Paplašinātā meklēšana
Meklējam laulība.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (46):
- agrīnās laulības
- aprēķina laulības
- asinsradniecības laulības
- atkārtota laulība
- bezbērnu laulība
- egalitārā laulība
- endogēnā laulība
- etniski jauktās (heterogēnās) laulības
- etniski viendabīgās (homogēnās) laulības
- faktiskā laulība
- fiktīvā laulība
- grupu laulība
- iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos)
- iebraukt laulības ostā
- jauktā laulība
- jauktās laulības
- konsensuālā laulība
- laulības apliecība
- laulības atlikšana
- laulības bērni
- laulības gulta
- laulības ilgums
- laulības izbeigšanās
- laulības līgums
- laulības osta
- laulības pārkāpējs
- laulības partnera izvēle
- laulības produktīvais periods
- laulības produktivitāte
- laulības reģistrācija
- laulības riņķis
- laulības šķiršana
- laulības šķiršanas apliecība
- laulības vecums
- matrilokāla laulība
- morganātiska laulība
- nereģistrētā laulība
- pāra laulība
- patriarhālā laulība
- patrilokālā laulība
- pirmās laulības
- preskriptīvas laulības
- reģistrētā laulība
- šķirta laulība
- Svētā laulība
- vēlīnās laulības
Atrasts skaidrojumos (193):
- laulību gredzens [gredzens]{s:2124}, ko valkā pirkstā par [laulības]{s:2125} simbolu
- dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- mariage de convenance aprēķina laulība
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
- rugāju bērns ārlaulības bērns
- krūmu bērns ārlaulības bērns
- benkāts Ārlaulības bērns, bastards.
- bandbērns Ārlaulības bērns.
- bandubērns Ārlaulības bērns.
- dabūtenis Ārlaulības bērns.
- kārklinieks Ārlaulības bērns.
- krūmbērns Ārlaulības bērns.
- maukbērns Ārlaulības bērns.
- meitasbērns Ārlaulības bērns.
- meitbērns Ārlaulības bērns.
- sūmis Ārlaulības bērns.
- sūms Ārlaulības bērns.
- cognatio Asins radniecības saites, ko nodibina vai nu laulība, vai kas pastāv arī bez tās.
- gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības.
- atkārtota laulība atkārtota stāšanās laulībā pēc šķiršanās vai pēc iepriekšējās laulības partnera nāves
- izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā.
- remancipacija Atsavinātas mantas atdošana; kāda dokumenta anulēšana, t. sk. laulības šķiršana.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- bandu bērns bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu; ārlaulības bērns
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
- agāmisks Bez laulības; bez dzimuma.
- agāmija Bezlaulība, celebāts.
- celibāts Bezlaulības dzīve.
- agāms Bezlaulības stāvoklis.
- pamāte vai patēvs bioloģiskā vecāka laulības vai kopdzīves partneris
- krāpt Būt neuzticīgam (attiecībās, laulības dzīvē).
- kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
- fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs.
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- krāpnieks Cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē).
- šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
- čigānlaulība Civillaulība; gadījuma rakstura intīmas attiecības.
- cīruļlaulība Civillaulība.
- tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
- laulātība demogrāfisks process, kas raksturo laulību noslēgšanu; personas individuālais statuss attiecībā pret laulības institūtu
- mite divkāršas laulības, apprecoties vienas ģimenes brāļiem un māsām ar citas ģimenes brāļiem un māsām
- bigāmija Divlaulība.
- biandrija Divvīrība; laulības forma, kurā sievai ir divi vīri.
- metruki Dokuments, kas apliecina dzimšanas, kristīšanas, laulības vai miršanas reģistrāciju.
- laulības apliecība dokuments, kurš apliecina laulības noslēgšanu starp divām personām
- laulības šķiršanas apliecība dokuments, kurš apliecina noslēgtās laulības šķiršanu
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
- dzimstības ierobežošana dzimušo skaita samazināšana, lietojot kontraceptīvos līdzekļus, atliekot laulības uz vēlāku laiku utt.
- sasalikt dzīvot ģimenē bez laulības
- enfant Enfant naturel - ārlaulības bērns.
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija).
- grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam
- Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona
- Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju
- Medonts grieķu mitoloģijā - Oīleja ārlaulības dēls, kas komandēja Filoktēta vienības pie Trojas (kamēr Filoktēts bija Lemmas salā); viņu nonāvēja Ainejs
- pirmslaulību grūtniecība grūtniecība sievietei, kuras laulība vēl nav noslēgta
- pirmslaulību dzemdības grūtniecības noslēgums ar bērna piedzimšanu pirms laulības noslēgšanas
- disģēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulības ar defektīvu iedzimtību.
- atraitnība ģimenes stāvoklis personai, kurai ir miris laulības partneris un kura nav noslēgusi atkārtotu laulību
- reproduktīvā uzvedība iedzīvotāju rīcība, kura nosaka bērnu dzimstību vai arī atteikšanos no bērniem laulībā vai arī ārpus laulības
- iepazīšanās dienests informatīvās vai citas palīdzības sniegšana personām, kuras vēlas nodibināt partnerattiecības vai arī meklē laulības partneri
- diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne.
- sapalaidņoties Izlaidīgi dzīvot, tā ka nokļūst grūtniecības stāvoklī un dzemdē ārlaulības bērnu.
- Hasmodejs Jūdaisma mitoloģijā - dēmons, kas minēts kā laulības ienaidnieks, arī kā valdnieka Sālamana palīgs tempļa celtniecībā un valsts pārvaldē.
- Asmodejs Jūdaismā mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne, leģendās akcentēts kā laulības un ģimenes pretinieks.
- šķirt Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt.
- potlis kāds, kas nekārtīgi dzīvo; laulības pārkāpējs
- ķiku-kāzas Kaktu laulība.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība.
- pievilt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā).
- piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
- nelaulība Kopdzīve bez laulības.
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana)
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- laulības ilgums laika periods, kurā pastāv laulība
- laulības osta laulība
- -gāmija Laulība (piem., monogāmija - vienlaulība).
- leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
- jauktā laulība laulība starp dažādas sociāli demogrāfiskās izcelsmes vai piederības partneriem
- morganātiska laulība laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā)
- fiktīvā laulība laulība, kas noslēgta bez nolūka izveidot ģimeni
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- reģistrētā laulība laulība, kas noslēgta valsts likumos noteiktajā kārtībā, to reģistrējot attiecīgajās institūcijās
- bezbērnu laulība laulība, kurā laulātajam pārim nav kopīgu bērnu
- endogēnā laulība laulība, kurā laulības partneri ir vienas un tās pašas sociālās vai ģeogrāfiskās grupas locekļi
- egalitārā laulība laulība, kurā starp laulību partneriem eksistē ekonomiska un tiesību vienlīdzība
- patriarhālā laulība laulība, kurā starp partneriem neeksistē ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim
- šķirta laulība laulība, kuras šķiršana ir reģistrēta likumos noteiktā kārtībā
- vēlīnās laulības laulība, kuru viens vai abi partneri nodibinājuši ģeneratīvā perioda otrajā pusē un vēlāk
- reģistrētas partnerattiecības laulībai alternatīvs tiesisks pāra attiecību regulējums, kas nodrošina partneru tiesisko aizsardzību (piemēram, mantojuma saņemšana, sociālās garantijas)
- vienlaulība laulības forma - viena pāra pastāvīga dzimumkopdzīve; arī monogāmija
- pāra laulība laulības forma, kurā laulības partneri ir viens vīrietis un viena sieviete; vēsturiska laulības forma, kurā laulības partneri piederēja pie dažādām dzimtām
- laulības riņķis laulības gredzens
- laulības atlikšana laulības noslēgšanas atlikšana uz noteiktu laiku, parasti sievietēm uz reproduktīvā perioda vidējo vai vēlīno posmu
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā
- laulības izbeigšanās laulības pārtraukšana viena partnera nāves vai partneru šķiršanās dēļ.
- etniski jauktās (heterogēnās) laulības laulības starp dažādu tautību pārstāvjiem
- asinsradniecības laulības laulības starp radiniekiem
- etniski viendabīgās (homogēnās) laulības laulības starp vienas un tās pašas tautības pārstāvjiem
- šķiršanās laulības šķiršanas process, kas noslēdzas ar tiesas sprieduma par laulības šķiršanu stāšanos likumīgā spēkā; demogrāfisks process, kas raksturo laulību šķiršanu
- saderības laulības vienošanās; saderināšanās
- agrīnās laulības laulības, kurās abi partneri vai viens no partneriem ir vecumā līdz 18 gadiem
- aprēķina laulības laulības, kuras noslēgtas noteiktiem praktiskiem, piemēram finansiāliem vai politiskiem, mērķiem
- jauktās laulības laulības, kurās partneri atšķiras pēc tautības, sociālās izcelšanās vai piederības, izglītības līmeņa, pilsonības, dzīvesvietas, rasu vai reliģiskās piederības
- pielīdzinājums Līgums, ar ko, noslēdzot jaunu laulību, viena vai abu laulāto agrākās laulības bērnus, sevišķi attiecībā uz mantojuma tiesībām, pielīdzina no jaunās laulības sagaidāmiem bērniem.
- seksoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dzimumdzīves un laulības problēmas.
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam
- nīka Musulmaņu laulības līgums ar kuru abi jaunlaulātie uzņemas savstarpējas juridiskas saistības dzīvot kopā saskaņā ar islāma mācību.
- talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
- bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns.
- krāpšana Neuzticība (attiecībās, laulības dzīvē).
- sapīties Nodibināt tuvas, intīmas ārpuslaulības attiecības.
- endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros.
- hipergāmija norma, saskaņā ar kuru tēvam jāizprecina sava meita vīrietim ar augstāku statusu (zemāka sociālā slāņa sievietes laulība ar vīrieti no augstāka sociālā slāņa)
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- kvarterons Pēcnācējs no balto laulības ar terceroniem - balto un mulatu bērniem.
- apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem
- šķiršanās vecums personas vecums laulības šķiršanas laikā
- dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus
- prece precības (1); precēšanās; arī laulības
- saprece Precības, laulības.
- saukums Publisks paziņojums, parasti baznīcā no kanceles par laulības pieteikumu.
- punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
- punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
- dadzīvāt Radīt (parasti ārlaulības bērnu).
- laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves
- faktiskā laulība reāli starp partneriem pastāvošas laulības attiecības, neatkarīgi no to juridiskā statusa
- svētdarbība Reliģiska darbība; samērā īss reliģisks akts (piemēram, kristības, laulības).
- sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
- sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
- connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- konfarreācija Romiešu likumīgās laulības vecākā forma; confarreatio.
- confarreatio Romiešu likumīgās laulības vecākā forma.
- Pīlumns un Pīkumns romiešu mitoloģijā - brāļi, laulības un dzimšanas dievi
- Pīlumns Romiešu mitoloģijā - viens no brāļiem (otrs - Pīkumns), laulības un dzimšanas dieviem, kurš izgudroja piestu graudu smalcināšanai.
- Pīkumns Romiešu mitoloģijā - viens no brāļiem (otrs - Pīlumns), laulības un dzimšanas dieviem, kurš ieviesa lauku mēslošanu.
- paraferna Romiešu tiesībās visa sievas manta, ko viņa ienesusi laulībā, un arī tā, ko viņa ieguvusi laulības laikā, piem., ar savu darbu vai kā mantojumju.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās ar reliģisku ceremoniju.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos.
- no ratu pakaļas izkritis (parasti čigānam) saka par ārlaulības bērnu (it kā netieši norādot uz tēvu), arī par cilvēku, kas izskata un rakstura ziņā nav līdzīgs saviem vecākiem
- ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu
- morganātisks Savienojumā "morganātiska laulība": laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā).
- stuprum Senajā Romā ārlaulības dzimumsakari.
- stuprata Senajā Romā laulības pārkāpēja (sieviete).
- stuprator Senajā Romā laulības pārkāpējs (vīrietis).
- kontubernijs Senajā Romā vergu ārlaulības kopdzīve bez tiesiskām sekām.
- coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- Himenajs Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - laulības dievs.
- Karna senindiešu eposa "Mahābhārata" varonis, pāndavu mātes Kuntī un saules dieva Sūrjas ārlaulības dēls
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs.
- atdoš Sens laulības veids dzimtas satversmes laikā, apmainot tautu meitu pret māsiņu.
- sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām.
- mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
- ģeneonomija Socioloģijas nozare, kas pētī laulības un ģimenes formu attīstību.
- etniskās pievilkšanās/atgrūšanās indeksi speciāli laulātības indeksi, kas parāda prioritātes pakāpi atsevišķas tautības laulības partnera izvēlē salīdzinājumā ar nejaušo (varbūtējo) partnera izvēli
- divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
- civilstāvoklis Stāvoklis, kurā atrodas pilsonis laulības, ģimenes un aizbildniecības tiesību ziņā.
- līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš
- sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
- geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
- bezbērnu Tāds, kam nav bērnu; tāda (laulība), kur nav bērnu.
- laulāts Tāds, kas ir saistīts laulības attiecībās.
- illēģitims Tāds, kas nav saskaņā ar likumu, sevišķi ar laulības vai mantošanas tiesībām, kas nav radies likumīgā (lēģitimā) laulībā, ir ārlaulības.
- daudztautību Tāds, kas sastāv no daudzām tautībām, tāds, ko veido daudzas laulības.
- piegulētājs Tas, ar ko kopā guļ, bet ar kuru nesaista laulības attiecības.
- Džunguns Tēls nozīmīgā Rietumkimberlijas (Austrālijā) aborigēnu mītā, kas izskaidro, kā cēlusies laulība bez asinsgrēka.
- laulības bērni tie bērni, kas dzimuši laulībā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi vai šķiršanu
- laulāto likumiskās mantiskās tiesības to saturā ietilpst laulāto tiesības un pienākumi, kas rodas sakarā ar viņiem piederošo mantu, ieskaitot tās lietošanu un pārvaldīšanu, saistībām, pabalstu un uzturu, katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi pirms laulības, tāpat arī to, ko ieguvis laulības laikā - tā ir katra atsevišķa manta
- laulības šķiršana valsts likumos paredzētajā kārtībā spēkā stājies lēmums par laulības šķiršanu; process, kura rezultāts ir laulības izbeigšana
- Vrišākapi Vēdisma mitoloģijā - pērtiķis, dieva Indras ārlaulības dēls.
- grupu laulība vēsturiska laulības forma, kas nosaka iespējamo dzimumattiecību ierobežošanu noteiktas iedzīvotāju grupas ietvaros
- svainība Viena laulātā attiecība ar otra radiniekiem, kas paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās.
- monogāmija Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; vienlaulība; viensievība; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- ģimenes kodekss vienots likumdošanas akts, kurā sistematizētas sociālo tiesību normas, kas regulē laulības, radniecības, adopcijas attiecības, aizbildnību un aizgādnību, civilstāvokļa aktu reģistrāciju
- matrimoniālā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz laulības veidošanu un personas rīcību laulībā
- konkubināts Vīrieša un sievietes kopdzīve bez oficiālas laulības.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru ir laulības attiecības, arī intīma tuvība.
- laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
- zeltadirša Zeltnesis (pirksts, uz kura nēsā laulības gredzenu).
- Friga Ziemeļu tautu mitoloģijā - laulības un mātes aizstāve; Odina sieva.
laulība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV