Paplašinātā meklēšana
Meklējam jojo.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (111):
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- žabrinieks Apkārtklejojošs ubags.
- apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot).
- applīvināt Applīvot apkārt (dejojot).
- angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri.
- atšvitināt Ātrās apļveida kustībās (dejojot) atvirzīt.
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
- bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
- pārdzejoties Bez atpūtas dzejojot pārpūlēties.
- klikšķstraume Ceļi, ko lietotājs izmanto, klejojot pa hipertelpu.
- leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- pusdanciski Daļēji dejojot, palēkdamies.
- ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot.
- izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
- slūšāt Dejojot (vai ejot) vilkt kājas pa zemi.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
- apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt.
- atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atdancināt Dejojot atvirzīt (šurp).
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
- iedancināt Dejojot ievadīt.
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
- bugoties Dejojot locīties.
- atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt.
- sadancāt dejojot nolietot.
- nodancāt Dejojot nosvinēt.
- pārdancāt Dejojot pazaudēt.
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadejot dejojot pulcēties kopā.
- sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt.
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- nosaballēties Dejojot, ballējoties nogurt.
- kordeballets Grupās dejojoši dejotāji un dejotājas, kuri savrupējās lomās neuzstājas; kordebalets.
- Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
- nosadancāties Izdejoties; dejojot nogurt.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- klīstošais ledus klejojošais ledus.
- zvīļa Klejojošās smiltis.
- staigātņi Klejojoši ubagi, diedelnieki.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- migrējošs Klejojošs, tāds, kas pārvietojas.
- erātisks Klejojošs; tālu aiznests; nejauši nokļuvis.
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- aizdēlīties Klejojot apkārt, nonākt kaut kur.
- atklejot Klejojot atkļūt šurp; klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieklenderēt Klejojot ierasties.
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot.
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot.
- piekriet Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to); piekreimot.
- piekreimot Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to).
- dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot).
- bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
- globulārais leikocīts mazs klejojošs limfocīts zarnu kriptu epitēlijā; satur pilienus, kas ar eozīnu krāsojas košsarkani.
- jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga.
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs.
- Laodzi Pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju.
- hisares Pie ezera mājojoši gari foe cilts mitoloģijā - Papuā-Jaungvinejā.
- vājpiens Piens, kuram krejojot atdalīts krējums.
- piekraistīt Piesmelt pietiekoši daudz no kāda šķidruma virsmas; krejojot sasmelt pietiekami.
- lēkā kā sienāzis saka, raksturojot kustību straujumu, veiklumu, virzienu maiņu, nevienmērīgumu lēkājot, dejojot, pārvietojoties.
- Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs.
- Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms.
- Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs.
- Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs.
- aizblisēt Slinkojot, klejojot aiziet prom.
- žīga Stīgu lociņinstruments, ko 12.-13. gs. spēlēja klejojošie dziesminieki.
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
- aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
- ievirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
- uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa.
- duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri.
- duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri.
- iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
- iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
- ņemt volkstu veikt pēdējo darbību, zvejojot ar trijbridi.
- glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu.
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- atzvejot Zvejojot atnākt.
- dupeņot Zvejojot darboties ar dukuru.
- vilkt lomu zvejojot gūt lomu.
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nozvejot Zvejojot iegūt.
- izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus.
- aizzvejot Zvejojot nonākt līdz.
- izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
- piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu).
jojo citās vārdnīcās:
MLVV