā Kastīlijas monētā, kas pastāvēja pirms dublona; no tā arī radies monētas nosaukums).
- maravedi Sena Spānijas monēta.
- pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- ditkus Sena sudraba monēta ar ieliektu uz iekšu malu; trīskapeiku monēta.
- pimveris Sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis.
- grimnīns Sena sudraba monēta.
- gazzetta Sena venēciešu monēta 10 čentezimu vērtībā.
- cehīns Sena Venēcijas zelta monēta.
- luidors Sena zelta monēta (Francijā 1640.-1795.) 24 mārciņu vērtībā (24 livres).
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
- pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
- nobls Sena zelta monēta, vērtībā vienāda ar 6 šiliņiem un 8 pensiem vai 10 šiliņiem (14.-16. gs.).
- čons Senāk lietota monēta Dienvidkorejā, bija vienāda ar 0,01 Dienvidkorejas vonu, nav apgrozībā.
- tetrobols Senās Grieķijas 4 obolu monēta, vienāda ar 2/3 drahmas (apm. 2,9 g svarā).
- pempobolons Senās Grieķijas 5 obolu monēta.
- pentēkontadrahma Senās Grieķijas 50 drahmu monēta (zelta tetradrahma, 1/2 sudraba mīnas).
- oktobols Senās Grieķijas 8 obolu monēta.
- tetartemorijs Senās Grieķijas monēta, obola ceturtdaļa.
- pentalitra Senās Grieķijas sidraba 5 litru monēta.
- tetractinellidae Senās Grieķijas sudraba 4 drahmu monēta.
- pentobolons Senās Grieķijas sudraba 5 obolu monēta.
- pentonkijs Senās Grieķijas sudraba 5 unkiju monēta.
- oktadrahma Senās Grieķijas sudraba 8 drahmu monēta.
- divjūgaiņi Senas monētas, kam vienā pusē attēlots divjūgs.
- antoniniāns Senās Romas kalta vara monēta, ap 3. gs.
- quadrigatus Senās Romas republikas (2. un 1. gs. p. m. ē.) sudraba denārijs ar dieva attēlu auļojošā četrjūgā monētas mugurpusē.
- kvadranss Senās Romas sīka monēta.
- miliarisijs Senās Romas un Bizantijas sudraba monēta, sāka kalt 4. gs. 1. pusē, Latvijas teritorijā atrasti 7.-12. gs. Bizantijā kalti.
- quatrunx Seno itāļu vara 4 unciju monēta = 4/10 asa.
- quincunx Seno itāļu vara 5 unciju vai 5/12 asa monēta.
- sešpensi Sešu pensu monēta.
- pai Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
- painungs Siamas vara monēta vienlīdzīga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
- pahi Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala vai bahta.
- oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo.
- leptons Sīka grieķu monēta; lepton.
- paiss Sīka monēta (simtdaļa rūpijas) Indijā un Pakistānā.
- čohs Sīka monēta ar kvadrātveida caurumu vidū; tā bija apgrozībā Ķīnas ziemeļrietumu provincēs līdz otrajam pasaules karam.
- kreiceris Sīka monēta Austroungārijā un Dienvidvācijā līdz 19. gs. beigām.
- sens Sīka monēta Brunejā (0,01 Brunejas dolārs), Indonēzijā (0,01 rūpija), Jamaikā (0,01 Jamaikas dolārs), Kambodžā (0,01 riels), Malaizijā (0,01 ringits), senāk arī Japānā (0,01 jena).
- stotinka Sīka monēta Bulgārijā, 1/100 levas.
- lepta Sīka monēta Grieķijā no 1828. līdz 2002. g., vienāda ar 0,01 drahmu.
- fils Sīka monēta Irākā, Jordānijā un Kuveitā, dināra tūkstošā daļa.
- fiņa Sīka monēta Ķīnas Tautas Republikā, vienāda ar 0,01 juaņu un 0,1 czjao jeb dzjao.
- ats Sīka monēta Laosā, vienāda ar 1/100 kipa.
- munga Sīka monēta Mongolijā, 0,01 tugriks.
- para Sīka monēta Serbijā (agrāk Dienvidslāvijā), 1/100 dināra.
- fillers Sīka monēta Ungārijā, forinta simtā daļa.
- sentimo Sīka monēta Venecuēlā (1/100 bolivāra), Kostarikā (1/100 kolona), Paragvajā (1/100 gvarani), Peru (1/100 sola) un vairākās citās zemēs.
- čentezimo Sīka naudas vienība, monēta: Itālijā = 0,01 lira, bija apgrozībā līdz 2002. g.; Somālijā = 0,01 somalo, bija apgrozībā līdz 1960. g.
- lepta Sīka senebreju vara monēta.
- ass Sīka seno romiešu monēta un svara vienība, kas sākotnēji bija vienāda ar romiešu svara mārciņu (327,45 g).
- obols Sīka sudraba (vēlāk vara) monēta Senajā Grieķijā; viena sestā daļa no drahmas.
- patards Sīka sudraba monēta (grasis), kalta no 15 gs. Burgundijā un Brabantē.
- sestercijs Sīka sudraba monēta Senajā Romā, bet vēlāk bronzas monēta, kas bija apgrozībā 187.-217. g.
- para Sīka sudraba monēta Turcijā (1623.-1930. g.).
- pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa").
- kurušs Sīknauda Turcijā, monēta, vienāda ar 0,01 liru.
- ēre sīknaudas monēta Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1 ē = 1/100 kronas).
- hellers Sīknaudas vienība (Čehijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rins Sīknaudas vienība Japānā 1/10 sena jeb 1/1000 jenas; par riniem sauca 1873.-1884. g. kaltas monētas.
- santīms Sīknaudas vienība Latvijā 1922.-1941. g. un 1993.-2013. g., lata simtā daļa; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- grasis sīknaudas vienība Polijā (1/100 zlota); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- quartensis Silēzijas 13.-14. gs. sudraba monēta, vienāda ar 1/96 Polijas markas.
- sovrana Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- sovrano Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- suvrendors Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- quartillo Spānijas 16. gs. 1/4 reāla monēta, kas vērtībā vienāda ar 8-8,5 maravedi.
- kvadrupla Spānijas 18. gs. zelta 4 pistoļu monēta; quadrupla.
- quadrupla Spānijas 18. gs. zelta 4 pistoļu monēta.
- trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados.
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē.
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem.
- abazs Sudraba monēta Persijā (svars - 7,7 g), tika kalta no 1620. g. līdz 18. gs. vidum, bija izplatīta arī Kaukāzā.
- sešgraši Sudraba monēta Polijā no 1526. g., 17. un 18. gs. tās kala arī Prūsijā un Kurzemes hercoga valstī.
- nogata Sudraba monēta Senajā Krievzemē (10.-15. gs.).
- peso Sudraba monēta Spānijā 16.-19. gs.
- sterliņš sudraba monēta viduslaikos Anglijā, angļu dinārs jeb penijs (240 sterliņi veidoja 1 sterliņu mārciņu).
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- blaferts Sudraba monēta, līdzīga grasim/grošenam, 14.-16. gs.
- livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā.
- denga Sudraba un vara monēta Krievijā (14.-19. gs.).
- skudo Sudraba un zelta monēta 16.-19. gs. Itālijā; 5 liru monētas apzīmējums 20. gs.
- helleris Sudraba vai vara monēta viduslaikos un jaunajos laikos, sīknauda jaunākos laikos.
- krona Sudraba vai zelta monēta, kas senāk bija apgrozībā Anglijā, Francijā un dažās citās zemēs.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- nomināls tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- korns tīra cēlmetāla masa, ko satur monēta.
- trīskapeika Triju kapeiku monēta.
- puspoltina Trīsstūrveida sudraba monēta 25 kapeiku vērtībā 17. gs.; 25 kapeiku sudraba monētas nosaukums līdz 19. gs. sākumam.
- melnā nauda tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- onbešliks Turcija 18.-19. gs. sudraba monēta, 15 paras.
- onliks Turcijas 18.-19. gs. monēta, vienlīdzīga 10 parām (1/4 piastra).
- parisi Turcijas sudraba 10 piastru monēta.
- medžidije Turcijas zelta un sudraba monēta, bija apgrozībā līdz 1916. g.
- leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
- zekslings Vācijas pilsētās Lībekā un Hamburgā kalta monēta 6 feniņu vērtībā.
- feniņš Vācu naudas vienība līdz 2002., markas simtā daļa; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- follijs Vara monēta Senajā Romā, kalta pēc 293.-296. g. naudas reformas.
- puls Vara monēta Vidusāzijas valstīs 18.-20. gs.
- puls Vara monēta Zelta Ordas laikā 13.-15. gs.
- runstike Vara monēta Zviedrijā (1776-1855), vienāda ar 1/12 šiliņa.
- fonduks Veca turku monēta.
- kvadrupls Veca zelta monēta Spānijā: 4 dukāti.
- pletka Veca, mazvērtīga monēta.
- šiliņģis Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
- šiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
- šķiliņa Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
- šķiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
- quartero Venēcijas 13.-14. gs. 1/4 denārija monēta; quartarolo.
- quartarolo Venēcijas 13.-14. gs. 1/4 denārija monēta.
- marčelo Venēcijas dodža Nikolo Marčelo 15. gs. ieviestā monēta.
- močenigo Venēcijas dodža Pjetro Močenigo 15. gs. ieviestā monēta.
- osella Venēcijas republikas 16.-18. gs. sudraba piemiņas monēta, ap 9,8 g svarā, parasti ar Sv. Marka un dodža attēliem.
- vērdiņģis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību.
- vērindzis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību.
- puspoluška Vērtībā mazākā Krievijā kaltā vara monēta 1/8 kapeikas vērtībā, 1700. g.
- nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas.
- skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu.
- pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
- purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā.
- sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo.
- saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē.
- obols Viduslaiku vācu sudraba 1/2 denāra monēta, arī no sudraba denāra nogriezta pusīte.
- vienlatnieks Viena lata monēta.
- patakaungs Viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta.
- viensantīms Viena santīma monēta.
- vienkapeika Vienas kapeikas monēta.
- pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids.
- celkave Viens sudraba rublis (monēta) Krievijas guberņās 19. gadsimtā.
- dinārs Zelta monēta (senajās arābu zemēs).
- napoleondors Zelta monēta 20 franku vērtībā, ko kala Francijā Napoleona I un Napoleona III laikā.
- červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (Krievijā 1701. - 1917. g.).
- kroisejs Zelta monēta ap 8 g svarā, karaļa Kroisa laikā Mazāzijā 6. gs. p. m. ē.
- mohurs Zelta monēta Austrumindijā kopš 1562. g. līdz 20. gs. vidum, līdzinājās 15 sudraba rūpijām.
- imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
- tomans zelta monēta Irānā (18. gs. beigās - 20. gs. sāk.); 1930.-1932. g. aizstāta ar riālu; tumans.
- patla Zelta monēta Nepālā.
- sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
- karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum.
- zeltnieks Zelta monēta.
- koronki Zelta monētas.
- onza Zelta unce, līdz 1848. g. kalta Spānijas zelta monēta, kvadrupls (4 pistoli jeb 8 eskudo).
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- kondors Zelta vai sudraba monēta; bija apgrozībā dažās Dienvidamerikas valstīs (Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā) 1851.-1933. g.
- guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Viduseiropas valstīs no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam.
- zekseris Zeseris - agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
- naudaszīme zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība; naudas zīme.
- naudas zīme zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība; naudaszīme.
- Pestītāja dālderi Zviedrijas 16. un 17. gs. sudraba monētas ar Pestītāja attēlu un uzrakstu "Salvator mundi adiuva (arī "salva") nos" (Pasaules pestītāj, palīdzi mums (glāb mūs)).
- Salvatora dālderi Zviedrijas 16. un 17. gs. sudraba monētas ar Pestītāja attēlu un uzrakstu "Salvator mundi adiuva (arī "salva") nos" (Pasaules pestītāj, palīdzi mums (glāb mūs)).
- timfs Žečpospolitas sudraba monēta, ko kala 1664.-1667. g. ar oficiālo nominālu 30 graši, bet faktiskā vērtība svārstījās ap 10-15 grašiem.
monēta citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV