Paplašinātā meklēšana

Meklējam māties.

Atrasts vārdos (79):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (171):

apsadomāties Apdomāties
dūšāt Apdomāties, atpūsties
apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties
minstināt Atcerēties, iedomāties
atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3)
lopoties Bārties, lamāties
šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties
žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties
rīklēties Bļaustīties, lamāties
brēka cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties
cundurot Dusmoties, lamāties
dadomāt Iedomāties
iegādāties Iedomāties
ieģist Iedomāties
iegudroties Iedomāties
iemelsties Iedomāties
ieprāsnēt Iedomāties
ieprāsnēties Iedomāties
iesadomāties Iedomāties
padomāties Iedomāties
pierēt Iedomāties
trjohnutsja Iedomāties
ieprātoties Iedomāties (4)
pārstatīties Iedomāties (domās pārcelties)
ieprātēties Iedomāties (par kaut ko)
iedāžāt Iedomāties ko bailīgu
atrasties Iedomāties sevi (par to, kas patiesībā nav)
redzēt spokus dienas laikā iedomāties to, kā nav
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko)
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko)
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības
aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1)
izķaupēties Iedomāties, noskaņoties
ņemt galvā (arī prātā) iedomāties, sākt domāt (ko)
ņemt prātā (arī galvā) iedomāties, sākt domāt (ko)
iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties
lāgot Iegaumēt, iedomāties
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt)
ielamāties iesākt lamāties, nedaudz
atlamāties ilgāku laiku nepārtraukti lamāties
izārdīties ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties
izgudroties ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties
izlamāties ilgāku laiku, daudz lamāties
izprātoties ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties
pārģist Īstajā laikā un vietā neiedomāties
nolamāties īsu brīdi lamāties un pabeigt lamāties
izdumpēties Izbārties, izlamāties
izšimpēties Izbārties, izlamāties, izzoboties
izpunkterēties Izgudroties, izdomāties, izplānoties
izkārpīties Izkauties, izlamāties
izalamāties Izlamāties
izgānīties Izlamāties
izkorkšēties Izlamāties
izlangāties Izlamāties
izlanckāties Izlamāties; izkauties
izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties
iedomāt izveidot priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1)
iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4)
matužnieks kāds, kurš mēdz ļoti rupji lamāties
pagānīties kādu brīdi lamāties, gānīties
izplunkšēties kādu laiku (pietiekoši) vējā runāties; lamāties
iedažot kaut ko iedomāties
žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties
baukšēt Klusu (pie sevis) lamāties
mātot Krieviski rupji lamāties
mātoties Krieviski rupji lamāties
klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties
šķandīties Ķildoties, lamāties
sventēties Lādēties, lamāties
zvendēties Lādēties, lamāties
deliberācijas termiņš laiks apdomāties, ko dod mantiniekam, lai viņš varētu izšķirties, vai mantojumu pieņemt vai ne
rēgāt lamāties
sodīties lamāties
burīt Lamāties
čortāties Lamāties
čortēties Lamāties
gānīties Lamāties
izlādēties Lamāties
ķiezīties Lamāties
laimēties Lamāties
lāties Lamāties
ļergāties Lamāties
macugavuotīs Lamāties
mozēties Lamāties
saukāties Lamāties
svēpēties Lamāties
atlamāt Lamāties pretī
suņķēties Lamāties, bārties
suņķīties Lamāties, bārties
švernīties Lamāties, gānīties
karpīties Lamāties, meklēt ķildu
brammēties Lamāties, rāties
kabelēties Lamāties, strīdēties
čortoties Lamāties, sūdzēties
ļakatāties Lamāties, zākāties
sunīties Lamāties; bārties
ķeskāties Lamāties; bārties; paust neapmierinātību, īgnumu
elnēties Lamāties; lamājoties lietot vārdu "elne"
nurkšēt Ļauni lamāties pie sevis
kārpīties ļoti rāties, lamāties
pabrammēt mazliet trokšņot vai lamāties
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko)
piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku)
aizmirst neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt)
palamāties neilgu laiku, mazliet lamāties
šļammāt Nepieklājīgi runāt, lamāties, aprunāt
šķārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties; arī lamāties
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties
krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest)
nočortoties Nolamāties
nogānīties Nolamāties
nosalamāties Nolamāties
nosasventēties Nolamāties
noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā
ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā) noskaņot sevi (uz ko); iedomāties
ieņemties Noskaņot sevi (uz ko); iedomāties
pašimpēties Pabārties, palamāties; pazoboties
pasalādēties Palamāties
pasalamāties Palamāties
likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust
atminēties Parādīt uzmanību, gādību; pieminēt; atcerēties; iedomāties
pasaplēsties Parāties; arī palamāties
apjausties Pārdomāt, apdomāties, atjēgties
atsekties Pārdomāt, apdomāties, ienākt prātā
attapties pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko)
izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko)
izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko)
attapties pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms)
melnāties Piesaukt velnu; lamāties, piesaucot velnu
piebārties Pietiekami bārties, lamāties
izšempēties pietiekoši bārties, lamāties
mutēties pļāpāt, lamāties
uzdomāt radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko); iedomāties (2)
nākt uz domām rast atziņu, secinājumu; iedomāties
ņergāties Rāties, lamāties
škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties
škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties
ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties
saķēzīties Rupji salamāties
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
sašķennēties Sabārties, salamāties
saprātoties Sadomāties (1)
cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties
sagānīties salamāties
sarunāties salamāties
sasalamāties Salamāties
sasaukāties Salamāties
sašķendēties Salamāties
savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties
saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties
saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties
iznarvoties Savstarpēji bārties, izlamāties
bļaustīties skaļi runāt, rāties, lamāties
decentrācija Spēja iziet ārpus sava redzējuma un iedomāties, kā cits indivīds uztver un pārdzīvo notiekošo
lamāties pēdējiem vārdiem stipri lamāties, arī lamāt
ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties
vārdoties Strīdēties, lamāties
neiedomājams tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs
brēcīgs tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties
bļaustīgs tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties
vēkšķīgs tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties
škandālīgs tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties

Citās vārdnīcās nav šķirkļa māties.