Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalpot.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (168):
- sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- užināt Apkalpot, apkopt.
- apdienēt Apkalpot, aptecēt.
- apdancot Apkalpot, izdabāt.
- puišot Apkalpot, kalpot.
- apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
- apčabināt Apkalpot; apmīļot.
- aptekāt Apkalpot; arī iztapt.
- apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā.
- apkalpāt Apkalpot.
- apkalpināt Apkalpot.
- sudīt Apkalpot.
- sudiks Apkalpotājs, sulainis.
- garsons Apkalpotājs, viesmīlis.
- dienastnieks Apkalpotājs.
- teksnis Apkalpotājs.
- aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
- Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi.
- uzspīrināties Ar grūtībām uzkalpoties.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- knokaķ Atbalstīt, pakalpot.
- aizdienēt Atkalpot, atstrādāt, samaksāt ar darbu.
- atpuišot Atkalpot.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- atdienēt Atstrādāt, atkalpot.
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus.
- biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- bufetčiks Bufetes turētājs vai apkalpotājs.
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
- apkalpe Darbība --> apkalpot (1); apkalpošana.
- apkalpošana Darbība, process --> apkalpot.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- portjē Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem.
- datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu.
- junga Gados jauns kalpotājs, kas vēl mācās amatā.
- nogājieši Gājēji, tie, kas ir pārgājuši citur kalpot.
- garderobists Garderobes kalpotājs.
- aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums.
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
- garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta.
- sadienēties Ilgāku laiku nokalpot.
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
- atkalpāt Ilgāku laiku, daudz kalpot.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- muedzins islāma kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
- izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot.
- izpelnīties Izkalpoties (2).
- bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski.
- nopuišot Kādu laiku nokalpot.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
- rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- uzpasētāja Kalpone; (viesu) apkalpotāja.
- izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
- služāt kalpot.
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1).
- rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs.
- pārvades vilciens kārtējais kravas vilciens, kas paredzēts vagonu nosūtīšanai no vienas mezgla stacijas uz citu un tiek apkalpots ar speciāli izdalītām lokomotīvēm.
- einuhs Kastrēts harēma kalpotājs.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs.
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- kalefaktors Kurinātājs; apkurinātājs, mājas apkalpotājs; arī glaimotājs.
- izčibināt Laipni apkalpot; uztaisīt gultu.
- lēņa dienasts lēņa vīra pienākums iet sava kunga lēņa gaitās, lai atkalpotu viņa doto lēni.
- uzsvētuļoties Liekulīgi rīkojoties uzkalpoties.
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- liftnieks Lifta vadītājs, apkalpotājs.
- izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
- izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
- būt priekšā un pakaļā ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- apkalpone Mājkalpotāja, apteksne, apkalpotāja.
- rīkmeita Mājkalpotāja, virtuves strādniece.
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
- mājstrādniece Mājkalpotāja.
- atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot.
- antvērķis Muižas amatnieks vai kalpotājs.
- muižļaudis Muižas kalpotāji, strādnieki.
- pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos.
- haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā).
- muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
- jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām.
- aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
- nogodāt Nokalpot klaušas.
- izbružāt Nokalpot.
- izklausīt Nokalpot.
- nokalpāt Nokalpot.
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt.
- sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
- šesķeriķ Pakalpot.
- šestakot Pakalpot.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- piekalpot Papildus kalpot.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
- šura Pavadonis, zēns, kalpotājs.
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs.
- denčiks Personīgs apkalpotājs.
- pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
- saskarne EIDE pilnveidots saskarnes _IDE_ standarts, kas aptuveni 2 reizes palielina pārsūtīšanas ātrumu starp ārējo iekārtu un saskarnes adapteri un ļauj apkalpot četras ārējās iekārtas.
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
- pārabonēšana Process, kurā sistēmai pievieno vairāk lietotāju, nekā tos varētu apkalpot, ja visi vienlaicīgi izmantotu sistēmu.
- reentranta programma programma, kas spēj apkalpot vairākus lietotājus vienlaicīgi un kuras parametri un instrukcijas nevar tikt izmainītas tās izpildes laikā.
- programmkomponente programmas daļa, kas var kalpot arī kā atsevišķa programma kāda konkrēta uzdevuma izpildei.
- jungot Puišot, kalpot.
- apkalpoties Refl. --> apkalpot (1).
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
- arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- sbirs Sākotnēji - Inkvizīcijas tiesas zemāka ranga kalpotājs.
- darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
- diakonisa Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- arodinternacionāle Sociālistisko strādnieku, kalpotāju un ierēdņu arodu biedrību starptautiska savienība 20. gs. 1. pusē.
- entresol Starp diviem pilniem stāviem iebūvēts pusstāvs, parasti apkalpotāju dzīvoklim vai saimniecības vajadzībām.
- Rotari Starptautiska uzņēmumu un profesiju pārstāvju organizācija, klubu savienība, kas izvirzījusi mērķi kalpot sabiedrībai ikdienas dzīvē.
- dienēt Strādāt par kalpu, kalponi; kalpot (pie privātas personas).
- gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
- šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties (2).
- izdaba Tāds, kas cenšas katram pakalpot, iztapt, izpatikt; izdabis.
- izdabis Tāds, kas cenšas katram pakalpot, patikt.
- pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo; tāds, kam ir tieksme pakalpot.
- anahorēts Ticīgais, kas pametis sabiedrību, lai vientulībā kalpotu Dievam.
- pedelis Tiesas kalpotājs viduslaikos.
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi.
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā).
- uzkalpot Uzkalpoties (1).
- uzkalpot Uzkalpoties (2).
- apbūt Uzmanīgi apkalpot.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- piars varas pārstāvju informatīvo saikņu sistēma ar sabiedrību; to realizē varas struktūru preses sekretāri vai speciāli kalpotāji; PR (2).
- servus Vergs, kalps, kalpotājs.
- durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
- krāsnsmata Vieta, kur senāk uzturējās mājas ļaudis (kalpotāji).
- puceris Virsnieka apkalpotājs; dieninieks.
- sbīrs zemākā ranga kalpotājs inkvizīcijā.
- kambarsulainis Zemākais kalpotājs vai izsūtāmais valdnieka finanšu pārvaldē.
- kambarsulainis Zemākais kalpotājs valdnieka dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- diakons Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
- notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā).
kalpot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV