Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaitin.
Atrasts vārdos (23):
- kaitin:1
- kaitināt:1
- kaitings:1
- apkaitināt:1
- iekaitināt:1
- izkaitināt:1
- nokaitināt:1
- pakaitināt:1
- sakaitināt:1
- uzkaitināt:1
- kaitināties:1
- aizkaitināt:1
- pārkaitināt:1
- aizkaitināms:1
- aizkaitināti:1
- aizkaitināts:1
- snovkaitings:1
- apkaitināties:1
- izkaitināties:1
- nokaitināties:1
- aizkaitinājums:1
- aizkaitināmība:1
- aizkaitinātība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (157):
- aiztirdīt Aizdzīt kaitinot.
- aizkaite Aizkaitinājums.
- aizkaitība Aizkaitinājums.
- aizgabīt Aizkaitināt.
- aizkaitināti Aizkaitināts.
- aizjemt Aiztikt, kaitināt.
- klimbināt Apnicīgi, kaitinoši plinkšķināt.
- lazināt Aprunāt, kaitināt.
- vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu.
- ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
- ņer Atkārtojumā "ņer, ņer" izmanto suņa kaitināšanai.
- lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
- kaisīgs Ātrs, viegli aizkaitināms.
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
- ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
- besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam.
- errastība Dusmu izraisīšana, kaitināšana.
- jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
- ķērneklis Grūts, kaitinošs darbs.
- ieerrināt Iekaitināt.
- ieērsināt Iekaitināt.
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
- izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
- izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt.
- raustīt lauvu aiz ūsām izaicināt, kaitināt, mudināt uz pretdarbību.
- mozēt Izjokot; kaitināt; muļķot; nerrot.
- izjodināt Izkaitināt, izķircināt.
- izersināties Izkaitināties.
- izlepnot Izrotāt, uskaitināt.
- parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- uzņem kā govs uz ragiem izsmiet, kaitināt, aprunāt.
- jo uguni biksta, jo labāk kuras jo cilvēku vairāk kaitina, jo vairāk viņš dusmojas.
- aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms.
- kaitava Kāds, kas bieži kaitina.
- lazeklis kāds, kuru kaitina vai aprunā.
- kņadas Kairinājums, jūklis, kaitināšana.
- irzināt Kairināt, kaitināt.
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- pīcināt kaitināt.
- apsmirst Kļūt pretīgam; nokaitināt.
- ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
- pakarināt Ķircināt, kaitināt kādu.
- cīcīties Ķircināt, kaitināt, apcelt.
- ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai.
- čeidināt Ķircināt, kaitināt; mocīt.
- kacināt Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
- kalenēt Ķircināt, kaitināt.
- karsināt Ķircināt, kaitināt.
- ķērināt Ķircināt, kaitināt.
- tītināt Ķircināt, kaitināt.
- uzkaitināt Ķircinot nokaitināt, uzkūdīt, sadusmot.
- kvekšināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
- kvekšķināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
- sakacināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- kacināties Ķircinoties kaitināt (vienam otru, citam citu).
- ehe Lieto dusmīgā, aizkaitinātā uzsaucienā.
- pakancināt Mazliet kaitināt vai sadusmot.
- pakarināties Nedaudz kaitināt, ķircināt.
- pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
- ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
- nūsēt Nerrot, kaitināt, muļķot.
- iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
- satracināms Nesavaldīgs, viegli aizkaitināms.
- uzērcēt Nokaitināt, sadusmot, izzobot.
- nobesīt Nokaitināt; sadusmot.
- noērsināt Nokaitināt.
- nokaitīt Nokaitināt.
- piebesīt Nokaitināt.
- zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt.
- orgastiskā Orgastiskā aploce - iegurņa muskulis sievietēm, ar kuru viņas makstī esošo locekli var vienlaikus masēt un kaitināt, līdz ar to izraisīdamas spēcīgu baudas izjūtu kā sev, tā partnerim.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
- paērsināt Pakaitināt (suni).
- paņariāt Pakaitināt (suni).
- paērcināt Pakaitināt; arī paķircināt.
- padīdināt Pakaitināt.
- papiģināt Pakaitināt.
- pašempēt Pakaitināt.
- pašutināt Pakaitināt.
- izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt.
- satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
- kverkšināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- kverkšķināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
- pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
- E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
- aizkaitinājums Rezultāts --> aizkaitināt.
- aizkaitinātība Rezultāts --> aizkaitināt.
- plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt.
- raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt.
- sabodzināt Sadusmot, sakaitināt.
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
- saiet lielajā pienā saka par kādu, kas ir lielās dusmās vai ļoti aizkaitināts.
- uguns, ne laiks saka par nesavaldīgu, viegli sakaitināmu cilvēku.
- kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku.
- jebal Saka, ja kāds ir nokaitinājis vai sadusmojis.
- iritācija Sakaitināšana, sadusmošana.
- saērsināt Sakaitināt (suni).
- iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
- apniknot Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmāt Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmināt Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmot Sakaitināt, sadusmot.
- sašutināt Sakaitināt, sadusmot.
- iekaitīt Sakaitināt, saniknot.
- saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
- uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt.
- aizdot dūšu sakaitināt.
- sanīdināt sakaitināt.
- sadražnīt Sakaitināt.
- sakuldurēt Sakaitināt.
- uzerrināt Sakaitināt.
- iezadināt Sākt kaitināt.
- dracinēt Samulsināt, sakaitināt.
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās).
- saķircināt Saraudināt, sakaitināt, sadusmot.
- tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt.
- sakarināt Stipri kaitināt, sadusmot.
- izķircināt Stipri ķircināt, nokaitināt.
- izķircināties Stipri ķircināties, koķetēt, kaitināt.
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
- izaicinošs Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku; tāds, kas liek asi reaģēt.
- apskaitulīgs Tāds, ko viegli var nokaitināt.
- čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt.
- tribulēt Traucēt; kaitināt.
- aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt.
- sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt.
- uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
- ērsināties Vairākkārt kaitināt (suni), draudot ar koku.
- ērcināties Vairākkārt kaitināt; ķircināties.
- iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
- iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
- pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
- kapeadors Vēršu cīņas dalībnieks, kas kaitina vērsi, uzstājoties pirms toreadora.
- skaislīgs Viegli sakaitināms.
- ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu); arī kaitināt (1).
- kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt.
- knapoties Vienam otru kaitināt.
- panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā.
kaitin citās vārdnīcās:
MEV