Paplašinātā meklēšana
Meklējam iebilst.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (63):
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
- spredžīt Asi iebilst.
- straujot Ātri, strauji iebilst.
- rietuve cilvēks, kas daudz iebilst, runā pretī.
- purkšis Cilvēks, kas dusmojoties iebilst.
- pretīrunātājs Cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
- antivakseris cilvēks, kas izvairās no vakcinēšanas un iebilst pret to.
- oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
- piečukstēt Čukstot piebilst, papildināt.
- atļaut dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
- celt iebildumus iebilst.
- celt ierunas iebilst.
- ievarkšēties Ierunāties, iebilst.
- bambuļot Īgni, nelaipni runāt pretī, iebilst.
- pempelēt Īgni, nelaipni runāt pretī, iebilst.
- noteikt īsi pateikt, piebilst; nosacīt (1).
- nosacīt Īsi pateikt, piebilst; noteikt (1).
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1); šāda izteikuma saturs.
- ad notanda jāievēro; jāpiebilst.
- protestēt Kategoriski iebilst (pret ko).
- spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- porkāties Murmināt pretī, ņurdot iebilst.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- bez vārda runas neko neiebilstot.
- ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- paļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- nesacīt (arī neteikt) ne pieci nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst.
- nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci) nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst.
- nesacīt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst.
- neteikt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst.
- neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) neteikt nekā, klusēt; arī neiebilst.
- neteikt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- fait accompli noticis fakts (pret ko nav jēgas iebilst un kur neko nevar izlabot).
- pretdomāt Oponēt, iebilst.
- interpellēt Pārtraukt runu, iebilst.
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piezīmēt Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; arī piebilde (1).
- iemest Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu); ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- piespraust Piebilst, pievienot (tekstam).
- iemetināt Piebilst.
- papildināt Piebilst.
- piebildēt Piebilst.
- pielikt Piebilst.
- piemeldēt Piebilst.
- piemest Piebilst.
- piebildņus Piebilstot, papildinot.
- izarunāties Runāt pretī, asi iebilst.
- mells un maziņš saka par cilvēku, kam nav tiesību ko lemt, iebilst; bezspēcīgs (attieksmē pret kādu).
- nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
- nav vārdam vietas saka, ja nekas nav iebilstams.
- sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
- cirsties Savienojumā ar "pretī" vai "pretim": stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- piesviest Strauji piebilst.
- piešļupstēt Šļupstot, arī neskaidri runājot, piebilst.
- purkšīgs Tāds, kas bieži iebilst, iekarst.
- iebildīgs Tāds, kas iebilst, nepiekrīt citu viedoklim.
- pieļāvīgs Tāds, kas neiebilst, nepretojas, pakļaujas; piekāpīgs.
iebilst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV