Paplašinātā meklēšana
Meklējam mierīgs.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (270):
- strebulains Ātrs, nemierīgs, steidzīgs
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo
- nomierināt būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs
- ūķis Centīgs, mierīgs strādnieks; rūķis
- denderis cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis
- šaudeklis cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks
- parāms Diezgan mierīgs, kluss, maigs, lēns
- kūldžezs Džeza mūzikas stils, kam raksturīgs mierīgs, atturīgs skanējums; radās 20. gs. 50. gadu sākumā
- flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku)
- dreilis Izlaists un nemierīgs bērns
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks
- ģervelis kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks
- drasts kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs
- spurdeklis kāds, kas ir nemierīgs, nevaldāms
- drēms Kluss, mierīgs
- liegs Kluss, mierīgs (par laikposmu)
- bruzma kņada, nemierīgs pūlis
- pederīgs Kustīgs, nemierīgs
- rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo
- drebeklis Kustīgs, nemierīgs cilvēks
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis)
- trapns Kustīgs, nemierīgs; tāds, kas rosīgi darbojas
- sideris Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums
- sigelis Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums; sideris
- dārs labs, mierīgs, krietns, teicams
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); arī mierīgs (2)
- nosvarots Līdzsvarots, stabils, mierīgs
- stečka Liellops, kas ganībās neēd un ir nemierīgs
- kā dzīvsudrabs ļoti kustīgs, mundrs, darbīgs; nemierīgs
- episks Majestātiski mierīgs; plašs
- kvencis mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns
- rēns mierīgs, kluss
- rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis
- elpesteris Muļķīgs, nemierīgs cilvēks
- drebstelīgs Neapdomīgs, nemierīgs
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks
- bizenīgs Nemierīgs
- drauzīgs Nemierīgs
- drudzīgs Nemierīgs
- grēls Nemierīgs
- nerimīgs Nemierīgs
- paālīgs Nemierīgs
- nemierpilns Nemierīgs (2)
- šautava Nemierīgs (dzīvnieks vai cilvēks), kas šaudās (2)
- riņģīgs Nemierīgs (piem. par zirgu)
- kaņepju kretelis nemierīgs bērns
- remmele nemierīgs bērns
- bricants Nemierīgs bērns
- čīka Nemierīgs bērns
- cīkstens Nemierīgs bērns
- grieztuve Nemierīgs bērns
- nerīželis Nemierīgs bērns
- bricūna Nemierīgs bērns, delveris
- bricuna Nemierīgs bērns, kas skrien un lēkā
- žārblis nemierīgs bērns, kurš visur kāpelē
- ģeņģeris Nemierīgs bērns; dēkainis
- dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks
- skrabans nemierīgs cilvēks
- apkārttecis Nemierīgs cilvēks
- dīvelis Nemierīgs cilvēks
- dragulis Nemierīgs cilvēks
- gaisonis Nemierīgs cilvēks
- gaistars Nemierīgs cilvēks
- grelis Nemierīgs cilvēks
- īļa Nemierīgs cilvēks
- krata Nemierīgs cilvēks
- nemiernieks Nemierīgs cilvēks
- tramda Nemierīgs cilvēks
- žaisteris Nemierīgs cilvēks
- apdrebīna Nemierīgs cilvēks, kas citiem nedod miera
- kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
- kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt
- kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt
- dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt
- drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans
- kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds
- ruzga Nemierīgs cilvēks, palaidnis
- kulduris Nemierīgs cilvēks, vējagrābslis
- žauksts Nemierīgs cilvēks, žausts
- ūkšis Nemierīgs mazs bērns
- vijāklis Nemierīgs mazs bērns
- draska Nemierīgs puisēns; spēcīgs strādnieks
- ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks
- nemiera gars (arī putns) nemierīgs, darbīgs cilvēks
- nemiera putns (arī gars) nemierīgs, darbīgs cilvēks
- džaupats Nemierīgs, darbīgs cilvēks
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns)
- ābīderis Nemierīgs, grūti savaldāms zirgs
- didelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks
- drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- lāzerīgs Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks
- neramstīgs Nemierīgs, kustīgs, nerātns
- ruska Nemierīgs, kustīgs, palaidnis
- dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks
- dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns)
- didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma
- dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks
- šņaucīgs Nemierīgs, neapmieriāts
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa
- dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks
- šalderis Nemierīgs, nekārtīgs cilvēks
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas
- apkārtskraidulis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks
- gaiseknis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks
- zīdelis Nemierīgs, nerātns bērns
- aušalīgs Nemierīgs, nevaldāms
- aušelīgs Nemierīgs, nevaldāms
- drāsts Nemierīgs, nevaldāms
- drāzts Nemierīgs, nevaldāms
- daiņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks
- dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks
- nepustulis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks
- dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa
- jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks
- žņerkstis Nemierīgs, raudulīgs bērns
- žņirka Nemierīgs, raudulīgs bērns
- beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks
- ūkšelis Nemierīgs, rukšķošs sivēns
- ūkšķeklis Nemierīgs, rukšķošs sivēns
- grels Nemierīgs, satraukts
- nerāms Nemierīgs, satraukts
- suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu)
- delveris Nemierīgs, skaļš bērns
- rūka Nemierīgs, skraidelis
- dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks
- sabangots nemierīgs, stipri viļņojošs
- biblis Nemierīgs, straujš cilvēks
- sprikstiņš Nemierīgs, straujš cilvēks
- gaisons Nemierīgs, straujš dzīvnieks
- dīšļa Nemierīgs, tāds, kas nevar mierīgi nostāvēt
- spurdulis Nemierīgs, tāds, kas pretojas
- dauza Nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- dauzaka Nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- dauzata Nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- drāzga Nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- skribulīgs Nemierīgs, trokšņains
- žaberīgs Nemierīgs, trokšņains
- drīvelis Nemierīgs, trokšņains bērns
- želberīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns
- želverīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns
- diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks
- dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks
- didelnieks nemierīgs, veikls cilvēks (īpaši par bērnu)
- trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs
- jautrs miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs
- čagans miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs
- nerimtīgs Nemierīgs; nemierpilns
- alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks
- šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis
- damelīgs Nerātns, nemierīgs
- drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis
- drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis
- rizga Nerimša, nemierīgs radījums, dauzoņa
- trausmīgs Nervozs, nemierīgs
- drapslis Nevaldāms, nemierīgs cilvēks
- drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu
- mīstīklas neveikls, nemierīgs dzīvnieks, arī cilvēks
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks
- drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks
- pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs
- nomierināt panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs
- apmierināt panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt
- žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks
- ne cipt, ne capt pavisam mierīgs
- mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks
- ramans rāms, mierīgs
- rimts Rāms, mierīgs
- tīks Rāms, mierīgs
- tiks Rāms, mierīgs (par laikapstākļiem)
- narkšīgs Raudulīgs, nemierīgs
- žņerkstīgs Raudulīgs, nemierīgs
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns)
- žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks
- drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks
- dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks
- locīties sāpēs saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs
- kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
- kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis
- Hatšepsuta Senās Ēģiptes faraone (mirusi 1468. g. p. m. ē.), viņas valdīšanas laiks bija mierīgs, templis Deirelbahrī
- sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks
- kaicums Sprukstiņš, vējagrābslis, nemierīgs cilvēks
- aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks
- traukulīgs Straujš, nemierīgs
- špindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs
- spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
- spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi)
- lēnējs tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss
- stills tāds (laiks), kad nav vēja; mierīgs, rāms
- trauksmains tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.)
- lēndabīgs tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs (par cilvēkiem); miermīlīgs
- lēnprātīgs tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs
- trauksmains tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli)
- rāms tāds, kam ir raksturīgs lēns, mierīgs, nesteidzīgs izturēšanās, rīcības, runas veids; arī mierīgs (4)
- bezkaislīgs tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts
- strebulīgs tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs
- sturbulīgs tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs
- nosvērts tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku, tā raksturu, personība)
- satrakots tāds, kas ir ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā)
- šūters tāds, kas ir manīgs, nemierīgs
- lēns tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas
- aukstasinīgs tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās
- iekstins tāds, kas ir nemierīgs, grūstās, dauzās (īpaši par bērnu)
- dīdīgs tāds, kas ir nemierīgs, kustas, spārdās u. tml.
- mīsteklis tāds, kas ir nemierīgs, mīdās
- žņarksts tāds, kas ir nemierīgs, raudulīgs
- apskaidrots tāds, kas kļuvis mierīgs, cildens; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tiks tāds, kas maz raud; mierīgs (par mazu bērnu)
- lēverīgs tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs
- lēvarīgs tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs
- skrējīgs tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs
- nenosvērts tāds, kas nav noteikts, līdzsvarots, mierīgs (par cilvēku)
- rātns tāds, kas nav pārgalvīgs; arī mierīgs, pieklājīgs
- laisks tāds, kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību; bezdarbīgs; arī mierīgs
- kluss tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs
- nekustīgs tāds, kas nemaina savu atrašanās vietu (par parādībām dabā); tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas; rāms, mierīgs
- ātrīgs tāds, kas nemierīgi izturas; nemierīgs
- dīdīkla tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks
- šaudeklīgs tāds, kas veikli, arī šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts
- rāms tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu); arī mierīgs (1)
- beztrokšņains tāds, kur nav trokšņu, mierīgs
- trakapička tāds, kurš trokšņo, ir trokšņains, nemierīgs
- spindele tas (parasti dzīvnieks), kas ir straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs
- drabans tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns
- drāstīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs
- drāztīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs
- šaldars Trakulīgs, nemierīgs (piemēram, zirgs)
- nervozs Tramīgs, nemierīgs (par dzīvnieku)
- dristins Trokšņains, nemierīgs cilvēks
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks)
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks
- žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs
- žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs
- žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks
- šaulis Vieglprātis, nemierīgs šaudeklis
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
mierīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV