Paplašinātā meklēšana
Meklējam miza.
Atrasts vārdos (34):
- miza:2
- miza:1
- čumiza:1
- gamiza:1
- mizaks:1
- pamiza:1
- mizains:1
- mizaiņš:1
- mizakli:1
- mizalas:1
- Termiza:1
- utumiza:1
- amizants:1
- Amizmiza:1
- miecmiza:1
- mizaklis:1
- mizapuža:1
- ozolmiza:1
- zemmizas:1
- mizalains:1
- plānmizas:1
- pupumizas:1
- amizantums:1
- mizalainis:1
- mizandrija:1
- mizanscēna:1
- mizantrops:1
- sīpolmizas:1
- atomizators:1
- mizasblakts:1
- miecētājmiza:1
- mizantropija:1
- optimizators:1
- pelēkmizains:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (200):
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
- plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas
- javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
- tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas
- kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai
- tarba Alkšņu mizas kārba
- strimpa Alkšņu mizas taure
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- časka Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi
- čoska Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi
- čoma Apvalks, miza (graudiem)
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "mizantropa"
- apdzenāt Atbrīvot (koku no mizas), atdalot (to) ar cirvi vai īpašu lāpstu
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis)
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām
- ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt
- kraupa Atrāvusies koka miza
- kraupes Atrāvusies koka miza
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem)
- tapa Audums, ko Okeānijas iedzīvotāji izgatavo no lūkiem (koku mizas iekšējās daļas)
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā
- miecmiza augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecētājmiza
- miecētājmiza augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecmiza
- luba augu sega; sanesumu un augu sega, kas - it kā mizas kārta - klāj ūdeni
- robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
- baptitoksīns Baptīzijas sakņu mizas alkaloīds
- baptīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds
- baptizīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds
- bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu
- tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta
- betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
- plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas
- kozals Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- ķozars Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- ķozeris Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- ķozis Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- kozuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- kūzuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- aradus Blakšu kārtas mizasblakšu dzimtas ģints
- rusla Brūngana vai dzeltena krāsa, ko iegūst no alkšņa mizas
- kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds
- peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
- florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos
- diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza
- izorodeoze Cukurs, iegūts no cinhonas mizas
- čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele
- čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula
- kozalas Čaumalas, mizas
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
- angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza
- bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
- kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
- driksne Egles miza
- kaska Egles miza
- kamienis Egles miza, kamiens
- koskarņi Egles mizas jumta nosegšanai
- koskārņi Egles mizas jumta nosegšanai
- maukna Egļu miza, ko jumjot liek zem lubām
- mauknis Egļu miza, ko jumjot liek zem lubām
- mauka Egļu miza, ko jumjot lika zem lubām
- mauktnes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām
- mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
- mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
- citroneļļa Eļļa, ko iegūst izspiežot citronu mizas, dabā līdz 0,3% no citrona svara
- virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta
- kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas
- plīns Gluds, līdzens (ledus, miza, āda u. c.)
- peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds
- mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
- kocele Grozs no koka mizas
- drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem)
- rempuļains grumbuļains; tāds, kam ir nelīdzena, saplaisājusi miza
- čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus
- viburnīns Irbeņu mizas glikozīds
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās
- kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm)
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
- grebzdi Jaunās koksnes kārta tūliņ aiz mizas
- gremzda Jaunās koksnes kārtas tūlīt zem mizas
- liepkauls Jaunas liepas koks, kam ir atdalīta miza
- kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza
- cimts Kanēlis, cimta koks, tā miza, garšviela
- grozis Kārba no liepas mizas ar vāciņu
- grezele Kārbiņa no liepu mizas ar vāciņu
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho
- miezt kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu
- krija Koka (parasti liepas) miza
- borka Koka miza
- kars Koka miza
- maucīklis Koka miza, kas pavasarī viegli atdalāma
- kraķītis Koka mizas gabaliņš, uz kura tiek uztīta dzija
- lobas laiks koka mizas lobīšanās laiks
- drīksna Koka mizas sloksne
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka
- pulcens Kokā uzkarams, vēlāk arī uz zemes novietots bišu strops no koka mizas
- atmukas Kokam atmukusi, atkritusi miza
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs
- miza kokmateriālu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst sausā vai slapjā mizošanā un kas pēc struktūras un īpašībām atšķiras no dabiskās koku mizas
- lobans Koks, kuram miza viegli atlobās
- maukloba Koks, kuram nomaukta miza
- mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.)
- slēgtais koksnes vēzis koksnes vēzis ar nenormālu koksnes un mizas resninājumu skarto vietu tuvumā
- ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
- ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles
- ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības
- millepori Koraļļu sugas, kuru kolonijas līdzīgas kokam lapai vai mizai
- rusts Krāsošanai nomizotās alkšņu mizas
- krijs Krija, liepu miza
- krijš Krija, liepu miza
- augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
- časkas Labības atsijas, dažādas nezāles ar pelavu piemaisījumu, ogu apvalki, mizas
- lobu laiks laika posms pavasarī, kad kokam viegli atdalās miza
- mūkņu laiks laiks, kad egles miza viegli nomizojas
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
- kanēļkoks lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis
- hamameliss Lazdai līdzīgs augs Amerikā un Āzijā, no kura mizas iegūst ekstraktu, ko lieto farmācijā un kosmētisko preparātu ražošanai
- kārbata liela alkšņa mizas turza
- pelīšas Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai
- pelīses Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- pelīsi Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- pelīss Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- luba Liepas vai egles miza
- nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza
- palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai)
- lupsnis Lupsna - miza, čaula
- kvebraho ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco
- nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana
- lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
- pūšļkājis mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām
- ote Melni punkti uz bērza mizas
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
- tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
- čamas miza
- lobs miza
- zievis miza
- koska miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem)
- koza miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem)
- gramzda miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- grebzda miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- grebzde miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- gremzde miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- gremzdi miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- atmiecēta miza miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
- atmiecēta koksne miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
- skura miza, apvalks
- lupsna miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza
- grepuči miza, nokasas
- gremzda miza, piem., kartupelim
- cortex miza; anatomijā ārējā, pelēki sarkanā smadzeņu kārta (kortikālviela)
- mizalains mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mizelains mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mizlāns mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
Atrasts piemēros (11):
- nolikt Ābolus nomizo, lai veidojas garu, skruļļainu pavedienu miza, ko pievienot raudzēties noliktajai sulai.
- konteksts Amizants ir vārda beyond lietojums šajā kontekstā.
- rūgts Bebrs ir dzīvnieks, kas dzīvo aukstā ūdenī, ziemā vispār guļ, nirst dūņās, pārtiek no rūgtas koku mizas un tomēr nenosalst.
- neēdams Mazgāt dārzeņus un augļus ir ieteicams arī tajos gadījumos, ja tiem ir neēdama miza.
- caurs vēders Pret cauru vēderu – sagrauzdēta maize, koka ogles vai arī smalki sarīvēta priežu miza.
- atpazīšana Šīs zināšanas ietver ozola atpazīšanu, mizas ieguvi un tējas pagatavošanu.
- pūšana Tieši miza pasargā ķiplokus no pūšanas, slimībām un kaitēkļiem.
- dzinums Vecākiem augiem miza pelēka, bet jaunāku dzinumu miza sarkanīga vai zaļgana.
- ilzīte Vilnas krāsošanai izmantoti mums visiem labi zināmie augi: ziemeļu madara, kaņepes, bērza lapas, ilzītes, pelašķi, ozola miza, gārsa un sīpolu mizas.
- informācija Viņš vāc arī informāciju, kas viņam šķiet amizanta.
- uzbrukt Visbiežāk kaitēkļi uzbrūk novājinātiem kokiem un krūmiem, galvenokārt nodarot bojājumus to saknēm, mizai, skujām un lapām, tos apgraužot vai izsūcot šūnsulu.
miza citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv