Paplašinātā meklēšana
Meklējam miza.
Atrasts vārdos (34):
- miza:1
- miza:2
- mizaks:1
- čumiza:1
- gamiza:1
- pamiza:1
- mizains:1
- mizaiņš:1
- mizakli:1
- mizalas:1
- Termiza:1
- utumiza:1
- mizaklis:1
- mizapuža:1
- Amizmiza:1
- miecmiza:1
- ozolmiza:1
- amizants:1
- zemmizas:1
- mizalains:1
- plānmizas:1
- pupumizas:1
- mizalainis:1
- mizandrija:1
- mizanscēna:1
- mizantrops:1
- amizantums:1
- sīpolmizas:1
- mizasblakts:1
- atomizators:1
- mizantropija:1
- miecētājmiza:1
- optimizators:1
- pelēkmizains:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (364):
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
- plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas
- javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
- tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas
- kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai
- tarba Alkšņu mizas kārba
- strimpa Alkšņu mizas taure
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- časka Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi
- čoska Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi
- čoma Apvalks, miza (graudiem)
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- apdzenāt Atbrīvot (koku no mizas), atdalot (to) ar cirvi vai īpašu lāpstu
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis)
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām
- ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt
- kraupa Atrāvusies koka miza
- kraupes Atrāvusies koka miza
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem)
- tapa Audums, ko Okeānijas iedzīvotāji izgatavo no lūkiem (koku mizas iekšējās daļas)
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā
- miecmiza augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecētājmiza
- miecētājmiza augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecmiza
- luba augu sega; sanesumu un augu sega, kas - it kā mizas kārta - klāj ūdeni
- robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
- baptitoksīns Baptīzijas sakņu mizas alkaloīds
- baptīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds
- baptizīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds
- bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu
- tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta
- betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
- plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas
- kozals Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- ķozars Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- ķozeris Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- ķozis Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- kozuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- kūzuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- aradus Blakšu kārtas mizasblakšu dzimtas ģints
- rusla Brūngana vai dzeltena krāsa, ko iegūst no alkšņa mizas
- kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds
- peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
- florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos
- diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza
- izorodeoze Cukurs, iegūts no cinhonas mizas
- čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele
- čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula
- kozalas Čaumalas, mizas
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
- angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza
- bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
- kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
- driksne Egles miza
- kaska Egles miza
- kamienis Egles miza, kamiens
- koskarņi Egles mizas jumta nosegšanai
- koskārņi Egles mizas jumta nosegšanai
- maukna Egļu miza, ko jumjot liek zem lubām
- mauknis Egļu miza, ko jumjot liek zem lubām
- mauka Egļu miza, ko jumjot lika zem lubām
- mauktnes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām
- mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
- mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
- citroneļļa Eļļa, ko iegūst izspiežot citronu mizas, dabā līdz 0,3% no citrona svara
- virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta
- kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas
- plīns Gluds, līdzens (ledus, miza, āda u. c.)
- peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds
- mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
- kocele Grozs no koka mizas
- drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem)
- rempuļains grumbuļains; tāds, kam ir nelīdzena, saplaisājusi miza
- čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus
- viburnīns Irbeņu mizas glikozīds
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās
- kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm)
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
- grebzdi Jaunās koksnes kārta tūliņ aiz mizas
- gremzda Jaunās koksnes kārtas tūlīt zem mizas
- liepkauls Jaunas liepas koks, kam ir atdalīta miza
- kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza
- cimts Kanēlis, cimta koks, tā miza, garšviela
- grozis Kārba no liepas mizas ar vāciņu
- grezele Kārbiņa no liepu mizas ar vāciņu
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho
- miezt kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu
- krija Koka (parasti liepas) miza
- borka Koka miza
- kars Koka miza
- maucīklis Koka miza, kas pavasarī viegli atdalāma
- kraķītis Koka mizas gabaliņš, uz kura tiek uztīta dzija
- lobas laiks koka mizas lobīšanās laiks
- drīksna Koka mizas sloksne
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka
- pulcens Kokā uzkarams, vēlāk arī uz zemes novietots bišu strops no koka mizas
- atmukas Kokam atmukusi, atkritusi miza
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs
- miza kokmateriālu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst sausā vai slapjā mizošanā un kas pēc struktūras un īpašībām atšķiras no dabiskās koku mizas
- lobans Koks, kuram miza viegli atlobās
- maukloba Koks, kuram nomaukta miza
- mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.)
- slēgtais koksnes vēzis koksnes vēzis ar nenormālu koksnes un mizas resninājumu skarto vietu tuvumā
- ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
- ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles
- ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības
- millepori Koraļļu sugas, kuru kolonijas līdzīgas kokam lapai vai mizai
- rusts Krāsošanai nomizotās alkšņu mizas
- krijs Krija, liepu miza
- krijš Krija, liepu miza
- augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
- časkas Labības atsijas, dažādas nezāles ar pelavu piemaisījumu, ogu apvalki, mizas
- lobu laiks laika posms pavasarī, kad kokam viegli atdalās miza
- mūkņu laiks laiks, kad egles miza viegli nomizojas
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
- hamameliss Lazdai līdzīgs augs Amerikā un Āzijā, no kura mizas iegūst ekstraktu, ko lieto farmācijā un kosmētisko preparātu ražošanai
- kārbata liela alkšņa mizas turza
- pelīšas Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai
- pelīses Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- pelīsi Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- pelīss Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- luba Liepas vai egles miza
- nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza
- palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai)
- lupsnis Lupsna - miza, čaula
- kvebraho ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco
- nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana
- lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
- pūšļkājis mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām
- ote Melni punkti uz bērza mizas
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
- tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
- atmiecēta miza miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
- atmiecēta koksne miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
- lupsna Miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza
- mizapuža Mizas apakšējā daļa; vieta zem mizas
- mizošanas atliekas mizas, krijas, koksnes un stumbru perifērijas daļiņas, kas rodas, kokmateriālu mizojot
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns
- tīrmizošana Mizošana, kurā pilnīgi atdala mizas un zaru atliekas
- mizotājs Mizošanas mašīna - darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes (galvenokārt no apaļkoku) virsmas
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis
- citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru
- sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru
- platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās
- spieganas neliela stabule, kas sastāv no koka mizas ar spraugu, kurā iesprauž zāles stiebru vai plānu bērza tāss gabalu
- ķozis neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa
- čočis neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis
- ķocele neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis
- kocis neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis; maisiņš
- spiega no alkšņa mizas izgatavota svilpe, stabule
- zemeņturza no bērza tāss vai alkšņu mizas gatavota kārba zemeņu ievietošanai; šāda kārba kopā ar saturu
- kanēlis no kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu
- cūbele no koka mizas darināts trauks ogošanai
- ļepstere no koka mizas gatavota stabule
- čāska no koka mizas gatavota turza, tūta (ogošanai)
- cobele no koka mizas gatavota vācele ogošanai
- ogturza no koka mizas gatavots trauks, kārba (ogu ievietošanai)
- tummaks no koka mizas izgatavota turza
- pludi no koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam
- kurza no koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai
- ķurza no koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai
- ķurze no koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai
- vācele no koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku
- mežmateriāli no kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli
- torza no koku mizas darināta kārba
- groze no liepas mizas darināta kārba ar vāku
- krija no liepas mizas pagatavota ierīce siena izvilkšanai no mitrām pļavām
- krija no liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai
- liepula no liepu mizas (krijām) taisīts trauks
- plundurs no priežu mizas, korķa vai zosu spalvas darināts makšķeres pludiņš
- kosuls no tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa
- aprustēt Nokrāsot sarkanbrūnu (piem., ar krāsu, kas taisīta no alkšņu mizas)
- nomauka Nomaukta egles miza
- nomaukna Nomaukta egles miza; nomauka
- mizakli Nomizotas mizas
- kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
- kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
- kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
- kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
- kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam)
- driksna Noplēsta vai nomizota koka miza
- maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli)
- nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli)
- līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas)
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
- kārbe Ogu vācele no alkšņa vai bērza mizas; kārba
- melnā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha atra"), kas aug uz gludās ošu un alkšņu gludās mizas, kam apotēciji ir blīvās grupās
- galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
- biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem
- bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu
- ozolmiza Ozola miza
- lecināt panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka)
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
- gobāt pavasarī sagatavot aitām gobu mizas
- puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
- apperpēt Pielikt mizas (pie rētām)
- pieskust Pieplēst (mizas pietiekami, daudz)
- Asosa pilsēta Etiopijā, Benišangula Gumiza kilila administratīvais centrs, 22700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bambesi pilsēta Etiopijā, Benišangula Gumiza kilila dienvidrietumu daļā
- ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza)
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
- acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru)
- okulēt Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas; acot
- acot Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas; okulēt
- skriba priedes miza
- ploda Priedes miza
- sveķu vēzis priedes mizas rūsa
- maukloba Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
- maukna Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
- mauknis Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
- Aradus cinnamomeus priežu mizasblakts
- serdes (koksnes) stars radiāla audu josla no mizas uz serdi, kas uzkrāj rezerves barības vielas vai ietver sveķaili
- purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās
- kraupe Raupja, nelīdzena miza
- perve Rēta, kas veidojas augošam kokam noplēšot gabalu mizas
- zigella riteņtīteņu dzimtas zirneklis, dzīvo uz un zem koku mizas
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā
- mizošana sloksnēm rupja mizošana ar mizas atdalīšanu joslu veidā visā kokmateriāla garumā
- rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis; rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā
- rūsana Rusts - krāsošanai izmantojama rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā
- citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas
- sukāde Sacukurots auglis, sacukurotas augļa mizas
- iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt
- endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta
- korķa kambijs sānu meristēma, kurai daloties uz āru, sekundārās augšanas laikā veidojas korķis, daloties uz iekšu - korķa miza; felogēns
- kamala Sarkans pulveris no "Mallotus phillippinensis" koka mizas dziedzerīšiem un matiņiem
- grimzdas Sasmalcināta alkšņa miza
- trušu savienojumā ar "rušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
- rušu savienojumā ar "trušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
- Coniothyrium wernstoffiae sferopsīdu dzimtas suga, kas rada brūnus plankumus uz rožu mizas, aprakstīta arī kā pleosporu anamorfa
- sīpolnīca sīpolu miza
- tamariska Skaists krūms, no kura mizas sūcas salda sula
- spilventiņš Skuju koka mizas izcilnis, pie kura ir skuja
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis
- plakanais spraugložņa spraugložņu dzimtas suga ("Bitoma crenata"), Latvijā bieži sastopama vabole, mīt zem koku mizas kreves plēksnēm un to spraugās, kur medī sīkākus kukaiņus, ēd to kāpurus un olas
- balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas
- lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi)
- cukāde Sukāde - sacukuroti augļi vai augļu mizas
- egļu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes harcyniae"), kas attīstās zem plānās egļu mizas
- egļu sveķi sveķskābju šķīdums terpentīnā, kas izdalās no egles koksnes dažu ārējo gadskārtu un mizas sveķailēm un no šūnām zem kallusa
- usneja šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas
- Acrocordia gemmata šīs ģints suga, kas konstatēta Gaujas ielejā uz ošu un ozolu mizas
- zaļās šķeldas šķeldas, kas satur mizas, skuju vai lapu piemaisījumus
- šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai
- kraupaiņš tāds (auglis, bumbulis), kam ir negluda, parasti slimības bojāta, miza
- kasains tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
- kasaiņš tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
- perveļains tāds (koks), kuram ir nelīdzena miza
- pervains tāds (koks), kuram vietām noplēsta miza
- krušainis tāds, kam grumbuļaina miza (par koku)
- punāts tāds, kam ir apaļi izaugumi uz mizas (par koku)
- časkains tāds, kam ir apvalks, miza (par graudiem); tāds, kur ir graudu atkritumi
- gaļīgs tāds, kam ir bieza, sulīga zemmizas daļa (par auga daļām)
- citrondzeltens tāds, kam ir citrona mizas krāsa
- mellmizu tāds, kam ir melna miza
- mellmižu tāds, kam ir melna miza
- melmizis tāds, kam ir melna miza
- melmizu tāds, kam ir melna miza
- melnmizis tāds, kam ir melna miza
- melnmizu tāds, kam ir melna miza
- pelēkmizains tāds, kam ir pelēka miza
- plānmizas tāds, kam ir plāna miza (par augiem, to daļām)
- sprēgaiņš tāds, kam ir saplaisājusi miza (parasti par kartupeļiem)
- kails tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām)
- pliks tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām)
- mizaklis tāds, kam vēl miza ir klāt
- zemmizas tāds, kas atrodas, noris zem mizas
- strumpe taure no alkšņa mizas
- kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza
- plode Tīkla pludiņš, agrāk no priedes mizas vai koka
- vācelīte trauciņš, kas darināts no koka mizas, saknēm vai zariem; dem. --> [vācele]{s:2222}
- lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst
- kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli
- kurze Turza - tūta no koka mizas ogu lasīšanai
- turpiņa Tūta meža ogām no koka mizas; tūta
- turpiņš Tūta meža ogām no koka mizas; tūta
- koris Tūta no alkšņa mizas
- čobele Tūta no koka mizas ogu lasīšanai
- čubule Tūta no koka mizas ogu lasīšanai
- čūbuls Tūta no koka mizas ogu lasīšanai
- čubuls Tūta no koka mizas ogu lasīšanai; čubule
- Morgāba upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- Murgapa upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur saucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi
- trūdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Aderidae"), 700 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 2-3 mm garš, sastopamas zem trūdošām augu atliekām, zem koku mizas
- mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mizvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Cerylonidae"), dzīvo zem koku mizas, 1,8-2,5 mm garš saplacināts ķermenis; Latvijā konstatētas 5 sugas
- spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē
- ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē
- praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē
- māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās
- māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
- gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas
- malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- turca Vācele no alkšņu mizas priekš ogām
- dreve Veca, bieza miza
- aranžēt veidot mizanscēnas (teātra izrādes mēģinājumos)
- plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
- plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
- plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi
- lobens Viegli atlobāma miza
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments
- mizpakaļa vieta aiz mizas
- šķiedru izliekums vietējs šķiedru izlocījums ap zariem, stumbra puniem un mizas ieauguma tuvumā; gadskārtu izliekums
- rēte Viļņveida izaugums uz koka mizas
- sārtvīni Vīna šķirnes, ko gatavo tāpat kā sarkanvīnus, tikai vīnogu mizas atdala no sulas agrākā raudzēšanas stadijā
- hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds
- mizaklis Virspuse priedes kokam, kam miza noplēsta
- amizantums vispārināta īpašība --> amizants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plūkškoks Vītollapju dzimtai piederīgas ģints koki - plūksnoti saliktām lapām, riebīgu mizas un lapu smaku
- kvercitrons Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza jeb tās ekstrakts
- zemeņābele Ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sulīgiem augļiem, kuru mizai raksturīgs zemeņu sārtums; attiecīgā ābeļu šķirne
- scitonēma Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Scytonema"), 54 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt stāvošos un tekošos ūdeņos, uz mitrām klintīm upju krastos, uz mūriem, koku mizas, augsnes
- zemeszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Gnaphosidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 6-13 mm), tumši zirnekļi, mīt augsnes spraugās, meža zemsedzē, zem koku mizas tuvu pie zemes, zem dažādiem priekšmetiem, aktīvi naktī un krēslā, ķeramtīklus neveido, Latvijā konstatētas 28 sugas
miza citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV