Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaz..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (380):
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu.
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu.
- atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī.
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- apņemt āžus apaugļoties (par kazām).
- Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos.
- Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas).
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā.
- Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
- Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā.
- Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
- Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā).
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā.
- Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā.
- Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā.
- Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos.
- Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
- Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
- āžoties Aplekties (par kazām).
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
- Austrumkazahija Austrumkazahstāna.
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939.-1991.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- mēkš Blēj (par aitu un kazu).
- mekš Blēj (par kazu).
- atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
- mēkšēt Blēt (kā aita un kaza).
- mirmināt Blēt kā kaza.
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem.
- anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās.
- norvalīns CH~3~(CH~2~)~2~CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama kazeīnā, globīnā un keratīnā.
- kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists.
- kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
- glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga.
- Epilobium tetragonum četršķautņu kazroze.
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
- kažele Dem. --> kaza.
- kaželīte Dem. --> kaza.
- kažene Dem. --> kaza.
- kaziņa Dem. --> kaza.
- kazīte Dem. --> kaza.
- Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā.
- elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- parastais kazbārdis divmāju kazbārdis.
- Aruncus dioicus divmāju kazbārdis.
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki.
- muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
- dziedzerainā kazroze dziedzerstublāja kazroze.
- Epilobium adenocaulon dziedzerstublāja kazroze.
- kaproīds Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot kazu un aitu.
- līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu.
- Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- kazeinogēns Fosforproteīds, kazeīna priekšstadija pienā, kas renīna ietekmē pārvēršas kazeīnā; satur 0,8% fosfora.
- neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda.
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
- glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos).
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai.
- badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
- badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
- himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
- fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes.
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija.
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- izmērkšēties Ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām).
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
- sik Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- sika Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- sikiņ Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- siks Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- siga Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem.
- napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē.
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums.
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
- Capra aegagrus īsbārdainā kaza.
- stapars Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira.
- stapers Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira.
- izkazot Izkazāt.
- korduans Izmiecēta kazu āda.
- ģic Izsauciens, ar ko dzen projām kazas un kaķus.
- buc Izsauksmes vārds skaņas aprakstīšanai, kas rodas auniem vai kazām badoties.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas.
- Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā.
- Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā.
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā.
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
- Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
- gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
- ragāzis Kalnu kaza ("Capra ibex").
- Capra ibex kalnu kaza.
- kazradze Kalnu kaza.
- Epilobium montanum kalnu kazroze.
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā.
- probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
- morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus.
- velna ģīmis kaza.
- kazācīša Kazaciene, kazaka sieva.
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- Juniperus sabina kazaku kadiķis.
- kazaku paeglis kazaku kadiķis.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- krokainā kazbārde kazbāržu ģints sēņu suga ("Sparassis crispa").
- savādlapu kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus aetusifolius").
- divmāju kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus dioicus").
- Ķīnas kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus sinensis").
- Pelecus cultratus kaze.
- parakazeīns Kazeīna nešķīstošā forma, kas rodas, renīnam iedarbojoties uz kazeīnu.
- zustrene kazenes ("Rubus caesius").
- ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama.
- klinšu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis").
- krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama.
- zilganā kazene kazeņu suga ("Rubus caesius").
- trīskrāsu kazene kazeņu suga ("Rubus tricolor").
- Thyatira batis kazeņu vilnkājis.
- Rubus occidentalis kazeņveida avene.
- Klondža kazino _Klondaika_.
- kazēns Kazlēns; arī kaza.
- kazu roze kazroze.
- dziedzerstublāja kazroze kazrožu suga ("Epilobium adenocaulon").
- pakalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium collinum"), Latvijā aizsargājama.
- pūkainā kazroze kazrožu suga ("Epilobium hirsutum").
- kalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium montanum").
- tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama.
- purva kazroze kazrožu suga ("Epilobium palustre").
- sīkziedu kazroze kazrožu suga ("Epilobium parviflorum").
- sārtā kazroze kazrožu suga ("Epilobium roseum").
- četršķautņu kazroze kazrožu suga ("Epilobium tetragonum").
- kazlēniņš Kazu 1(1) mazulis; neliela kaza.
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
- Xerocomus subtomentosus kazu samtbeka.
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
- dienvidu kazuārs kazuāru suga ("Casuarius casuarius").
- drikte Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
- driktīte Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
- driktītis Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
- drikts Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
- Austrālijas dzelzskoks koslapu kazuarīna paralēls nosaukums.
- Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks.
- plastuni Krievijas armijas kazaku kājnieku vienības līdz 1920. g., kas komplektējās no Kubaņas kazakiem; arī Bermonta armijā 1919.
- Sparassus crispa krokainā kazbārde.
- ķickaziņas Ķickaziņas sist - kāda spēle.
- Aruncus sinensis Ķīnas kazbārdis.
- Bārbala Latviešu mitoloģijā - (1) aitu un kazu aizgādne; (2) Saules meita.
- mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas.
- ķič Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- ķic Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- ķiz Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
- Capra hircus mājas kaza.
- pekaziņa Medījams putns, šņepju šķira; mērkaziņa; pērkona kaza.
- kazzobs Melnais grauds, vilkazobs.
- čaukas Melnie graudi, vilkazobi.
- pliktiņi Melnie graudi, vilkazobi.
- pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago").
- debess āzis mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- badadzegoze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- badadzeguse Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- badadzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- badadzegūze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- baddzegoze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- baddzeguse Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- baddzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- baddzegūze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- sila kaza mērkaziņa.
- Gallinago gallinago mērkaziņa.
- berukaza Mērkaziņa.
- debeskaza Mērkaziņa.
- dievāzītis Mērkaziņa.
- ķikukaza Mērkaziņa.
- mēkaza Mērkaziņa.
- merkaza Mērkaziņa.
- mērkaza Mērkaziņa.
- pērkonkaza Mērkaziņa.
- pērkoņkaza Mērkaziņa.
- silakaza Mērkaziņa.
- mežkaza Meža kaza, kalnu kaza.
- cika Mīļvārdiņš kazai.
- aitu moniēzija moniēziju suga ("Moniezia expansa"), ķermeņa garums - līdz 10 m, parzitē gk. aitās, retāk kazās, govīs.
- jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām.
- stāvēt (arī būt) ciet nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu).
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- āzēns Neliels, jauns kazu tēviņš.
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm).
- faites vos jeux nosauciet likmes! (kazino).
- blokkuģis Novecojis izkomplektēts kuģis, kas pārveidots par noliktavu vai kazarmu.
- bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
- kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
- Epilobium collinum pakalnu kazroze.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja.
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- bukoties Pāroties (par āžiem, kazām).
- aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja.
- Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām.
- grāmatžurnāls Periodisks, brošēts izdevums vairāk nekā 48. lpp. apjomā; bukazīns.
- Abā el Vakfa pilsēta Ēģiptē ("Abā al Waqf", أبا الوقف ), Minjas muhāfazas Megāgas markazā, Nīlas kreisā krasta zaļajā zonā.
- Arāka pilsēta Irānā (_Arāk_), Markazī ostāna administratīvais centrs, 446800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Okadzaki Pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Akpatera pilsēta Kazahstānā (_Aqpater_), Rietumkazahstānas apgabalā.
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Eskemena Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska.
- Ridera Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska.
- Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Šimkenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem.
- Šardara Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Tirkistana Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, 156300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kentau Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Orala Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska.
- Aksaja Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Petropavla Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska.
- Bulajeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Sergejeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tajinša Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Belorečenska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Alahaka pilsēta Ķīnā, Iles kazahu autonomās prefektūras Altajas vilajeta ziemeļu daļā.
- Ankazobu pilsēta Madagaskarā (_Ankazoabo_), Tuliaras provincē.
- Ankazube pilsēta Madagaskarā (_Ankazobe_), Antananarivu provincē.
- horunžijs Pirmā virsnieku pakāpe kazaku karaspēkā.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns.
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- olbaltumplasti Plastmasas, ko iegūst no augu un dzīvnieku olbaltumvielām (piem., kazeīna).
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
- laktoprecipitīns Precipitīns, kas izgulsnē kazeīnu no piena.
- fosfoproteīns Proteīds, kurā ietilpst proteīns un fosforskābes atlikumi; pie tiem pieder kazeīns un olas baltuma vitelīns.
- galaktāze Proteolītisks ferments pienā, kas katalizē kazeinogēna hidrolīzi.
- Epilobium hirsutum pūkainā kazroze.
- Epilobium palustre purva kazroze.
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas.
- emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga.
- blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
- merkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu).
- mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
- mekšināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
- kalnāzis Ragāzis - kalnu kaza ("Capra ibex").
- galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu.
- Aksu-Žabaghili rezervāts rezervāts Kazahstānā (_Aqsw-Jabağılı memelekettik tabïğï qorığı_), Dienvidkazahstānas apgabala austrumos, Ugoma grēdas ziemeļaustrumos.
- Pale Romiešu mitoloģijā - ganu dievība, kazu un aitu aizgādne.
- kaulene Rožu dzimtas kazeņu ģints ("Rubus") vairākas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
- pagaļvārpa Rudzu vārpa ar vilkazobiem.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
- okazionālistisks Saistīts ar okazionālismu (2), tam raksturīgs.
- vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
- vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
- Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
- Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka.
- sīklopi Samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas).
- atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā.
- loganoga Sarkano aveņu un lāča kazeņu hibrīds, Ziemeļamerikā audzē kā ogu kultūru; 20. gs. vidū mēģināts audzēt arī Latvijā, bet bez panākumiem.
- rožainā kazroze sārtā kazroze.
- Epilobium roseum sārtā kazroze.
- kazeināti sausi, ūdenī šķīstoši piena olbaltumvielu produkti, kas iegūti, kazeīnu šķīdinot sārmos NaOH, Ca(OH)~2~ u. c.
- laktarīns Savādi sagatavots piena kazeīns, pulveris, ko lietā krāsu nostiprināšanai.
- Aruncus aetusifolius savādlapu kazbārdis.
- atvītene Savīta pātagas aukla; kazaku pātaga.
- savvaļas kaza savvaļā dzīvojošas kazas, kas atkarībā no ragu formas dalās trīs apakšgrupās: tūri, kalnu jeb akmens kazas un īstās kazas.
- horunžijs Senatnē - karognesējs kazaku karaspēkā.
- Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
- kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps.
- duvans Senos laikos - kazaku sapulce, kurā sadalīja kara ieguvumu (laupījumu).
- himozīns siera raugs, ferments, ko iegūst no dzīvnieka (galvenokārt teļa, arī zaķa un kazas) kuņģa.
- kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
- Epilobium parviflorum sīkziedu kazroze.
- bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
- macuns Skābpiena produkts, ko gatavo no govs, kazas vai bifeļa piena.
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis.
- piena trieka smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
- šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda.
- sevro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko lieto elegantu apavu virsu izgatavošanai.
- metakazeīns Starpprodukts, kas veidojas, kazeinogēnam pārvēršoties par kazeīnu aizkuņģa dziedzera sekrēta ietekmē.
- lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās.
- Epilobium angustifolium šaurlapu kazroze.
- Chmaenerion angustifolium šaurlapu ugunspuķe jeb kazroze.
- Brucella melitensis šīs ģints suga, patogēna gk. aitām un kazām, arī govīm.
- mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra).
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains.
- tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu.
- tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- tirki Tjurki - plaša valodu ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, baškīri, turkmēņi, jakuti, turki u. c.
- ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju.
- proteīnkināze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē enzīmu u. c. proteīnu serīna, treonīna vai tirozīna atlikumu sāngrupu fosforilēšanos, par fosfātgrupu donoru izmantojot adenozīntrifosfātu; regulē svarīgas dažādu procesu reakcijas, piem., glikogēnmaiņu, holesterīna biosintēzi un aminoskābju transformāciju; veido kazeīnus, kas izdalās ar pienu.
- Rubus tricolor trīskārsu kazene.
- Epilobium obscurum tumšzaļā kazroze.
- kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri.
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
- aizkrācieši Ukrainas kazaki no 16. līdz 18. gadsimtam.
- Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka.
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā.
- Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē.
- Ajageza Upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā.
- Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi.
- ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt.
- stig Uzsauciens kazai vai aitai.
- stikš Uzsauciens kazai vai aitai.
- cūcenes Vairākas kazeņu ģints ("Rubus") sugas, daudzgadīgi krūmi, stumbri stāvi vai ložņājoši ar dzeloņiem.
- neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
- hetmanis Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam).
- milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas.
- līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa.
- vindiņa Vērpjamā ratiņa kaziņ, kuņiņa.
- kašmirs viegla, mīksta, no kašmira šķirnes kazu ("Capra hircus laniger") apmatojuma iegūta šķiedra.
- kaziens Vieta, kur aug kazenāji.
- vilka zobi vilkazobi.
- pemeži Vilkazobi.
- sekakornins Vilkazobu jeb melno graudu ekstrakts, ko izmantoja medicīnā gk. dzemdību palīdzībā dzemdes kontrakciju radīšanai u. c.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- skrūvkaza Vītņragu kaza ("Capra falconeri").
- Capra falconeri vītņragu kaza.
- šamuā Zamšāda no kazas, aitas vai ģemzes ādām.
- mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks.
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos.
- Ziemeļkazahijas apgabals Ziemeļkazahstānas apgabals.
- Rubus caesius zilganā kazene.
- Džezkazgana Žezkazghana - pilsēta Kazahstānā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kaz..