Paplašinātā meklēšana
Meklējam māties.
Atrasts vārdos (79):
- māties:1
- čomāties:1
- domāties:1
- immāties:1
- kamāties:1
- lamāties:1
- samāties:1
- žomāties:1
- ciemāties:1
- čammāties:1
- čommāties:1
- dusmāties:1
- grēmāties:1
- gūzmāties:1
- kommāties:1
- krāmāties:1
- ķemmāties:1
- ļammāties:1
- ļemmāties:1
- rammāties:1
- skumāties:1
- apdomāties:1
- atdomāties:1
- atkamāties:1
- atlamāties:1
- iedomāties:1
- ielamāties:1
- ienomāties:1
- izdomāties:1
- izkamāties:1
- izlamāties:1
- nokumāties:1
- nolamāties:1
- noummāties:1
- padomāties:1
- palamāties:1
- sadomāties:1
- sakamāties:1
- salamāties:1
- uzdomāties:1
- aizdomāties:1
- aizkamāties:1
- iegremāties:1
- izalamāties:1
- izciemāties:1
- izčammāties:1
- izčommāties:1
- izlaimāties:1
- izņammāties:1
- nočammāties:1
- noļammāties:1
- noļemmāties:1
- nošļamāties:1
- pačammāties:1
- paņammāties:1
- pārdomāties:1
- sačammāties:1
- saļammāties:1
- saļemmāties:1
- aizadomāties:1
- apsadomāties:1
- dasadomāties:1
- iesadomāties:1
- izaciemāties:1
- izaslimāties:1
- nosakamāties:1
- nosalamāties:1
- pasalamāties:1
- pieļammāties:1
- pieļemmāties:1
- sasakamāties:1
- sasalamāties:1
- aizadusmāties:1
- nosaslimāties:1
- pasaciemāties:1
- pieglaimāties:1
- piesadumāties:1
- sasadusmāties:1
- izabriesmāties:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (171):
- dūšāt Apdomāties, atpūsties.
- apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta.
- apsadomāties Apdomāties.
- apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam.
- iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties.
- minstināt Atcerēties, iedomāties.
- atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
- iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3).
- šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties.
- lopoties Bārties, lamāties.
- žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties.
- rīklēties Bļaustīties, lamāties.
- brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- cundurot Dusmoties, lamāties.
- ieprātoties Iedomāties (4).
- pārstatīties Iedomāties (domās pārcelties).
- ieprātēties Iedomāties (par kaut ko).
- iedāžāt Iedomāties ko bailīgu.
- atrasties Iedomāties sevi (par to, kas patiesībā nav).
- redzēt spokus dienas laikā iedomāties to, kā nav.
- ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības.
- stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
- aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam.
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
- izķaupēties Iedomāties, noskaņoties.
- ņemt galvā (arī prātā) iedomāties, sākt domāt (ko).
- ņemt prātā (arī galvā) iedomāties, sākt domāt (ko).
- iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties.
- dadomāt Iedomāties.
- iegādāties Iedomāties.
- ieģist Iedomāties.
- iegudroties Iedomāties.
- iemelsties Iedomāties.
- ieprāsnēt Iedomāties.
- ieprāsnēties Iedomāties.
- iesadomāties Iedomāties.
- padomāties Iedomāties.
- pierēt Iedomāties.
- trjohnutsja Iedomāties.
- lāgot Iegaumēt, iedomāties.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
- atlamāties Ilgāku laiku nepārtraukti lamāties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties.
- izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties.
- pārģist Īstajā laikā un vietā neiedomāties.
- nolamāties Īsu brīdi lamāties un pabeigt lamāties.
- izšimpēties Izbārties, izlamāties, izzoboties.
- izdumpēties Izbārties, izlamāties.
- izpunkterēties Izgudroties, izdomāties, izplānoties.
- izkārpīties Izkauties, izlamāties.
- izlanckāties Izlamāties; izkauties.
- izalamāties Izlamāties.
- izgānīties Izlamāties.
- izkorkšēties Izlamāties.
- izlangāties Izlamāties.
- izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties.
- iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4).
- pagānīties Kādu brīdi lamāties, gānīties.
- izplunkšēties Kādu laiku (pietiekoši) vējā runāties; lamāties.
- iedažot Kaut ko iedomāties.
- žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties.
- baukšēt Klusu (pie sevis) lamāties.
- mātot Krieviski rupji lamāties.
- mātoties Krieviski rupji lamāties.
- klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties.
- šķandīties Ķildoties, lamāties.
- sventēties Lādēties, lamāties.
- zvendēties Lādēties, lamāties.
- deliberācijas termiņš laiks apdomāties, ko dod mantiniekam, lai viņš varētu izšķirties, vai mantojumu pieņemt vai ne.
- atlamāt Lamāties pretī.
- suņķēties Lamāties, bārties.
- suņķīties Lamāties, bārties.
- švernīties Lamāties, gānīties.
- karpīties Lamāties, meklēt ķildu.
- brammēties Lamāties, rāties.
- kabelēties Lamāties, strīdēties.
- čortoties Lamāties, sūdzēties.
- ļakatāties Lamāties, zākāties.
- ķeskāties Lamāties; bārties; paust neapmierinātību, īgnumu.
- sunīties Lamāties; bārties.
- elnēties Lamāties; lamājoties lietot vārdu "elne".
- rēgāt lamāties.
- sodīties lamāties.
- burīt Lamāties.
- čortāties Lamāties.
- čortēties Lamāties.
- gānīties Lamāties.
- izlādēties Lamāties.
- ķiezīties Lamāties.
- laimēties Lamāties.
- lāties Lamāties.
- ļergāties Lamāties.
- macugavuotīs Lamāties.
- mozēties Lamāties.
- saukāties Lamāties.
- svēpēties Lamāties.
- nurkšēt Ļauni lamāties pie sevis.
- kārpīties Ļoti rāties, lamāties.
- pabrammēt Mazliet trokšņot vai lamāties.
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
- aizmirst neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- šļammāt Nepieklājīgi runāt, lamāties, aprunāt.
- šķārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties; arī lamāties.
- ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties.
- krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest).
- noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā.
- nočortoties Nolamāties.
- nogānīties Nolamāties.
- nosalamāties Nolamāties.
- nosasventēties Nolamāties.
- ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā) noskaņot sevi (uz ko); iedomāties.
- ieņemties Noskaņot sevi (uz ko); iedomāties.
- pašimpēties Pabārties, palamāties; pazoboties.
- pasalādēties Palamāties.
- pasalamāties Palamāties.
- likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
- atminēties Parādīt uzmanību, gādību; pieminēt; atcerēties; iedomāties.
- pasaplēsties Parāties; arī palamāties.
- apjausties Pārdomāt, apdomāties, atjēgties.
- atsekties Pārdomāt, apdomāties, ienākt prātā.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
- izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- melnāties Piesaukt velnu; lamāties, piesaucot velnu.
- piebārties Pietiekami bārties, lamāties.
- izšempēties Pietiekoši bārties, lamāties.
- mutēties Pļāpāt, lamāties.
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko); iedomāties (2).
- nākt uz domām rast atziņu, secinājumu; iedomāties.
- ņergāties Rāties, lamāties.
- škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties.
- saķēzīties Rupji salamāties.
- koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
- skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
- sašķennēties Sabārties, salamāties.
- saprātoties Sadomāties (1).
- cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties.
- apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
- savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties.
- sagānīties salamāties.
- sarunāties salamāties.
- sasalamāties Salamāties.
- sasaukāties Salamāties.
- sašķendēties Salamāties.
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- iznarvoties Savstarpēji bārties, izlamāties.
- bļaustīties Skaļi runāt, rāties, lamāties.
- decentrācija Spēja iziet ārpus sava redzējuma un iedomāties, kā cits indivīds uztver un pārdzīvo notiekošo.
- lamāties (arī lamāt) pēdējiem vārdiem stipri lamāties, arī lamāt.
- lamāties pēdējiem vārdiem stipri lamāties.
- ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties.
- vārdoties Strīdēties, lamāties.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
- brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
- bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa māties.