Paplašinātā meklēšana
Meklējam ieza.
Atrasts vārdos (64):
- ieza:1
- ieza-:1
- cieza:1
- ģieza:1
- nieza:1
- rieza:1
- iezagt:1
- iezaļš:1
- grieza:1
- grieza:2
- grieza:3
- paieza:1
- biezai:1
- iezabāt:1
- iezabīt:1
- iezains:1
- iezaļot:1
- biezais:1
- piezagt:1
- piezari:1
- piezars:1
- iezagšus:1
- iezaltēt:1
- iezaltīt:1
- iezaļgot:1
- iezambāt:1
- miezaine:1
- miezains:1
- miezaita:1
- miezaite:1
- niezakls:1
- pabiezai:1
- piezalēt:1
- piezaris:1
- piezarot:1
- piezavēt:1
- iezabināt:1
- iezadināt:1
- iezagties:1
- iezaļgans:1
- iezaļzils:1
- biezaņķis:1
- biezausis:1
- griezaini:1
- griezaiņi:1
- griezauka:1
- griezaune:1
- griezavas:1
- nogriezas:1
- piezandēt:1
- iezarāties:1
- biezaputra:1
- biezaunīce:1
- piezadināt:1
- piezagties:1
- piezarītis:1
- iezaigoties:1
- iezalgoties:1
- biezausains:1
- griezaimiņš:1
- biezaispiens:1
- griezaunieks:1
- piezaņķēties:1
- griezapstrāde:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (298):
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- apstrāde griežot apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu; griezapstrāde.
- smogs ar dūmiem un kvēpiem sajaukta bieza migla.
- zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu; arī iezaļgans.
- zaļgans Ar zaļu nokrāsu; arī iezaļgans.
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza.
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
- mikrokators Atsperu mērgalva, kurā jutīgais elements ir spirālatsperē savērpta, bieza bronzas lente, lieto detaļu lineāro izmēru un ģeometriskās formas noviržu mērīšanai.
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
- majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu.
- leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
- okeāniskā Zemes garoza bazaltiska sastāva 2–10 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem okeāniem.
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka.
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka.
- platforma bieza apavu zole.
- praķis Bieza auduma jaka, žakete, pusmētelis.
- ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
- ķimpene Bieza bezveidīga masa; posa.
- ķempis Bieza bezveidīga masa.
- ķimpe Bieza bezveidīga masa.
- ķimpens Bieza bezveidīga masa.
- slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
- kojas drošības borts bieza finiera vai brezenta gabals, kas novērš izkrišanu no kojas.
- ķieģelis Bieza grāmata.
- jamzis Bieza jaka; kamzolis.
- jemzis Bieza jaka; kamzolis.
- jomzis Bieza jaka; kamzolis.
- vomzis Bieza jaka; kamzolis.
- jubķis Bieza jaka.
- jupķis Bieza jaka.
- karašnuka Bieza karašas šķēle, rika.
- bauzene Bieza kažokādas cepure.
- sokla Bieza kociņu jaunaudze.
- sokle Bieza kociņu jaunaudze.
- soklis Bieza kociņu jaunaudze.
- kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- gaņģis Bieza maizes rika.
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- morce Bieza masa.
- salsa bieza mērce ar dārzeņu un augļu gabaliņiem.
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem.
- pontāgs bieza mērce.
- pontuogs bieza mērce.
- ķence Bieza mērce.
- bignes Bieza meža jaunaudze.
- galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs.
- tosa Bieza migla.
- študzene Bieza miltu putra.
- ukse Bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens.
- plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas.
- kolsts Bieza oderdrāna.
- muncis Bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- tuminica Bieza putra.
- jupķins Bieza sieviešu jaka.
- kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
- vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
- timba Bieza viela vai biezs šķidrums.
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
- fufaiķis bieza virsjaka.
- doķis Bieza zāle.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- baucene Bieza ziemas cepure ar ausainēm.
- balsams Bieza, aromātiska eļļa, kas tek no dažiem kokiem.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- ķempe Bieza, biezputrai līdzīga masa.
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa.
- valksne Bieza, gara zāle starp krūmiem.
- ķencis Bieza, glīzdaina masa.
- gumijas runga bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci.
- ķene Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
- ķenis Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
- ķenīte Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
- foliants Bieza, liela formāta grāmata.
- kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
- šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta.
- klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
- muncis Bieza, pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- brošs Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim.
- brošums Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim.
- putugumija Bieza, poraina gumija; putu gumija.
- putu gumija bieza, poraina gumija.
- juma Bieza, putrai līdzīga sniega masa jūrā.
- lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
- pontags Biezai mērcei līdzīgs ēdiens no bīdeļmiltiem un olām.
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
- burkas Biezas brilles.
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
- krampas Biezas gļotas.
- bacinki Biezas juhtādas saišu zābaki.
- lācenes Biezas lāpītas bikses.
- ņurlas Biezas lūpas.
- pahiheilija Biezas lūpas.
- morica Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.).
- morice Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.).
- burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
- baķenes Biezas zeķes vai čības.
- čaparels biezas, necaurejamas krūmveida ozolu un dzeloņkrūmu audzes Ziemeļamerikā; makviss.
- ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles.
- sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
- lāmis Biezputrai līdzīga bieza masa.
- jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza.
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas.
- pahicefālis Cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas.
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- piezarītis Dem. --> piezaris.
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
- šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers.
- fis Fa dieza apzīmējums burtu notācijā (tonis fa, kas paaugstināts par pustoni).
- jātnieku burka garš kaukāziešu apmetnis no bieza garplūksnota materiāla.
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- plocka Govs pļecka, bieza plūstoša masa.
- zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
- paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai.
- griezgalva Grozgalvītis; grieza 3.
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
- iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties.
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
- sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
- šlikeris Izejvielu maisījuma suspensija ūdenī - bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
- šlikteris izejvielu maisījuma suspensija ūdenī – bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
- izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties.
- krepučāt Izspļaut biezas krēpas.
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
- priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas; arī aizkari.
- izponckāt Iztīt; iztīstīt (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); izģērbt.
- sabiezēt Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- vamzis Jaka (parasti bieza).
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- bieķīzis Kāda bieza masa, ko ir grūti maisīt.
- paunekls Kāds, kurš uzģērbis biezas (siltas) drēbes.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka.
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
- uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam (parasti par kā virsmu).
- tumēties Kļūt biezam (parasti par miltu ēdienu).
- čurēt Kļūt biezam (vārot putru).
- aptumis Kļūt biezam un gļotainam.
- cukuroties Kļūt biezam, izkristalizējoties cukuram (par medu, ievārījumu).
- satumt Kļūt biezam, sabiezēt (par miltu, putraimu ēdieniem).
- uzaudzēt taukus kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
- sabiezēt Kļūt, parasti pilnīgi, biezam (parasti par šķidrumu).
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
- finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta.
- zāģēšana Koksnes griezapstrādes veids - kokmateriāla sadalīšana ar daudzgriežņu instrumentu - zāģi.
- cikliņošana Koksnes materiālu drāšana (ēvelēšana), kurā rodas līdz 0,2 mm biezas skaidas.
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- crème krēms; dažādi biezas konsistences liķieri.
- ledājs Ledus kārta (ūdenstilpē), parasti bieza; ledi.
- drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- lenkām Lenkām uziet - piezagties, pārsteigt.
- Bībele Liela, bieza grāmata.
- ploģis Liela, bieza skaida (viena no četrām), kas rodas izzāģējot slīperi no baļķa.
- lānis Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- lāns Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- pļep Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni.
- pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
- arama kārta ļoti bieza (parasti netīrumu, putekļu) kārta.
- pļepenieks Ļoti bieza biezputra.
- pļepis Ļoti bieza biezputra.
- flišs Ļoti bieza ritmiski slāņotas uzbūves terigēno nogulumu slāņkopa, ko veidojušas suspensiju plūsmas dziļūdens ieliecēs.
- bieķiezis Ļoti bieza, lipīga, ķepīga masa.
- rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens.
- frēzēšana Materiāla griezapstrāde ar rotējošo frēzi, apstrādājot plakanas vai profilētas virsmas, veidojot gropes, tapas, tapu ligzdas u. c.
- vīlēšana Materiāla griezapstrāde ar vīli 1.
- smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
- čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku.
- datolīts Minerāls, balts, gaišdzeltens, iezaļgans; veidojas efuzīvo iežu tukšumos, bora rūda.
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
- smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
- aplepine ne bieza, ne šķidra putra.
- pidarūsa ne pārāk biezas ūsas.
- citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- apļepine Neizdevusies, ne šķidra, ne bieza putra.
- miltenieks Neizdevusies, pārāk bieza mērce.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
- červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu).
- pahicefālija Neparasti biezas galvaskausa sienas.
- ingvereļļa No "Zingiber officinalis" saknēm, pārtvaicējot tās ar ūdens tvaiku, iegūstama zaļgandzeltena bieza eļļa.
- bružuruncis No bieza auduma izgatavota sieviešu jaka.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- pampoška No biezas mīklas cepta pankūka.
- pampuška No biezas mīklas cepta pankūka.
- vētras buras no ļoti stipra, bieza auduma šūtas neliela laukuma buras, kuras lieto vētras laikā, kad parastās buras vairs nelīdz rēvēt.
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- musinama biezputra no smalkiem miltiem ar maziem speķa gabaliņiem vārīta bieza putra.
- sindetikons No želatīna un etiķskābes izgatavota bieza līme papīra un kartona līmēšanai ražošanas procesā.
- repis Nukas grāmata - bieza, šaura, augsta (vecā dziesmu grāmata).
- laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals.
- pantags Pabieza putra.
- biezēt Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu).
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile.
- Parca Parka (lat. val. "Parcae") romiešu mitoloģijā, nāves dievība, kura pārgrieza dzīves pavedienu.
- kontinentālā Zemes garoza pārsvarā granītiska 55–60 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem kontinentiem.
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1).
- dalavīties Paslepus pievirzīties, piezagties.
- piezagties Piezagt sev (ko) lielākā daudzumā.
- piesazagties Piezagties (pie kā).
- piezars Piezaris, stunbram paralēls zars.
- Sjesa Pilsēta Spānijā ("Cieza"), Mursijas reģionā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- uzpliens Plāna, ļoti sablīvēta zemes kārta virs biezas mālu vai smilšu slāņa.
- lobopodija Plata un bieza pseidopodija.
- lobopodna Plata un bieza pseidopodija.
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām.
- rieze Rieza - cirtienu starpa pļaujot.
- Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus.
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku.
- Parka Romiešu mitoloģijā, nāves dieviete (lat. "Parcae"), kura pārgrieza dzīves pavedienu.
- aiztumēt Sabiezēt, kļūt biezam, satumēt.
- linctus Salda un bieza mikstūra, ko senāk lietoja gk. bērnu dziedniecībā.
- kodolemulsija Samērā bieza (līdz 0,5 mm) fotoemulsija, ko izmanto elementārdaļiņu un mikrodaļiņu pētīšanai kodolfizikā.
- rēpnīca samērā bieza miltu biezputra, ne īpaši garšīga (bez piedevām).
- kulienis Samērā bieza miltu vai olu putra.
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- velvets Samtam līdzīgs kokvilnas audums, kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- sukulents sausumizturīgs augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi.
- negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
- Atropa Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- plocka Siekalas, spļaudekļi, biezas gļotas.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams.
- Rotsikilas svīta silūra sistēmas Venlokas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļu daļā, nodalīta Igaunijā, Latvijā nodalīta 54. Kolkas urbumā, kur to veido 36 m bieza dolomitizēta kaļķakmens un dolomīta slāņkopa.
- sindetiks Sindetikons - bieza līme papīra un kartona līmēšanai.
- kančaka Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka.
- kančuklis Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka.
- meiningieši Slavena dramatiska trupa Meiningenes pils galma teātrī, kura lielāko vērību piegrieza pilnīgam ansamblim un vispārējam iespaidam.
- depenizācija Sterilizācija; harēmu sargus ne tikai sterilizēja, bet nogrieza arī dzimumlocekli.
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā.
- mavaši Sumo cīkstoņu apģērbs, plata un bieza josta ar mazbiksītēm, kas fiksē dzimumorgānus un pasargā tos no traumām.
- priežu audžu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes pini"), attīstās kalstošu priežu un mežmateriālu biezajā un pārejas mizā, vaboles 7,0—10,6 mm garas.
- piekasīšana Šāberēšana - virsmas apstrādes operācija, kurā no metāla virsmas pēc griezapstrādes nokasa plānu metāla skaidiņu.
- resnlūpe tāda, kurai ir biezas lūpas.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- sniegains Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
- sniegots Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
- biezlūpains Tāds, kam biezas lūpas.
- biezādis Tāds, kam ir bieza āda.
- gaļīgs Tāds, kam ir bieza, sulīga zemmizas daļa (par auga daļām).
- biezlūpis Tāds, kam ir biezas lūpas; biezlūpainis.
- biezlūpainis Tāds, kam ir biezas lūpas.
- lielkārtains Tāds, kam ir biezas, platas kārtas.
- lielkārtaiņš Tāds, kam ir biezas, platas kārtas.
- garozains Tāds, kam ir cieta, bieza garoza (1).
- skropstains Tāds, kam ir, parasti biezas, garas, skropstas (1).
- karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
- paieze Telpa zem smilšakmens ieža; paieza.
- fis-dūrs Toņkārta no "fis" līdz "fis", ar 6 diēziem pie atslēgas, citādi fa-dieza-mažors.
- laiviņu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās kā sukulentu, stublājs īss, ložņīgs, lapas biezas, laiviņveidā sakļāvušās, ārpusē viegli punktētas.
- peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem.
- uksīte Ukse - bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens.
- ukstiņš Ukse - bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens.
- humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
- kulms Vairākus simtus m bieza glūdaini smilšaina slānekļu rinda apakšējā akmeņogļu formācijā.
- sapļepēt vārīt līdz sabiezē, kļūst bieza.
- biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem).
- pufaika Vatenis; bieza virsjaka.
- dreve Veca, bieza miza.
- vētras grotbura vētrai paredzēta grotbura no bieza auduma.
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
- jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
- Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
ieza citās vārdnīcās:
MEV