Paplašinātā meklēšana
Meklējam kauls.
Atrasts vārdos (51):
- kauls:1
- cekauls:1
- uzkauls:1
- ceikauls:1
- celkauls:1
- ceļkauls:1
- sānkauls:1
- ciskkauls:1
- kaklkauls:1
- krūškauls:1
- liekkauls:1
- lielkauls:2
- lielkauls:1
- liepkauls:1
- sauskauls:1
- veļakauls:1
- veļukauls:1
- vilkkauls:1
- zarnkauls:1
- zivskauls:1
- žaunkauls:1
- žokļkauls:1
- asteskauls:1
- bebrukauls:1
- kaņepkauls:1
- kaņupkauls:1
- lielakauls:1
- mironkauls:1
- miroņkauls:1
- mugurkauls:1
- ragaņkauls:1
- sakaskauls:1
- spārnkauls:1
- spieķkauls:1
- stobrkauls:1
- vilkakauls:1
- zilonkauls:1
- zīlonkauls:1
- ziloņkauls:1
- žokļakauls:1
- atslēgkauls:1
- diktiokauls:1
- papildkauls:1
- sietiņkauls:1
- spieķakauls:1
- šmurkškauls:1
- veltņakauls:1
- žmurkškauls:1
- žokseļkauls:1
- žoksteļkauls:1
- apužstilbkauls:1
Atrasts vārdu savienojumos (17):
- atslēgas kauls
- balts kā kauls
- balts kā sniegs (arī krīts, piens, kauls)
- elkoņa kauls
- kā kauls
- kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas
- kauls no kāda kaula
- kaunuma kauls
- krustu kauls
- krūšu kauls
- lāpstiņas kauls
- mēles kauls
- pakauša kauls
- spieķa kauls
- veļa (biežāk vilka) kauls mugurā
- vilka (retāk veļa) kauls mugurā
- vilka kauls ir mugurā
Atrasts skaidrojumos (118):
- Dictyocaulus filaria aitu diktiokauls.
- pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- stuļpe apakšdelma kauls.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls.
- astinieks Astes kauls (dzīvniekam).
- atslēgkauls Atslēgas kauls.
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- augšdzelzi Augšžoklis, augšējais žokļa kauls.
- spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- ceļkauls Celis; ceļa locītavas kauls.
- ceikauls Ceļkauls.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- ciskkauls Ciskas kauls.
- ūkšķis Cūkas stilba kauls.
- kauliņš Dem. --> kauls.
- stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- riba dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam
- ulna Elkoņa kauls.
- bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni.
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
- osteolīts Fosils kauls.
- pauna Galva, pauris, piereskauls.
- sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
- Dictyocaulus viviparus govju diktiokauls.
- skriemelis gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls.
- mugurkauls Mbone interneta multiraides mugurkauls (angļu "Multicast Backbone on the Internet").
- masjols Kājas kauls.
- kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls.
- atslēgas kauls kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu.
- pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
- sacrum Krusta kauls gūžās.
- krūškauls Krūšu kauls.
- sternum Krūšu kauls.
- plāce Lāpstiņa, lāpstas kauls.
- plācis Lāpstiņa, lāpstas kauls.
- scapula Lāpstiņas kauls.
- letene Lielais liela kauls.
- letenis Lielais liela kauls.
- letens Lielais liela kauls.
- tibia Lielais liela kauls.
- tībija Lielais liela kauls.
- lielkauls Liels 2, lielais liela kauls, stilba kauls.
- liepājs Liepkauls.
- liepkaulis Liepkauls.
- mītis Locītavas, arī mugurkauls, krusti; skrimslis.
- zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls.
- fibula Mazais liela kauls.
- mugurkaulājs Mugurkauls.
- mugurkaulis Mugurkauls.
- mugurškaulis Mugurkauls.
- spina Mugurkauls.
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
- litosteons Parakmeņojies kauls.
- osteolīts Pārakmeņojies kauls.
- ceļa kaula juvenilā osteopātija pārmantoti ceļa kaula osifikācijas traucējumi: ceļa kauls pietūcis un jutīgs pret spiedienu, recidivējošas sāpes ceļa locītavā ar pārtraukumainu hidrartrozi.
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām.
- astragāls Pēdas kauls starp lielu un papēdi.
- knauķis Pirksta kauls liekumā.
- krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- šķēne Putna krūšu kauls.
- šķiene Putna krūšu kauls.
- šķiens Putna krūšu kauls.
- mītnis putna mugurkauls.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls.
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
- asaka Skelets (zivij), tā atsevišķs kauls.
- skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- spieķakauls Spieķa kauls - apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- rādiuss Spieķa kauls (apakšdelmā).
- spieķkauls Spieķa kauls.
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā.
- šina Stilba kauls.
- stalte Stilba kauls.
- koncka Stilbs; stilbkauls; arī dzīvnieka ādas daļa pie kājas.
- činka Stilbu kauls zem ceļgala locītavas; gurns, stilbs.
- stobrkauls Stobrveida kauls.
- stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- lāpsts Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā; lāpstiņa.
- lāpsteņa Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- lāpstiņa Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- lāpstīna Trīsstūrveidīgs kauls muguras augšdaļā.
- antiķis Uzacs; kauls virspus acīm; deniņi; visa sejas augšējā daļa.
- skroste Uzacu kauls.
- skrostiņš Uzacu kauls.
- uzkaulis Uzkauls.
- veļaugonis Veļa kauls.
- veļukauls Veļakauls.
- kaunuma kauls viens no trim kauliem, kuriem saaugot veidojas gūžas kauls.
- kājgals Vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls.
- čegums Vieta, kur beidzas kakls (spranda) un sākas mugurkauls.
- vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties.
- lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls).
- ebur Ziloņkauls.
- zilonkauls Ziloņkauls.
- zīlonkauls Ziloņkauls.
- dzalbs Zirga žokļa kauls.
- mugurkaulītis Zivs mugurkauls.
- žaunkauls Žokļa kauls.
- žoglis Žokļa kauls.
- žokļakauls Žokļa kauls.
- žokseļkauls Žokļa kauls.
- žoksteļkauls Žokļa kauls.
kauls citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV