Paplašinātā meklēšana
Meklējam lamāt.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (205):
- apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt.
- sapelt Aprunājot un apmelojot nolamāt.
- riet aprunāt un nolamāt.
- svinīt Aprunāt, lamāt.
- izsaukāt Apsaukāt, nolamāt (kādu).
- nosaukāt Apsaukāt, nolamāt.
- atlangāt Atlamāt.
- atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
- mazgāt galvu bārt, arī lamāt (kādu).
- cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu).
- ķirzāt Bārt, lamāt, sunīt, aprunāt.
- bricīt Bārt, lamāt.
- drātēt Bārt, lamāt.
- švernīt Bārt, lamāt.
- trēmināt Bārt, lamāt.
- trēzināt Bārt, lamāt.
- zeltīt Bārt; lamāt.
- šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties.
- lopoties Bārties, lamāties.
- žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties.
- rīklēties Bļaustīties, lamāties.
- brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
- kledzināt Daudz runāt, lamāt.
- ielangāt Dot iesauku, nolamāt.
- baicas Dot, sadot baicas - pērt; arī lamāt.
- cundurot Dusmoties, lamāties.
- ielamstīt Ielamāt, iesaukāt.
- ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
- uzlamāt Iesaukāt, nolamāt.
- iešempēt Iesaukt, ielamāt.
- atlamāties Ilgāku laiku nepārtraukti lamāties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
- nolamāties Īsu brīdi lamāties un pabeigt lamāties.
- izšimpēt Izbārt, izlamāt, izzobot.
- izpaļāt Izbārt, pamatīgi izlamāt.
- nobrimmēt Izbārt, salamāt.
- izdrātēt Izbārt; izlamāt.
- izdrāzt Izbārt; izlamāt.
- izjāt Izbārt; izlamāt.
- izšimpēties Izbārties, izlamāties, izzoboties.
- izdumpēties Izbārties, izlamāties.
- izkārpīties Izkauties, izlamāties.
- nosvēpēt Izlamāt, celt neslavu.
- pārrāt Izlamāt, izbārt.
- izķēzīt Izlamāt, izķengāt.
- izriet Izlamāt, izzobot.
- iebrammēt Izlamāt, nopērt.
- izšķenēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt; izšķendēt.
- izšķendēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt.
- izšempēt Izlamāt, nozākāt.
- atlamāt Izlamāt.
- izfakot Izlamāt.
- izgānīt Izlamāt.
- izlādēt Izlamāt.
- izlangāt Izlamāt.
- izsunīt Izlamāt.
- izvanckāt Izlamāt.
- izvanckot Izlamāt.
- nolangāt Izlamāt.
- izlanckāties Izlamāties; izkauties.
- izalamāties Izlamāties.
- izgānīties Izlamāties.
- izkorkšēties Izlamāties.
- izlangāties Izlamāties.
- iznarvot Izpostīt, izjaukt; sabārt, izlamāt.
- izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties.
- sadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- uzbraukt augumā kādu apcelt, izsmiet un publiski pazemot; kādu nolamāt vai apcelt, kā ieroci izmantojot tā mīnusus un nepilnības.
- pagānīties Kādu brīdi lamāties, gānīties.
- izplunkšēties Kādu laiku (pietiekoši) vējā runāties; lamāties.
- nogāzīt Kārtīgi izlamāt.
- žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties.
- baukšēt Klusu (pie sevis) lamāties.
- izsluinīt Krietni sabārt, izlamāt.
- mātot Krieviski rupji lamāties.
- mātoties Krieviski rupji lamāties.
- klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties.
- šķandīties Ķildoties, lamāties.
- sventēt Lādēt, arī lamāt.
- ģunnēt Lādēt, lamāt.
- zvendēt Lādēt, lamāt.
- sventēties Lādēties, lamāties.
- zvendēties Lādēties, lamāties.
- izlamāt Lamāt un pabeigt lamāt.
- suņķēt lamāt, pelt, aprunāt; arī zobot.
- suņot lamāt.
- rēgāt lamāties.
- sodīties lamāties.
- pediņš lieto, lai apsaukātu, nolamātu cilvēku.
- dandālis lieto, lai nolamātu kādu personu.
- nurkšēt Ļauni lamāties pie sevis.
- lamāt tā, ka vairs zārkā rūmes nav ļoti lamāt.
- kārpīties Ļoti rāties, lamāties.
- pārbārt Ļoti stipri lamāt, izsunīt.
- pabrammēt Mazliet trokšņot vai lamāties.
- ielamāt Nedaudz palamāt.
- palamāt Neilgu laiku, mazliet lamāt.
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- šļammāt Nepieklājīgi runāt, lamāties, aprunāt.
- šķārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties; arī lamāties.
- ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties.
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
- nodirst Nobārt, izlamāt.
- narvot Noķengāt, nolamāt, aizskārt (vārdiem).
- sapulgot Noķengāt, salamāt.
- apsvētīt Nolamāt (ironiski).
- aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
- sašķendēt Nolamāt, izbārt.
- nolempēt Nolamāt, nogānīt.
- nojāt Nolamāt, noķengāt.
- nosventēt Nolamāt, nonievāt.
- apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt.
- izlanckāt Nolamāt, salamāt.
- aplangāt Nolamāt.
- apsuņot Nolamāt.
- nogānīt Nolamāt.
- nolemot Nolamāt.
- nostruškāt Nolamāt.
- nosunīt Nolamāt.
- nosvīnīt Nolamāt.
- obļiķ Nolamāt.
- noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā.
- nočortoties Nolamāties.
- nogānīties Nolamāties.
- nosalamāties Nolamāties.
- nosasventēties Nolamāties.
- pašimpēt Pabārt, palamāt; pazobot.
- pašimpēties Pabārties, palamāties; pazoboties.
- lamdīt Palamāt, nokaunināt.
- pagānīt Palamāt.
- pasunīt Palamāt.
- pasalādēties Palamāties.
- pasalamāties Palamāties.
- uzsaukāt Parāt, pabārt; arī palamāt.
- pasaplēsties Parāties; arī palamāties.
- sabrīdēt Pārmest, sabārt, salamāt.
- lādināt Pastāvīgi lamāt, lādēt kādu.
- ļarvāt Pelt, lamāt.
- paļot Pelt, pamatīgi lamāt.
- velnot Piesaukt velnu, lamāt, zākāt.
- melnāties Piesaukt velnu; lamāties, piesaucot velnu.
- piebārt Pietiekami bārt, lamāt.
- pietramdīt Pietiekami bārt, lamāt.
- piebārties Pietiekami bārties, lamāties.
- izšempēties Pietiekoši bārties, lamāties.
- mutēties Pļāpāt, lamāties.
- drāvēt Rāt, bārt (lamāt); piedraudēt.
- drāvīt Rāt, bārt (lamāt).
- rēdīt Rāt, lamāt, lādēt.
- spangāt rāt, lamāt.
- lājāt Rāt, lamāt.
- ņergāties Rāties, lamāties.
- škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- ķēzīt Rupji lamāt, ķengāt; izsmiet, aprunāt.
- jonot Rupji lamāt.
- ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties.
- noķēzīt Rupji nolamāt, noķengāt.
- saķēzīties Rupji salamāties.
- koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
- skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
- sabricēt Sabārt, salamāt.
- sadrāzt Sabārt, salamāt.
- salāt Sabārt, salamāt.
- sašķennēties Sabārties, salamāties.
- gāzt (kādam) uz galvas sacīt (kādam) daudz nepatīkama; bārt, lamāt (kādu).
- no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet.
- sadrauvēties Saķildoties, vienam otru lamāt.
- salamāties Salamāt vienam otru, citam citu.
- salangāt Salamāt.
- sasaukāt Salamāt.
- sasunīt Salamāt.
- savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties.
- sagānīties salamāties.
- sarunāties salamāties.
- sasalamāties Salamāties.
- sasaukāties Salamāties.
- sašķendēties Salamāties.
- noriet Sarāt, nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- iznarvoties Savstarpēji bārties, izlamāties.
- sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt.
- bļaustīties Skaļi runāt, rāties, lamāties.
- saposīt Stingri sabārt, izlamāt.
- drikāt Stipri bārt, lamāt.
- salamāt Stipri izlamāt.
- lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.).
- lamāt (arī sunīt) no panckām ārā stipri lamāt.
- lamāties (arī lamāt) pēdējiem vārdiem stipri lamāties, arī lamāt.
- lamāties pēdējiem vārdiem stipri lamāties.
- nogodināt Stipri nolamāt.
- nogodāt Stipri salamāt.
- ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties.
- vārdoties Strīdēties, lamāties.
- suinīt Sunīt, lamāt.
- velnāt Šaustīt, lamāt, sunīt.
- brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
- bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
- jāt Tirdīt; rāt; lamāt.
- šķetēt Trokšņot, trakot, lamāt; šķest.
- gāniens Vienreizēja darbība --> izlamāt, noķengāt.
lamāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV