Paplašinātā meklēšana

Meklējam iekša.

Atrasts vārdos (91):

Atrasts vārdu savienojumos (11):

Atrasts skaidrojumos (300):

cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
skortele Ādas priekšauts.
skortulis Ādas priekšauts.
skotelis Ādas priekšauts.
plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
konformisms Ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību.
nuņķi Ar smalkiem putraimiem kopā savārītas iekšas.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
retroversija Atliekšanās atpakaļ.
Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi).
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
ataudi Auduma vieta ar citādiem iekšaudiem nekā pārējam audumam.
intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
hemonastija Augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē.
aktinotropisms Augu noliekšanās uz gaismas avota pusi.
galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
plie baletā - ceļu saliekšana, kuras laikā uz grīdas balstās ar visu pēdu.
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
zabene Bērnu priekšautiņš.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas.
obuls Bikšu priekša.
keterks bikšu priekšas aizpogājamā daļa.
šķērstele bikšu priekšas šķēlums.
invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij.
mammonisms Cenšanās pēc pasaules labumiem, tiekšanās pēc mammona.
kapturs cepļa priekša virs kurtuves.
pōrts cepļa priekša.
apgrēcināšana Cilvēka tiekšanās uz ļaunu, ko ierosina ārēji apstākļi un viņa paša grēks.
spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs.
sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs.
kneblis Darba rīks ratu loku liekšanai.
jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes.
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
liekšiņa Dem. --> liekša.
priekšiņa Dem. --> priekša.
priekšīna Dem. --> priekša.
rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem.
dvīriči Divriči, nospriegota priekšass baļķu vilkšanai.
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
dzemdes retroversija dzemdes ķermeņa atliekšanās atpakaļ bez saliekšanās.
kaldūne Dzīvnieka iekšas.
ķiskas Dzīvnieku (parasti putnu) iekšas.
konckas Dzīvnieku iekšas, arī dažādu tauku atkritumi.
čapasti Dzīvnieku iekšas, ko izmanto ziepju vārīšanai.
eršlakas Dzīvnieku iekšas, zarnas.
lerpas Dzīvnieku iekšas; larpas.
lorpas Dzīvnieku iekšas; larpas.
ķinckas Dzīvnieku iekšas.
ķizikas Dzīvnieku iekšas.
ķīzikas Dzīvnieku iekšas.
larpas Dzīvnieku iekšas.
ļerpata Dzīvnieku iekšas.
jēlums Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas.
pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem.
turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
Bodenezers Ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m.
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali.
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē.
kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe).
infleksija Ieliekšana, ieliekums.
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
lenktuve Ierīce koka riteņu un zirga loku liekšanai.
liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
mālis Ierīce riteņu aploču izgatavošanai (liekšanai).
narvis Ierīce riteņu loka saliekšanai.
kabins Ierīce zirga loka saliekšanai.
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā - parasti saistībā ar mākslu).
nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties.
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
lakans Īpaši sagatavots klucis loku un slieču liekšanai.
skotinis Īss priekšauts.
ustabpriekša Istabpriekša.
izzarnot Izķidāt, izņemt iekšas.
čiskas Izķidātas zivju iekšas.
konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem.
izķīķāt Izņemt iekšas, izķidāt.
izķīkot Izņemt iekšas, izķidāt.
ķirnīt Izņemt iekšas.
izķīkas Izņemtas zivju iekšas.
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam.
kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
osteokampsija Kaula saliekšanās bez lūzuma kā osteomalācijas gadījumā.
spudas Kauta dzīvnieka galva, kājas un iekšas.
ļekums Kauta dzīvnieka iekšas.
rente Kauta lopa iekšas.
skuldas Kauta lopa iekšas.
liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem.
liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi.
atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi.
klēpjauts Klēpja priekšauts.
klēts priekša Klētspriekša (1).
klēts priekša Klētspriekša (2).
apaļknaibles Knaibles ar koniskiem galiem stiepļu, plāksnīšu u. c. priekšmetu liekšanai.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
krāsnpriekša Krāsns priekša.
grūvis Krāsnspriekša.
lacītis Krūšautiņš - bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju.
pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju.
zādarkls Kūts priekša (zem jumta).
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
ģendumi Ķidas, iekšas, plunči.
šķudas Ķidas, iekšas.
ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas.
ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
dorsifleksija Liekšana atpakaļ, liekšana muguras virzienā.
fleksija liekšana; saliekšana, saliekšanās; saliekums.
reklinācija Liekšanās atpakaļ, atliekšana.
neoglobālisms lielvalsts tiekšanās pēc pasaules kundzības.
kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu.
koldonas Lopu iekšas; koldaņi.
pluņģi Lopu iekšas; plunči.
koldaņi Lopu iekšas.
plunči Lopu iekšas.
cepļa pōrts maizes krāsns priekša.
plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas.
plunci Mājdzīvnieku plaušas; iekšas, zarnas.
lacis Maza bērna priekšautiņš.
zaberlace Maza bērna priekšautiņš.
liekti līmētās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir detaļas, kas izgatavotas ar liekšanas un līmēšanas metodi vienlaikus.
drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
onihogripoze Naga slimība, kam raksturīgs naga ķermeņa sabiezējums un saliekšanās.
ķīlaks Neliels priekšauts virs sievietes svārkiem.
skutiņa Neliels priekšauts.
mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4).
pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
cēlumi Nevārītas teļa vai aitas iekšas, ķidas.
krāms Nokauta dzīvnieka iekšas.
mudi Nokautu dzīvnieku iekšas.
retrofleksija Noliekšanās atpakaļ (piem., dzemdes).
anteversija Noliekšanās uz priekšu; dzemdes normāls stāvoklis.
defleksija Noliekšanās uz sāniem; atliekšana.
ventrifleksija Noliekšanās uz vēdera pusi; antefleksija.
aiz Norāda uz tiekšanos pēc kaut kā, pieķeršanos.
kalšanas operācijas nosēdināšana, stiepšana, liekšana, caurspiešana, savērpšana, ciršana un kalējmetināšana.
perioptrika Optikas nodaļa par saules staru noliekšanu gar ķermeņa virsu.
ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā); panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekša).
hauruspekss Pareģis romiešu reliģijā, kurš pareģoja nākotni, aplūkojot upurētu dzīvnieku iekšas; sākotnēji šie pareģi bija etruski.
lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā.
hiperfleksija Pārmērīga saliekšana.
eleronu uzpeldēšana patvaļīga eleronu atliekšanās abās spārna pusēs vienādos leņķos vadības pārvadu deformācijas dēļ aerodinamiskā slogojuma iedarbībā.
kulirēšana Pavediena izliekšana cilpā.
pretzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu, kas paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
jumpzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu; paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā).
izpļūtināt Pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas.
ērmi Plakans koks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele.
plūma Plūma tauki - iekšas tauki (dzīvnieku taukaudi, kas atrodas nieru apvidū).
klape Pogājama bikšu priekša vai pakaļa.
prieška Priekša (piemēram, priekšmetam, telpai, ķermeņa daļai).
priekšene Priekša.
prīška Priekša.
depozīts Priekšapmaksa.
telekarte Priekšapmaksas karte zvanīšanai no telefona automāta jeb taksofona.
priekšautapuža Priekšauta apakšējā daļa; vieta zem priekšauta.
derža Priekšauta saite.
šircīte Priekšautiņš.
skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
šķērts priekšauts (senāk).
aizsargpriekšauts Priekšauts, kas paredzēts aizsardzībai.
priekšdrēbe Priekšauts.
priekšeniece Priekšauts.
priekšenieks Priekšauts.
priekšinieks Priekšauts.
priekškanieks Priekšauts.
priekškauts Priekšauts.
priekšķinieks Priekšauts.
priekšnieks Priekšauts.
priekšots Priekšauts.
priekšuts Priekšauts.
priešaukts Priekšauts.
prieškauts Priekšauts.
prīškinīks Priekšauts.
prošauts Priekšauts.
širce Priekšauts.
šircis Priekšauts.
šķortele Priekšauts.
šķotele Priekšauts.
šotele Priekšauts.
šurmaka Priekšauts.
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
centrēšana Psihiska tiekšanās uz viduspunktu.
pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā.
minorka Puszīda audums no linu metiem un zīda iekšaudiem.
plonckas Putnu iekšas.
iegalis Ragavu priekša.
iegalvis Ragavu priekša.
borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai).
galdaini vāģi rati ar sānu un priekšas dēļiem (galdiņiem).
plāķis Ratu daļa, kas guļ uz priekšass.
streņģe Ratu detaļa ilkss savienošanai ar riteņa priekšasi.
jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass.
pastreņģe Ratu sastāvdaļa, kas savieno to priekšasi ar ilkss atsēju.
radnieciskā pārošana regulāra radniecisku eksemplāru pārošana; inbrīdings, iekšaudzēšana.
kampšķis Riekšava, sauja, tik, cik ar roku var saņemt.
čamma Riekšava, sauja.
čampa Riekšava, sauja.
ķemma Riekšava, sauja.
ķempa Riekšava, sauja.
ķerpaka Riekšava, sauja.
ķimpa Riekšava, sauja.
riekša Riekšava.
rieksauja Riekšava.
riekšauja Riekšava.
riekšauva Riekšava.
riekšņa Riekšava.
riekstīte Riekšava.
riekstītis Riekšava.
riekuža Riekšava.
riešķa Riekšava.
rieškava Riekšava.
riekuša Riekuža - sauja, riekšava.
boķeris Rīks āķu liekšanai, locīšanai.
mājdrēbes Sadzīves ģērbi, kas paredzēti valkāšanai mājās (piem., priekšauts, peldmētelis); mājģērbi.
retrūzija Sakodiena anomālija, viena vai vairāku zobu noliekšanās atpakaļ.
karjerisms Savtīga tiekšanās pēc izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), pēc popularitātes, slavas.
pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība = 3 sieki = 3 ķipi = 4 sētuves = 240 riekšavas = 54 stopi = 69,5 litri (citviet arī \~70-100 litru; 48 kg).
dvālekts Sens tilpuma mērs, dažādos apvidos dažāds, 1/12-1/2 pūra; arī: 5,75 litri, 4,5 stopi, 20 riekšavas, puse spaiņa, puse sieciņa.
atbods Siena šķūnī par priekšas sienu tālāk uzkrautais siens.
ersla Siļķes zvīņas un iekšas.
ērslakas Siļķes zvīņas un iekšas.
nostotēt sist ar svārku vai priekšauta malu.
nostostēt Sist ar svārku vai priekšauta stūri.
skuts Skotele, priekšauts.
proklinācija Slīpums; noliekšanās uz priekšu.
ļodze Slogojuma veids, kurā notiek taisna stieņa saliekšanās no spiedes spēka ass virzienā.
šarnīrmoments Spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi.
šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus.
ekscentropiēze Spiediens no iekšas uz āru.
staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas.
utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu).
atstope Stieple, saite, kas savieno ratu priekšasi ar ilksi.
locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanas.
stūres impulss strauja īslaicīga kādas vadības stūres atliekšana un atgriešana sākumstāvoklī, nemainot citu lidmašīnas vadības ierīču stāvokli.
izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
stūres patēriņš stūres atliekšanas leņķis ar vadības ierīcēm vai automātiskām iekārtām.
zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos.
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
baltiekšanējs Tāds, kam ir balta iekšpuse, iekša.
atsperīgs Tāds, kas pēc stiepšanas, liekšanas vai spiešanas ātri, viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli.
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
cīņa Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
revizionisms Tiekšanās pēc kāda stāvokļa, viedokļa, uzskatu sistēmas vai rīcības programmas grozīšanas, pārskatīšanas.
perfekcionisms Tiekšanās pēc pilnības.
sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas arī sāncensis vai sāncenši.
meklējumi Tiekšanās, mēģinājumi izzināt (jauno, nezināmo).
tīne Tilpuma mērs = 3 pūri = 9 sieki = 162 stopi = 208 litri = 720 riekšavas.
post Tīrīt iekšas (piemēram, par zivīm).
mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas.
piesere Uz piepriekšas, uz malkas ārdiem piesērtā labība.
stotēt uzsist ar svārku vai priekšauta malu.
izšķērst Uzšķērst (dzīvnieku) un izņemt iekšas.
lidmašīnas vadība vadības ierīču atliekšana, lai panāktu vajadzīgo telpisko stāvokli; lidmašīnas vadībā lieto aerodinamiskās plāksnes.
savarga Valgs, kas savieno ilkšu galus ar ratu priekšasīm.
partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
nolīkāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt; nolīkņāt.
nolīkņāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt.
nolīkņot Veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos; nolīkāt.
klāja balsts verikāls balsts, lai novērstu klāja siju ieliekšanos.
šircapuža Vieta zem priekšauta.
šotelapuža Vieta zem priekšauta.
difrakcija Viļņu apliekšanās ap šķēršļiem, kas ierobežo viļņu kustību.
omulis Vīriešu bikšu priekšas aizpogājamā daļa.
ķūlis Vīriešu bikšu priekšas iegriezums.
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
tigmotropisms vīteņaugu (piemēram, parastā apiņa) izliekšanās, reaģējot uz pieskares vai berzes kairinājumu.
krokošanās Zemes iežu slāņu izliekšanās sānspiediena rezultātā, uz augšu izliektās krokas sauc par antiklinālēm, uz leju ieliektās par sinklinālēm; vairākums kalnu grēdu ir veidojušās krokošanās rezultātā.
bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
Simmentāle Zimmentāle, ieleja Šveices Priekšalpos.
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
ķiškas Zivju iekšas.
ņockas Zivju un dzīvnieku iekšas, ķidas un plunči; jēli netīrumi.
eksodontija Zobu izliekšanās uz priekšu.

iekša citās vārdnīcās:

MLVV

iekša

LLVV

iekša