Paplašinātā meklēšana
Meklējam ledus.
Atrasts vārdos (59):
- ledus:1
- ledus-:1
- uzledus:1
- pakledus:1
- pēcledus:1
- zemledus:1
- ledusgāle:1
- ledushoki:1
- ledusmasa:1
- leduspuķe:1
- ledussega:1
- ledusvīns:1
- blīvledus:1
- iekšledus:1
- plānledus:1
- pretledus:1
- slidledus:1
- virsledus:1
- ledusjahta:1
- leduskalns:1
- leduskross:1
- leduslācis:1
- leduspilka:1
- ledusrozes:1
- ledustilka:1
- ledusūdens:1
- ledusurbis:1
- ledusvētra:1
- dibenledus:1
- malasledus:1
- starpledus:1
- šķīvjledus:1
- ledusauksts:1
- ledusbalets:1
- ledusblāķis:1
- ledusceliņš:1
- ledusgabals:1
- ledushokejs:1
- ledusjachta:1
- ledusraudas:1
- ledusreņģes:1
- ledussalāti:1
- ledusskapis:1
- ledusstikls:1
- leduscirtnis:1
- leduskritums:1
- leduslaukums:1
- leduslīdakas:1
- leduspagrabs:1
- ledusšķirtne:1
- ledusburāšana:1
- ledusburātājs:1
- leduskaramele:1
- leduslaikmets:1
- ledusspogulis:1
- ledusskulptūra:1
- pēcleduslaikmets:1
- pirmsleduslaikmets:1
- starpleduslaikmets:1
Atrasts vārdu savienojumos (69):
- (auksts) kā ledus (gabals)
- aktīvais ledus
- apraktais ledus
- aprimušais ledus
- Arga ledus kupols
- auksts kā ledus
- Baltijas ledus ezera senkrasts
- Bārnsa ledus kupols
- Beilija ledus straume
- dejas uz ledus
- dejotāji uz ledus
- drošs ledus
- fosilais ledus
- iziet uz ledus
- jūras ledus
- kā ledus
- kā ledus gabals
- kā pīle uz ledus
- klejojošais ledus
- klīstošais ledus
- Kunguras ledus ala
- ledus (iz)iet
- ledus balets
- ledus barjera
- ledus celiņš
- ledus dreifs
- ledus gabals
- ledus garoza
- ledus graudi
- ledus halle
- ledus iešana
- ledus iet
- ledus ir lauzts
- ledus iziet
- ledus jahta
- ledus kalns
- ledus karamele
- ledus kontinents
- ledus kristāli
- ledus laikmets
- ledus lauks
- ledus matu sēne
- ledus pagrabs
- ledus parādības
- ledus pāržmauga
- ledus plīte
- ledus pūslis
- ledus putra
- ledus putraimi
- ledus režīms
- ledus sablīvējums
- ledus sāk kustēties
- ledus sakustas
- ledus sakustējies
- ledus sastrēgums
- ledus sega
- ledus spīdvejs
- ledus stadions
- ledus zona
- mākslīgais ledus
- mazais ledus laikmets
- melnais ledus
- motobraukšana uz ledus
- mūžīgais ledus
- pazemes ledus
- polārais ledus
- sausais ledus
- Ziemeļu Ledus okeāns
- zilais ledus
Atrasts skaidrojumos (505):
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- gričalāt ar kārti griezt uz ledus ragavas
- ledusceliņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš
- ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš
- piesadzīties ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem)
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- ledgāle Atkala, plāna ledus kārta
- ledgālis Atkala, plāna ledus kārta
- atledot Atkausēt, atbrīvot no ledus
- ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
- Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus)
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2)
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem
- Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
- Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi
- bendī Bendijs – komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu
- izkantēt Bļitkojot izvilkt uz ledus
- griečalāt Braukt uz ledus riņķī
- ledus jahta buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu; ledusjahta
- pāraust būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko)
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā
- hidrotehniska būve būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdens (viļņu) kustības ierobežošanai – ūdens līmeņu un ūdens caurplūdumu regulēšanai, plūsmas virziena un ātruma mainīšanai, sanēšu režīma vadīšanai, ledus novadīšanai, mākslīgas ūdens plūsmas, ūdensteces u. c. veidošanai
- ledus halle celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai)
- uzslāpt Ciest no skābekļa trūkuma (zem ledus)
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas
- dejas uz ledus daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām
- paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus
- pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos
- ledeņš dem. --> ledus
- lediņš dem. --> ledus
- ledutiņš dem. --> ledus
- pagraude Dobums zem ledus
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- krioģenēze Fizisko, ķīmisko, bioķīmisko u. c. procesu kopums, kuri norisinās kriosfērā un kuros veidojas ledus
- ārpusledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās no ledus brīvajās platībās - kontaktjoslās ar kūstošo ledu vai tiešā tā tuvumā
- līte Gāle, ledus gabals
- līts Gāle, ledus gabals; līte
- griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- ledusspogulis Gluda ledus virsma; ledus kārta ar gludu virsmu
- gāls Gluds kā ledus
- šļūteres Gluds ledus, kur slidināties
- plīns Gluds, līdzens (ledus, miza, āda u. c.)
- ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai
- Oņegas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidos, garums 185 km, platums 50-100 km, dziļums līdz 100 m, ledus sega no novembra līdz maijam
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu
- fosilais ledus ģeoloģiskā pagātnē veidojies ledus, kas sastopams gk. pazemes ledus veidā
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā
- ledushokejs Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu
- ledushoki Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu
- alūvijs Holocēns - pēcleduslaikmets, aptuveni pēdējie 10 tūkstoši gadu
- pagrauzdes Iebrucis ledus
- dibenledus Iekšledus, kas nostiprinājies ūdenstilpnes dibenā
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos
- zašila Īpašas dakšas, ar ko satver kārti un virza paledus apakšu no viena āliņģa uz otru
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- čauksti Izburbis ledus, vižņi
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos
- noblīgznāties Izplūst ūdenim virs ledus un sasalt
- brinks Izsauksmes vārds, ko lieto ledus lūšanas trokšņa raksturošanai
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- satungāties Izveidoties ledus sastrēgumam
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē
- Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
- plānledus Jauns, plāns ledus
- pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus
- jūras ledus jūrā peldošs ledus, kas sastāv no ledus, kurš veidojies jūrā, upes ledus un kontinentālā ledus
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
- Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā
- palaidināties kādu laiku slidināties uz ledus vai no kalna
- snovkaitings Kaitings jeb pūķošana uz sniega vai ledus
- kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
- virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā
- kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi
- klīstošais ledus klejojošais ledus
- atšķīst kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi)
- spunsāķis Koka āķis tīkla uzķeršanai zem ledus
- slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups)
- hokejs komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos
- bendijs komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu; hokejs ar bumbiņu
- komētas kodols komētas centrālā daļa, ko veido cietas daļiņas, ledus un saslušas gāzes
- pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes
- leda kraujs krastā izskalotu ledus gabalu krāvums
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
- Vostoka Krievijas zinātnskā stacija Austrumantarktīdā, Dienvidu ģeomagnētiskā pola rajonā 3488 m vjl., ledus biezums - 1748 m
- ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniega pārsla
- sniega pārsla krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla
- čāpuri Krusa; ledus gabaliņi
- kuģa apledošana kuģa pārklāšanās ar ledus kārtu negatīvā gaisa temperatūrā, ūdenim viļņojoties un nokļūstot uz klāja; apledojot kuģis zaudē stabilitāti
- regelācija Kūstošu ledus graudu vai gabalu savienošanās jeb kopā sasalšana zem spiediena vai spiediena maiņu iietekmē
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu
- holocēns Kvartārā perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām), kas aptver pēdējos 10000 gadu
- hlorfluorogļūdeņradis Ķīmisks savienojums, ko izmantoja aerosolos un ledusskapjos, bet 1987. g. tā lietošana tika aizliegta, jo konstatēta tā iznīcinošā iedarbība uz ozona slāni
- gālains Laika apstākļi, kad ledus ir glums
- pirmsleduslaikmets Laikposms pirms leduslaikmeta
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā
- ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums; leduslaikmets (2)
- ledene Lāsteka; ledus gabaliņš
- Židiņu svīta Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas ietver agrā viduspleistocēna starpleduslaikmeta nogulumu kopumu
- perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai
- Larsena šelfa ledājs ledājs Antarktīdas pussalas austrumu piekrastē, stiepjas 600 km garumā, platums - līdz 200 km, ledus biezums - 200-500 m
- apledojums Ledājs, kas pārklājis zemi ledus laikmetā
- buks Ledgriezis - ierīce pie tilta ledus laušanai
- mūžīgais ledus ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst
- smešs Ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu
- čuža ledus gabali, ledus sablīvējumi
- čugas Ledus gabali, ledus sablīvējumi
- ledus plīte ledus gabals
- ledus dreifs ledus horizontāla kustība vēja vai straumes ietekmē
- ķīla laiks ledus iešanas laiks
- ledus pāržmauga ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei
- drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt
- melnais ledus ledus kārta, kas izveidojusies uz tumšas ceļa virsmas, visbiežāk - asfalta
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega
- polārais ledus ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā
- krauņi Ledus krauņi - lieli ledus kalni jūrā
- sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes
- ledus iešana ledus kustība upēs straumes, bet ezeros – vēja ietekmē
- šļūdonis ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi; glečers
- ledaune Ledus pagrabs; ledus glabātuve
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai
- ledus parādības ledus režīma sastāvdaļas un dažādu ledus veidu rašanās un sairšanas fāzes – ledus vizma, vižņi
- ledus režīms ledus režīma sastāvdaļas un dažādu ledus veidu rašanās un sairšanas fāzes – ledus vizma, vižņi
- ledus sastrēgums ledus sablīvēšanās upes gultnes sašaurinātās, seklās vietās, līkumos, uz sēkļiem ledus iešanas laikā
- ledus garoza ledus slānis uz zemes vai sniega segas virsas
- seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku
- Beilija ledus straume ledus veidojums Antarktīdā, ziemeļos no Terona kalniem, austrumos no Filhnera šelfa
- uzledojums ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim
- čagi Ledus vižņi upē pēc ledus iešanas
- ledus sega ledus, kas izveidojas okeānos, jūrās, upēs, ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs aukstajā gadalaikā
- čāpas ledus, kas izžūstot ūdenim zem tā, ir kļuvis izburbējis un grumbuļains
- zilais ledus ledus, kas veidojas sasalstot tīram ūdenim
- mākslīgais ledus ledus, ko iegūst, sasaldējot ūdeni aukstuma iekārtās ledus ģeneratoros
- sega Ledus, ledus sega, ledus gabals
- aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem
- Thalarctoas maritimus leduslācis
- Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
- alerods leduslaikmeta beigu posma siltākā fāze starp vidējo un vēlo driasu
- raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki
- agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus
- vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi
- vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats
- driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās
- Arctovska leduslauks leduslauks Antarktīdā (_Arctowski lcefield_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
- ledusspogulis Leduslaukums, ledusceliņš
- uzliet ledu lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
- Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
- pelēdne līdaka zem ledus
- zemledne Līdaka zem ledus
- kūlene Līdaka, kas nārsto ledus iešanas laikā; ledus līdaka; straumes līdaka
- ledine Līdaka, kas nārsto zem ledus
- ledene Līdaka, kas nārsto zem ledus (agri)
- leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas
- tumšais plānledus līdz 5 centimetriem biezs plānledus
- ledslāģis Lielāka ledus masa
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- čaukstes Lielāki ledus gabali
- errātiskie akmeņi lieli akmens bluķi, kas atlikuši no ledus laikmetiem
- līcas Lieli ledus gabali
- vergs liels dzelzs āķis, ledus bloku izcelšanai u. tml.
- ledusmasa liels ledus kopums
- ledājs Liels, kustīgs ledus masu sablīvējums (sauszemē)
- klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus); gabals
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
- pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu
- hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē)
- segledājs ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības
- viziņa ļoti plāna ledus kārta
- viza ļoti plāna ledus kārta uz ūdens
- vizulis ļoti plāna ledus kārta virs ūdens
- uzķīla ļoti plāns ledus
- ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus
- smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu
- sīkledus drumslas mazi ledus gabaliņi
- Mgas Mgas jūra - vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Somu jūras līča un Baltijas jūras ieplakā pastāvējušais baseins; Ēmas jūra
- apakšmorēna Morēnu apakšējā kārta, kas satur pelēko morēnu mālu vai merģeli, kas radies vecākā ledus laikmetā
- ledus spīdvejs motosporta veids - braukšana pa ledus celiņu
- nāruns Murds, venteris zivju ķeršanai zem ledus
- parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos
- malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā
- sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
- klipa neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis
- nokaru šļūdoņi nelieli ledāji augstkalnu sānos, kārēs, bez attīstītas ledus mēles
- šļegi Nelieli ledus gabali
- žļegi Nelieli ledus gabali
- gaišais plānledus no 5 līdz 10 centimetriem biezs plānledus
- oāze no ledus brīva teritorija Antarktīdā
- vaļumjosla no ledus brīva vai neaizsalstoša josla gar krastu
- ledusskulptūra no ledus gabala veidota skulptūra
- glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem
- novizēt Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu
- novizuļot Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu
- sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos
- krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos
- ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku
- ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus
- Šheldas šļūdonis noslīdoša ledus masa Lielā Kaukāza Šheldas masīva ziemeļu nogāzē, garums - 9,8 km
- pakledi Pakledus
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
- uzsaldēt panākt, būt par cēloni, ka (ledus kaita) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur)
- nokausēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst
- ciets par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta
- mīksts par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta
- apšērpt pārklāt ar plānu ledus kārtu
- aizpuķot pārklāt ar sarmu (leduspuķēm)
- pārvilkties pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu)
- apvizēt pārklāties (ar plānu ledus kārtu); apsalt
- aizvilkties pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.)
- apkalēt pārklāties ar atkalu, ledus gāli
- apkalot pārklāties ar atkalu, ledus gāli
- aizvārīt pārklāties ar ledus kārtu
- aizviezēt pārklāties ar ledus kārtu
- apalvīties pārklāties ar ledus kārtu
- aizrožot pārklāties ar leduspuķēm
- aizrozēt pārklāties ar leduspuķēm (par loga rūtīm)
- vizēt pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni)
- aizvizēt pārklāties ar plānu ledus garozu
- apgālēt pārklāties ar plānu ledus kārtiņu (gāli)
- širpt pārklāties ar plānu ledus kārtu
- uzčākstēt pārklāties ar plānu ledus kārtu
- apsalēt pārklāties ar plānu ledus vai saslušu dubļu kārtu
- apsalt pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu
- puķēt pārklāties ledus puķēm (par logu)
- puķot pārklāties ledus puķēm (par logu)
- bakaleja pārtikas preces, kuras ir ilgstoši uzglabājamas, parasti ārpus ledusskapja
- leduspagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu; ledus pagrabs
- ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu; leduspagrabs
- ledot Pārvērsties ledū; veidot ledus kārtu
- saviznot Pārvilkties ar plānu ledus kārtu
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns
- hidrolakolīts Paugurs ar ledus vai sasalušu iežu kodolu mūžīgā sasaluma joslā
- nogālēt pēc atkušņa pārklāties ar gludu ledus kārtiņu
- izgriļļoties pēc sirds patikas izbraukāties ar ledus karuseļa ragaviņām
- postglaciāls pēcleduslaikmeta
- boreālais laiks pēcleduslaikmeta klimata intervāls pirms 9000-8300 g., ieskaitot pārejas posmu uz atlantisko laiku - 7500 g.
- Atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimata optimuma laiks pirms 7500- 4700 gadiem, kad klimats bija silts un mitrs, mežos auga daudz platlapju koku
- postglaciālais laikmets pēcleduslaikmets; holocēns
- Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
- Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
- Ēmas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Rietumeiropā, kas Latvijā tiek saukts par Felicianovas starpleduslaikmetu
- lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup
- uds Piecu pēdu kārts, ar kuru tīkls tiek vadīts zem ledus
- burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem
- čāpurains Piepildīts, nobērts ar ledus (krusas) gabaliem
- čaga Pirmais ledus, kas ir trausls un nenoturīgs
- neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma (pēdējā starpledus laikmetā), kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku
- preglaciāls Pirms leduslaikmeta radies
- zlaugzna Plāna ledus kārta virs sasaluša uzplūduša ūdens
- zlaugzne Plāna ledus kārta virs sasaluša uzplūduša ūdens
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam
- vizna Plāna ledus kārtiņa virs ūdens
- draugzna Plāna ledus kārtiņa, sevišķi virs pārplūduša ledus
- čalgas Plāni, sadrupuša ledus gabaliņi
- jiema Plāns ledus
- stuiga Plāns ledus
- tirza Plāns ledus
- tirziņš Plāns ledus
- Karalienes Modas Zeme plaša teritorija Antarktīdā (norv. val. “Dronning Maud Land”), atrodas starp 20. rietumu garuma grādu un 45. austrumu garuma grādu, piekrasti apskalo Lazareva, Rīsela-Larsena un Kosmonautu jūra, ledus biezums >3500 m
- Polārais plato plato Antarktīdas austrumos, Dienvidpola apkārtnē, ledāja virsa - 2500-3000 m vjl., ledus biezums - 1500-3000 m
- pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis
- haimatoporfirīns Porfirīns, kas iegūts no asinspigmenta, iedarbojoties uz to ar karstu koncentrētu sērskābi ar bromūdeņraža ledusetiķskābi
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā, starp Grenlandi un Kanādu (Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu), platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km
- gričalas Ragavas, kas uz ledus piestiprinātas pie kārts braukšanai pa apli
- ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
- Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus
- kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
- smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
- sniega līnija robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu)
- ledusvētra Rodas, kad ūdens pilieni gaisā sasalst, veidojot piezemes slānī ledus kristāliņu miglu
- bābiņa Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
- bābīna Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
- bābiņš Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
- pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam
- krio- saistīts ar aukstumu, aukstuma-, ledus- (piem., krioloģija, krioterapija)
- ledus iet saka par ledus gabalu virzīšanos palu laikā
- ķirza Sākotnējais ledus uz ūdenstipnes
- rožot sākt pārklāties ar leduspuķēm
- pievizēt sākt pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu
- uzvizēt sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu
- uzviznīt sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu
- savizēt sala iedarbībā pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni)
- iesalt sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme
- piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemetām, par bārdu, ūsām
- aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni)
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni
- fenacetolīns Sarkans pulveris; iegūst koncentrētas sērskābes, ledus etiķskābes un fenola reakcijā; lieto par pH indikatoru; pH <5 dzeltens, pH >6 sarkans
- streģele Sasalusi lāsteka, ledus tilka
- standala Sasalusi ledus tilka; lāsteka
- slaugzna Sasalusi vai sakaltusi cieta virskārta, ledus, kraupis
- ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals
- sadauzījums Sasitums, saspiedums, kas rodas ķermeņa audus satricinot ar neasiem, smagiem priekšmetiem, vai krītot uz cietas zemes vai ledus
- kriogēnā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā, to sasaldējot - aizvadot šķīdinātāju ledus kristālu veidā
- sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas
- pēcledus savienojumā "pēcledus laikmets": pēcleduslaikmets; holocēns
- starpledus savienojumā "starpledus laikmets": starpleduslaikmets
- Židiņu starpleduslaikmets senākais Latvijā konstatētais starpleduslaikmets, kas pastāvējis vidējā pleistocēna sākumā
- slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles
- vižņi Sīki, vizuļojoši ledus kristāli
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., desublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem
- migla sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos
- ledenīte Sīkziedu begonija, leduspuķe
- bēlings silta leduslaikmeta beigu posma fāze
- atkusnis silts laiks (ziemā vai agrā pavasarī), kad gaisa temperatūra paaugstinās virs 0 °C un kūst sniegs un ledus
- atkust Siltuma iedarbībā kļūt brīvam (no ledus, apsarmojuma u. tml.)
- simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās
- Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita
- slederēt Slīdēt (uz ledus)
- šļūckāt Slidināties bez ledus
- ledus putra smalki salauzīta ledus sakopojumi ar sniega vižņiem
- ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi
- smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
- smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus
- sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece
- apledojuma enerģija sniega un ledus pieaugums gadā virs sniega robežas; ledāju (šļūdoņu) aktivitātes rādītājs
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega
- karnīze Sniega, ledus vai iežu pārkare
- žuga sniegs un smalks dreifējošs ledus jūrā
- krusasgāze Spēcīga, brāzmaina krusa, ar neparasti lielām ledus daļiņām
- brūmbols spēle ar lielu bumbu uz ledus bez slidām, Kanādā
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos
- kamaniņas sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi
- ledus stadions sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām
- motobraukšana uz ledus sporta veids - braukšana ar īpaši pielāgotiem motocikliem pa ledus celiņu
- ledusjahtu burāšana sporta veids - burāšana ar ledusjahtām; ledusburāšana
- ledusburāšana sporta veids - burāšana ar ledusjahtām; ledusjahtu burāšana
- daiļslidošana sporta veids - dažādu figūru, arī deju izpilde uz ledus ar slidām
- dejotāji uz ledus Sportisti, kas specializējušies dejās uz ledus
- ledusburātājs Sportists, kas specializējies ledusburāšanā
- pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā
- interglaciālie nogulumi starpleduslaikmeta nogulumi
- interglaciāls Starpleduslaikmetā veidojies
- interglaciāls Starpleduslaikmets; siltāks laikposms starp diviem apledojumiem ar ledus kušanu un ledāja atkāpšanos
- IRSI Starptautiskais ledus sacīkšu seriāls (angļu "Ice Race Series International")
- stikla konfekte stiklene - ledus karamele, monpansjē; ledene
- glāzene Stiklene, ledus karamele
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem
- sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā)
- glaciālrelikts Suga, kuras ieviešanās sākumi apgabalos, kas bijuši zem šļūdoņa vai atradušies tuvumā, datējami pēdējā ledus laikmetā
- šķausna Šķemba, šķautnains (akmens, ledus) gabals
- Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m)
- Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus
- Malaspina Šļūdonis Senteliasa kalnu piekājē (angļu val. "Malaspina"), Klusā okeāna piekrastē, Aļaskā (ASV), platība - 3900 kvadrātkilometru, veido vairākas šļūdoņu plūsmas 65 km platumā, garums - 45 km, ledus biezums - līdz 610 m, ledus biezums - līdz 610 m (liela daļa ledāja atrodas 300 m zjl.)
- termofobi organismi tādi organismi, kas spēj normāli dzīvot un vairoties tikai relatīvi zemā temperatūrā (parasti zemākā par -10 ⁰C), piemēram, leduslāči, pingvīni
- satapāts tāds (ledus), kurā izkusuši caurumi
- atlaidens tāds (sniegs, arī ledus), kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies
- zemledus tāds, kas atrodas, noris zem ledus
- subglaciāls tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ledus, ledāja; zemledus, zemledāja
- krūzāt tāds, kas ir klāts ar leduspuķēm
- pseidoglaciāls tāds, kas nav cēlies ledus darbības rezultātā, lai gan ir līdzīgs
- pretledus tāds, kas novērš ledus iedarbību
- virsledus tāds, kas pastāv, noris virs ledus
- vaļējs tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi)
- Celsija skala temperatūras mērīšanas skala (simbols °C), kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu (pieņemts par 0 grādu) un ūdens viršanas punktu (pieņemts par 100 grādu) sadalīts vienādās daļās, kas nosauktas par Celsija grādu
- Reomīra skala temperatūras skala, kurā pie normāla spiediena ledus kušanas punkts ir 0 grādu, bet ūdens vārīšanās punkts pieņemts par 80 grādu
- ledus lauks teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus
- kamanas Transportlīdzeklis cilvēku vešanai pa sniega vai ledus ceļiem
- driass Trīs pēdējā leduslaikmeta beigu posma vēsākās fāzes (agrais, vidējais un vēlais driass), kuras atdalīja siltāka klimata fāzes "bēlings" un "alerods"
- hionosfēra troposfēras slānis ar pozitīvu gada cieto nokrišņu bilanci, slānis, kurā iespējama sniega un ledus uzkrāšanās
- pagrauda Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus
- pagrauzda Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus
- pagrauzde Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus
- zlaugzna Tukšums zem ledus
- zlaugzne Tukšums zem ledus
- suska tumšs siens, kas pļauts vēlā rudenī virs ledus
- vāde Ūdens no kausēta sniega vai ledus
- atbods ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), [atbūda]{s:1666}; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā
- blīgzna Ūdens virs ledus
- sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā
- ledusūdens Ūdens, kas radies ledus kušanas rezultātā
- Čērčila upe Kanādā ("Churchill"), Saskačevanas un Manitobas provincē, garums - 1610 km, ietek Hudzona līcī, pavasarī pali, vasarā uzplūdieni, ledus sega \~8 mēneši
- Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
- ledus sablīvējums upes gultnes aizsprostojums ar iekšledu un vižņiem rudens ledus iešanas laikā vai ledstāves sākumā
- uzlūšana Upes vai ūdenstilpes ledus segas sairšana, kas notiek siltuma vai mehānisko spēku iedarbībā, intensīvi pieplūstot ūdenim
- ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis
- vižņi uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām
- salna uz zemes un augiem izveidojušies ledus kristālu kopums, kas rodas, pazeminoties gaisa temperatūrai zem 0 °C
- uzledus Uzledojums - ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim
- iziet uz ledus uzsākt slidošanu no ledus laukuma malas; arī izslidot
- salnot Uzsalt, pārklāties ar ledus kristāliem, salnu
- freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos
- vaļums Vaļējs ūdens, neaizsalusi vieta ledussegā
- firns Vecs, blīvs, rupjgraudains sniegs ar ledus kristāliem, kas veido pārejas formu starp sniegu un šļūdoņa ledu
- mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā
- blāķēt veidot blīvējumu, sanesumu (par ledu, ledus gabaliem upē)
- papilt veidot plānu ūdens slāni (virs ledus)
- blāķēties Veidoties (par ledus blīvējumu, sanesumu upē); blīvēties (par ledu)
- rozēt Veidoties ledus rakstiem (uz loga rūts)
- puķēties veidoties ledus rakstiem (uz loga rūts); rozēt (2)
- tungāties Veidoties ledus sastrēgumam
- tungoties Veidoties ledus sastrēgumiem
- korāzija Vēja, ūdens, ledus pārvietotu drupu iežu masas mehāniska iedarbība uz iežiem
- Ēmas jūra vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Ziemeļjūras un Baltijas jūras ieplakā eksistējušais baseins
- Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Pulvernieku griezums viduspleistocēna otrā starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums 10. urbumā Lētīžas labajā pamatkrastā, 6 km no ietekas Ventā, pieņemts par stratotipu 1964. g.
- Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets
- ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē
- Jaunšķieru griezums viens no Pulvernieku starpleduslaikmeta griezumiem, kas atrodas 0,6 km uz austrumiem no Jaunšķieriem, nepilnu kilometru no Lētīžas kreisā krasta
- minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus
- ledapuža vieta (ezerā, upē) zem ledus kārtas
- ālēt Vilkt tīklus pa straumei (arī zem ledus)
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns
- uzpīle Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
- uzpiles Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
- uzpīles Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
- uzpilis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
- uzpīlis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
- ūzpīlis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
- uzpīlums Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
- soska Virs ledus pļauta zāle
- atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens
- atpīlis Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens
- suga Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens
- vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu)
- ledus lauks vislielākie dreifējošā ledus veidojumi: gigantiskie ledus lauki ir pāri par 10 km caurmērā, plašie - 2-10 km caurmērā, lielie - 0,5-2 km un ledus lauku atlūzas - ledus gabali ar 100-500 m caurmēru
- glaciālģeoloģija Vispārējās ģeoloģijas daļa, kas pētī ledus ģeoloģisko darbību un ledus laikmeta parādības
- čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība
- sagas Vižņi, dibens ledus
- ķezeni Vižņi, ledus gabali
- ķīlas Vižņi, ledus gabali
- Vatnajēkidls Vulkānisks plato Islandē, 1500-2000 m augstumā tajā atrodas lielākais šīs salas ledājs (platība - 8100 kvadrātkilometru), ledāja vidējais biezums - 400 m, maksimālais - >1000 m, zem ledāja atrodas vairāki vulkāni, kuru izvirdumi rada intensīvu ledus kušanu un katastrofālus plūdus
- dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni); zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi); zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu)
- glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās)
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai
- Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums
- Alfas pacēlums zemūdens reljefa pacēlums Ziemeļu ledus okeānā
- migas Zemums starp divi kāpu grēdām, purvains, arī ar ūdeni; ziemu tur ledus un labs (kamanu) ceļš
- mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu
- kātsāķis Ziemas zvejas rīks, 3-4 m gara kārts, kurai galā dakša ar āķi; ar to no āliņģa uz āliņgi zem ledus stumj dzenamo kārti ar auklu un uzņem auklu uz ledus
- polārjūras Ziemeļu ledus okeāna jūras un Antarktīdas piekrastes jūras
- glacioloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā
- gladoloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā
- kapelēšana Zveja no laivas ar āķi un vizuli (līdzīgi bļitkošanai ziemā zem ledus)
- knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus
- polme Zvejas koks ar ko tīklu pastumj zem ledus
- vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām
- verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu
- knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
- knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
- knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe
- kampis Zvejnieku rīks ar kāsi galā, ar ko stumj zem ledus kārti no viena āliņģa uz otru
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
ledus citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV