Paplašinātā meklēšana
Meklējam kut.
Atrasts vārdos (252):
- kut:1
- kuti:1
- kutas:1
- kutba:1
- kutēt:1
- kutka:1
- kutls:1
- kutot:1
- akuts:1
- skuta:1
- skuti:1
- skuts:2
- skuts:1
- Škuta:1
- kutāns:1
- kutars:1
- kutazi:1
- kutazs:1
- kutere:1
- kuters:1
- kutīgs:1
- kutils:1
- kutīns:1
- kutols:1
- kutums:1
- akutis:1
- cekuts:1
- cikuta:1
- jakuti:1
- jokuti:1
- kokuts:1
- Kukuta:1
- ķikuts:1
- ķīkuts:1
- okutns:1
- pakuta:1
- Rakuti:1
- skutas:1
- skutīt:1
- skutka:2
- skutka:1
- Takutu:1
- zekuts:1
- kutains:1
- kutaris:1
- kutelēt:1
- kuteris:1
- kuteris:2
- kutināt:1
- kutirjē:1
- kutuhta:1
- kutulis:1
- kutūzis:1
- avskuts:1
- cūkutis:1
- dakutīt:1
- izkutot:1
- Kalkuta:1
- Korkuta:1
- krikuti:1
- Malkuta:1
- muškuts:1
- nokutēt:1
- ņikutis:1
- okutnis:1
- pakutēt:1
- pakutra:1
- pakutre:1
- paskuti:1
- skutājs:1
- skutājs:2
- skutājs:3
- skutala:1
- Skutāni:1
- Skutari:1
- skutava:1
- Skuteča:1
- skutele:1
- skutēle:1
- Skuteli:1
- Skuteļi:1
- skuters:1
- skutiņa:1
- skutnis:2
- skutnis:1
- Skutule:1
- skutuls:1
- skutums:1
- skutuva:1
- skutuve:1
- Stikuti:1
- Stykuti:1
- Škutāni:1
- šķikuts:1
- šmikuts:1
- Šņukuti:1
- taškuta:1
- Vorkuta:1
- kuteklis:1
- kutelība:1
- kutelīgs:1
- kutēties:1
- kuthasta:1
- kutikula:1
- kutikuls:1
- kutkieši:1
- kutravāt:1
- kutteris:1
- kuturņāt:1
- Abeokuta:1
- Aģaokuta:1
- beikutis:1
- cikutīns:1
- čīkutiņš:1
- diskutēt:1
- Irkutska:1
- Jakutija:1
- Jakutska:1
- kalakuta:1
- klukutis:1
- krikutas:1
- ķikutiņš:1
- Ķikutupe:1
- noskutas:1
- perkutēt:1
- saskutas:1
- skutalēt:1
- skutelēt:1
- skutelis:1
- Skutelis:1
- skutella:1
- skutenis:1
- skuteris:1
- skutiele:1
- skutkoks:1
- skutulis:1
- skutulis:2
- skutulis:3
- Skutulis:1
- skutuvis:1
- Šikutimi:1
- Tūtukuti:1
- uperkuts:1
- Ustjkuta:1
- kutiloīds:1
- kutkailis:1
- akutnieks:1
- akutrauma:1
- bandikuts:1
- cikutisms:1
- eksekutēt:1
- iekutināt:1
- izkutināt:1
- Korkuteli:1
- krikutiņi:1
- matskutis:1
- nokutināt:1
- pakutavāt:1
- pakutināt:1
- pakutnīca:1
- paskutiņi:1
- perkutāns:1
- perkutors:1
- rakutieši:1
- sakutināt:1
- skutējums:1
- skuteklis:1
- skuteliņš:1
- skutelīte:1
- skutīties:1
- skutuliņa:1
- skutuliņš:1
- Skutulova:1
- subkutāns:1
- uzkutināt:1
- Vorkutlag:1
- kutarnieks:1
- kutelīgums:1
- kutizācija:1
- kutlērijas:1
- akutorsija:1
- cūkutabaks:1
- diskutabls:1
- eksekutīvs:1
- eksekutors:1
- iekutēties:1
- izdiskutēt:1
- Krasnikuta:1
- noskutelēt:1
- Ometekutli:1
- Pačakuteks:1
- padiskutēt:1
- pakutnieks:1
- Parikutins:1
- pārkutināt:1
- paskutenis:1
- piekutināt:1
- renokutāns:1
- Skutāneļmi:1
- skutānieši:1
- skutelieši:1
- skuterists:1
- skutozaurs:1
- Sprikutova:1
- Šiutekutli:1
- kutisektors:1
- cikutoksīns:1
- diskutējams:1
- gafelkuters:1
- intrakutāns:1
- Konektikuta:1
- konsekutīvs:1
- Krasnijkuta:1
- okulokutans:1
- okulokutāns:1
- pluskutains:1
- pluškutains:1
- prosekutors:1
- prozekutors:1
- rektokutāns:1
- skutamnazis:1
- skutelārija:1
- skutelarīns:1
- skutelēšana:1
- skutelēties:1
- skutelnieks:2
- skutelnieks:1
- Šomkutamare:1
- transkutāns:1
- Zakutajevka:1
- kutinizācija:1
- bruņukuteris:1
- dzīvniekutis:1
- Ilamatekutli:1
- indiskutabls:1
- izkutināties:1
- pluskutainis:1
- pluškutainis:1
- kutānreakcija:1
- Agonkutēnvila:1
- cikutotoksīns:1
- Illamatekutli:1
- ingvinokutāns:1
- izdiskutēties:1
- patruļkuteris:1
- Tonakatekutli:1
- torpēdkuteris:1
- kutikulārviela:1
- Miktlantekutli:1
- kutertakelējums:1
- kutikularizācija:1
- kutikulārveidojumi:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (497):
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- apknabināt Aiztikt pa jokam (kutinot).
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Konnektikutas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dērbi Apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Konnektikutas štatā, 61300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Glastonberija Apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granbi Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Konnektikutas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Konnektikutas štatā, 13950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Apdzīvota vieta ASV ("Oxford"), Konnektikutas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīmora Apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Konnektikutas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērnona Apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Votertauna Apdzīvota vieta ASV ("Watertown"), Konnektikutas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Konnektikutas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Konnektikutas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinčestera Apdzīvota vieta ASV ("Winchester"), Konnektikutas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Konnektikutas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artjomovska Apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā.
- Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
- kontroverss Apstrīdams, diskutabls.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- knazerēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
- knazierēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
- Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
- išiokavernozs Attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem.
- difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums.
- sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi.
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m.
- Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- peramelidae Bandikutu dzimta.
- razier-nazis Bārdas nazis, skutuvis.
- raziernazis Bārdas nazis, skutuvis.
- skuteklis Bārdas nazis; skutava.
- enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
- Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
- kutertakelējums Buru kutera virsklāja aprīkojuma elementu kopums.
- knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt.
- Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
- kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
- ursolskābe C~30~H~48~O~3~, triterpēnskābe augļu kutikulā un dažu augu lapās; emulsijas līdzeklis farmācijā.
- skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe.
- Viļujas zemiene Centrālā Jakutijas zemiene.
- Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- ķikutiņš Dem. --> ķikuts.
- paskutiņi Dem. --> paskuti.
- skutelīte Dem. --> skutele.
- skutuliņš Dem. --> skutuls.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
- diskutējams Divd. --> diskutēt.
- anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta.
- phthiraptera Dzīvniekutis.
- skutelnieks dzīvs radījums, kuram ir skuteles (1).
- skuts Egļu mežs, biezoknis; sīks, biezi saaudzis krūmājs; skuta.
- Bustahs Ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs.
- Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- iekņudināt Iekutināt.
- iekudināt Iekutināt.
- iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
- izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
- klitorisms Ilgstoša, sāpīga kutekļa erekcija.
- penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- nokutēt Īsu brīdi kutēt un pārstāt kutēt.
- apklabināt Izklauvēt, perkutēt.
- izkitinat Izkutināt.
- spinalģija Izteikts jutīgums, ko novēro, palpējot vai perkutējot augšējos krūšu skriemeļus bērniem ar bronhiālo limfmezglu tuberkulozi.
- flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru.
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
- Ilbis-Hans Jakutu mitoloģijā - kara dievība, kuram bija dēls un meita.
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
- olonhosuts Jakutu tautas dziesminieks.
- Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
- izkutināties Kādu laiku kutināt.
- Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
- Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km.
- Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m.
- Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m.
- Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
- Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m.
- Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
- Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m.
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
- Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām.
- Aņujas grēda kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos starp Boļšojaņuju un Malijaņuju, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), lielākais augstums — 1735 m.
- Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m.
- Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru.
- Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m.
- Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
- kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
- knidināties Kņudēt, niezoši kutēt.
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
- Kolima Kolimas zemiene - zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
- Scutellaria costaricana Kostarikas ķiverene, arī Kostarikas skutelārija.
- rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
- rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
- Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
- Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
- izmurkāt Krietni burzīt, kutināt.
- izmušīt Krietni saburzīt, izkutināt, izmocīt.
- izmurkšīt Krietni saburzīt, izkutināt.
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
- Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu u Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
- dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- uts Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu).
- kilināt kutināt.
- stika Ķikuta sauciena apzīmējums.
- kuiga Ķikuts ("Gallinago media", senāk "Scolopax major").
- šķikuts ķikuts ("Gallinago media").
- stikods Ķikuts ("Gallinago media").
- stikots Ķikuts ("Gallinago media").
- ķikots Ķikuts (1).
- Gallinago media ķikuts.
- ķikāns Ķikuts.
- ķikaza Ķikuts.
- ķikkaza Ķikuts.
- ķikukaza Ķikuts.
- šnibe Ķikuts.
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt (kut iekšā).
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
- kit Lieto, lai izteiktu vēlēšanos kutināt.
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta.
- Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem.
- Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
- epidermikula Ļoti plāna membrāna, piem., kutikula, kas pārklāj mata stiebru.
- pjedra Matu mikoze, kam raksturīga cietu mezgliņu veidošanās uz mata kutikulas.
- pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
- Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
- Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
- Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
- aiznags Naga kutikula.
- frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
- kutelēt Nedaudz niezēt, kutēt.
- padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt.
- parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
- pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
- šalupe Neliels jūras kuģis ar 1 mastu un kutera takelāžu, kas atšķiras no kutera ar labāk veidotu formu.
- ātrlaiva Neliels kara kuģis, kuteris.
- makroklitors Nenormāli liels kuteklis.
- megaklitors Nenormāli liels kuteklis.
- pseidoreakcija Nespecifiska ādas reakcija pēc intrakutānas specifiska proteīna ievadīšanas.
- niezināties Niezēt, kutēt, kņudēt.
- kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt.
- mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
- nokitinēt Nokutināt.
- balan- Norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu.
- balano- Norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu.
- Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
- pakitinēt Pakutināt.
- sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- iekutināt Panākt, ka sāk kutēt.
- pārkutināt Pārāk daudz kutināt.
- skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā.
- lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
- timpānisks Perkusijas skaņa, ko novēro, perkutējot vēderu, ja zarnas pildītas ar gāzēm vai gaisu.
- ortoperkusija Perkusijas veids, kad perkutējošā pirksta distālā falanga veido taisnu leņķi ar perkutējamo virsmu.
- hemoembolizācija Perkutāna asinsvada aizsprostošana ar kādu vielu, kombinējot ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem; lieto onkoloģijā.
- PTCA Perkutānā transluminal koronārā angioplastika (angļu "percutaneous transluminal coronary angioplasty").
- PTRA Perkutānā transluminālā nieru angioplastika (angļu "percutaneous transluminal renal angioplasty").
- iekņudināt Pieradināt pie kutināšanas.
- Eivona Pilsēta ASV ("Avon"), Konnektikutas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Konnektikutas štatā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārtforda Pilsēta ASV ("Hartford"), Konektikutas štata administratīvais centrs, 124700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laima Pilsēta ASV ("Lyme"), Konektikutas štatā, 2400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Meridena Pilsēta ASV ("Meriden"), Konnektikutas štatā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Konnektikutas štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbritena Pilsēta ASV ("New Britain"), Konnektikutas štatā, 72800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūheivena Pilsēta ASV ("New Haven"), Konnektikutas štatā, 130200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūlandona Pilsēta ASV ("New London"), Konnektikutas štatā, osta pie Longailendas šauruma, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norvolka Pilsēta ASV ("Norwalk"), Konektikutas štatā, 88100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norviča Pilsēta ASV ("Norwich"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šeltona Pilsēta ASV ("Shelton"), Konnektikutas štatā, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stamforda Pilsēta ASV ("Stamford"), Konektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stemforda Pilsēta ASV ("Stamford"), Konnektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toringtona Pilsēta ASV ("Torrington"), Konnektikutas štatā, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voterberi Pilsēta ASV ("Waterbury"), Konnektikutas štatā, 109300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžporta Pilsēta ASV, Konektikutas štatā ("Bridgeport"), Atlantijas okeāna Longailendas šauruma piekrastē, 147600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Bhātāpāra Pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, Hugli kreisajā krastā, Kalkutas piepilsēta.
- Kolkata pilsēta Indijas austrumos (angļu val. "Calcuta"), osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta; Kalkāta.
- Baikaļska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Šeļehova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova.
- Sļudjanka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Baikāla ezera dienvidu piekrastē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zima Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Okas krastos, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuluna Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Ijas krastos, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņeudinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taišeta Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birjusinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Birjusas labajā krastā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Vihorevka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Vihorevas kreisajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Žeļeznogorska-Iļimska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirenska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjiļimska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļrietumos, Angāras kreisajā krastā, 83600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angarska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Sajanska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeremhova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Usoļje-Sibirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Usoļje.
- Alzamaja Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjkuta Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, osta Ļenas kreisajā krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bratska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Susumana Pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņurba Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udačnija Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirnija Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aldana Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Ņerjungri Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 58800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pokrovska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oimjakona Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu.
- Sredņekolimska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oļokminska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tommota Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jakutska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhojanska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorkuta Pilsēta Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, \~100 km aiz Polārā loka, Vorkutas krastos, 61600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļenska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viļuiska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aģaokuta pilsēta Nigērijā (_Ajaokuta_), Kogi štatā, Nigēras upes labajā krastā.
- Abeokuta pilsēta Nigērijas dienvidrietumos (_Abeokuta_), pie Ogunas upes, dibināta 1825. gadā kā patvēruma vieta no vergu ķērājiem, pilsētu apjoza 3 m augsts zemes valnis 32 km garumā, Ogunas štata administratīvais centrs, 487600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Korkuta Pilsēta Turcijā ("Korkut"), Mušas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korkuteli Pilsēta Turcijā ("Korkuteli"), Antaljas ilā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustjordinska Pilsētciemats Krievijas Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Kudas krastos, 14550 iedzīvotāju (2017. g.).
- Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m.
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
- Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
- klitorplastika Plastiska kutekļa operācija.
- Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
- pano Portugāles Āfrikas vara monēta, 1/10 makutas jeb 5 reisi.
- skutelieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" iedzīvotāji.
- Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skūteles Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants.
- stykāns purva putns, ķikuts.
- dupels Putns, arī ķikuts.
- Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”).
- Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski.
- skutānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Skutāni" iedzīvotāji.
- pajaktēt Rotaļājoties pakutināt, pagrūstīt u. tml.
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
- pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
- Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.).
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
- samikāt Sakutināt, saņurcīt.
- Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
- Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Oļhona Sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m.
- Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m.
- Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas.
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums.
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- klitoralģija Sāpes kuteklī.
- Laima slimība saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija; slimība identificēta 1970. gados ASV, Konektikutas štatā Laimas pilsētas apkārtnē.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam.
- vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis.
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
- skutulis Skutele.
- skuteris Skuters - ātrgaitas motorlaiva.
- Skutelis Skutule, Ventas pieteka.
- Skutulis Skutule, Ventas pieteka.
- skutele Skutulis - bļoda, māla šķīvis; podiņš; trauciņš.
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
- ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas; slaloms (3).
- slaloms sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas.
- ūdensslēpošana Sporta veids - pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera.
- skuterists sportists, kas specializējies braukšanā ar skuteru.
- izkutināt Stipri kutināt.
- šūmēties Strīdēties, aktīvi diskutēt.
- anulārā lipoatrofija subkutānās neirodistrofijas forma (iespējams, hereditāra): atrofisks panikulīts simetrisku gredzenu veidā uz augš- un apakšdelmiem.
- SQ Subkutāns, zemādas- (angļu "subcutaneous").
- fluktuācija svārstību sajūta, kas rodas, ja perkutē virs dobuma, kurā uzkrājies šķidrums.
- Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums.
- Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu.
- Rietumbengāle Štats Indijas austrumu daļā ("Pashchim Banga"), administratīvais centrs - Kolkata (Kalkuta), platība - 88752 kvadrātkilometri, 87869000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - bengāļu.
- Oguna Štats Nigērijā ("Ogun"), administratīvais centrs - Abeokuta, platība - 16762 km^2^, 3728100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos.
- smalkais (arī augstais) gals tā vieta ap dzīru galdu, kut sēž turīgie ļaudis; turīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu.
- sparingpartneris tāds pretinieks strīdā vai diskusijā, ar kuru ir patīkami diskutēt.
- kutelīgs Tāds, kam ļoti kut.
- kontroversāls Tāds, kas viegli apstrīdams, diskutējams.
- Puto Tālo Austrumu budisma mitoloģijā vieta senajā valstī Malakutā, Malabaras piekrastē (Indijā), kur parādījās bodhisatva Avalokitešvara (Guaņiņa).
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda.
- tofi Tauta Irkutskas apgabalā Krievijā, Austrumsajānu ziemeļu daļā; valoda pieder pie tjurku valodām; līdz 20. gs. bija saglabājuši šamanismu.
- jukagiri Tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā.
- dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
- jakuti Tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā.
- cēpe Tauva kutera aizmugurē, pie kuras turas ūdens-slēpotājs.
- tirki Tjurki - plaša valodu ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, baškīri, turkmēņi, jakuti, turki u. c.
- karagasi Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā.
- tofalari Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā.
- torpēdlaiva Torpēdkuteris.
- TNS Transkutānā nervu stimulācija (angļu "transcutaneous nerve stimulation").
- Tutukudi Tūtukuti - pilsēta Indijā.
- Surumu Upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka.
- Riubranku Upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km.
- Neļgese Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km.
- Čarki Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km.
- Tuostaha Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km.
- Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
- Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
- Čara Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē.
- Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km.
- Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
- Učura Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos.
- Maja Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē.
- Judoma Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā.
- Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Angara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla.
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska.
- Katanga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe.
- Ļena Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā.
- Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
- Iļima Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars.
- Čerčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Čermančeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Kremenšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Ļistvenņičnaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Ņersa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Penčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tagula Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tenišeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tumanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Verhņaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Hindičeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Izana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kočetara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kunčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Peja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Sļudjanka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Takučeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Toporoka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Žuja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē.
- Ija Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Ikeja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
- Iļira Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
- Kireja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka.
- Čora Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
- Turiga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
- Kočenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Handa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka.
- Miņa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Uļkana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
- Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
- Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
- Poima Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Jasačnaja Upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka.
- Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
- Derbeke Upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km.
- Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka.
- Oļeņoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā.
- Hroma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci.
- Čondona Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā.
- Moma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā.
- Bitantaja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km.
- Dulgalaha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe.
- Abirabita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka.
- Sartanga Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
- Ožogina Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju.
- Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Aldana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
- Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
- Muna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai.
- Kengkeme Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km.
- Morkoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka.
- Hanja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka.
- Birekte Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Bura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Pura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Ukukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Unukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
- Merčimdena Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
- Siļigira Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
- Hoska Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka.
- Čočoļugjuna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka.
- Deļkju Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
- Sulakana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
- Marha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos.
- Ņuja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato.
- Betinče Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Hamaki Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Očugujmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Timpičana Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
- Sutama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka.
- Gonama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
- Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Iļinjurjaha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km.
- Argajurjaha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe.
- Anabara Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes.
- Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
- Mama Upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka.
- Tuba Upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
- Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
- Timptona Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni.
- Omoloja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī.
- Selenjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni.
- Ujandina Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros.
- Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
- Argajurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Buhuruka Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Kuranahjurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanbaki Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
- Ulahankuegulura Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka.
- Hargisala Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km.
- Ņamņa Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe.
- Boļšojillimaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
- Čuļmana Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
- Hatimi Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
- Dželtulaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
- Seimdže Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
- Ginima Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka.
- Igiata Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka.
- Ulahanbotuobuja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
- Ulahanvava Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
- Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- kutikulārveidojumi Veidojumi, kas ceļas no kutikulārvielas, tai stipri attīstoties.
- nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu.
- augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
- Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas.
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
- čibināt Viegli kutināt.
- uzķibināt Viegli kutinot pamodināt.
- apkužināt Viegli pakutināt.
- tērzētava Viena no interneta mājaslapas sadaļām, kur interesenti var diskutēt tiešā laika režīmā.
- Viļkicka Viļkicka sala - atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība.
- kutelība Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1).
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
- Svjatojnoss Zemesrags Laptevu jūras dienvidaustrumu krastā, pie ieejas Dmitrija Lapteva šaurumā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
- Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m.
- Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
- khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām.
- mohikāņi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, kas dzīvoja ASV austrumos, starp Hudzonas un Konektikutas upēm (tagad Skotbridžas rezervācijā Viskonsinā).
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kut.