Paplašinātā meklēšana
Meklējam grimt.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (125):
- (no)iet (retāk aiziet) dibenā (No)slīkt, (no)grimt. Panīkt; pagrimt, nonīkt.
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- iemilzt Ar laiku iegrimt.
- atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā).
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- noiet dibenā bankrotēt, izputēt, pagrimt.
- brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā.
- nomurdēt Burbuļojot, mutuļojot nogrimt.
- slīgt Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt (3).
- noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- grimšana Darbība, process --> grimt.
- iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
- noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) degradēties, pagrimt.
- noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
- noiet (arī noklīst) no ceļa degradēties, pagrimt.
- noklīst Degradēties, pagrimt.
- ieslēpties Dziļi iegrimt (par acīm).
- iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
- dziļināties Iegremdēties, iegrimt.
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- iemirkt Iegrimt (šķidrumā) un saslapt.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
- panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt.
- iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
- atgrimt Iegrimt atpakaļ.
- iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
- iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
- iebāzt degunu (kaut kur) iegrimt kādā nodarbībā, kas saistīta ar redzes piepūli.
- noiet (retāk aiziet) dibenā Iegrimt ūdenī līdz dibenam.
- iezemdēt Iegrimt zemē.
- sastaigt Iegrimt, ieslīkt.
- samigt Iegrimt, iestigt.
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
- ģibt Iegrimt, locīties, grimt.
- apstrigt Iegrimt, nogrimt.
- saslīkt Iegrimt, nogrimt.
- gubt Iegrimt, noliekties, sakrist; kļūt dobam.
- iegubt Iegrimt, pārklāties.
- iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- līgāties Ieliekties, iegrimt (par staignu vietu).
- ieģibt Ieplakt, iegrimt.
- sastrigt iestigt, iegrimt, iestrēgt.
- iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
- deģenerēties Izvirst, pagrimt, demoralizēties (par parādībām sabiedrībā).
- noieties Kļūt nevīžīgam; morāli pagrimt.
- palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam; arī morāli pagrimt; izlaisties (2).
- pluksnis Koka dēlis kas neļauj zvejas tīklam nogrimt.
- laidiņi korķa vai koka pludiņi, lai makšķeres āķis nenogrimtu.
- negrimstība Kuģa spēja negrimt, ja tā korpuss bojāts un daļēji pieplūdis ar ūdeni.
- smigt lēnām grimt, durties (biezā vai gandrīz cietā masā).
- ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā).
- līdz degunam Ļoti dziļi (piemēram iegrimt).
- pagrimt Mazliet, daļēji iegrimt.
- paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
- krist Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu.
- aiziet niceklē morāli pagrimt; nodoties dzeršanai
- krist zemu morāli pagrimt; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par necienīgu.
- staigāt (arī iet) nelabus ceļus morāli pagrimt.
- izlaisties Morāli pagrimt.
- nolaisties Morāli pagrimt.
- pārlopoties Morāli pilnīgi pagrimt (parasti kļūstot par alkoholiķi).
- (no)turēties virs (arī uz) ūdens Ne(no)grimt ūdenī.
- turēties virs (arī uz) ūdens Negrimt ūdenī.
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iet uz postu nīkt; pagrimt.
- tiedēt Nirt, grimt; tedēt.
- tedēt Nirt, grimt.
- noslīkt Nogrimt (1).
- aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā; fantazējot aizmirsties.
- nosatamities Nogrimt staignā vietā.
- nūmūrdēt Nogrimt ūdenī, noslīkt.
- apgrimt Nogrimt, iegrimt.
- pazust kā iecavā nogrimt, pazust uz visiem laikiem.
- noburbuļot Nogrimt, veidojot ūdens burbuļus.
- aizgrimt Nogrimt.
- pazust nonākt galējā bezizejas stāvoklī; pagrimt, degradēties.
- nogrimt purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- stigt (biežāk grimt) purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- nogaist Nonīkt, pagrimt.
- aiziet pa purbuli noslīkt, nogrimt.
- noiet (retāk aiziet) dibenā Noslīkt, nogrimt.
- izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību.
- noiet pie māla pagrimt, zaudēt nozīmīgumu, jēgu; panīkt.
- noiet no grauda Pagrimt.
- sēsties Pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni).
- nosēst Pakāpeniski iegrimt (par celtnēm).
- nosēsties Pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu).
- grimt purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- degradēties pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt.
- slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
- ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
- iet dibenā Panīkt, nīkt; pagrimt.
- slīcināties Pašnāvības nolūkā grimt ūdenī.
- iegrimums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (1).
- iegrimums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (4).
- aizadomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot pārējo.
- aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
- nogrimt Pilnīgi iegrimt, līdz dibenam iegrimt (parasti šķidrumā).
- nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3).
- iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3).
- ierunāties Runājot aizrauties; iegrimt sarunā.
- nokļūt uz slidena ceļa sākt rīkoties amorāli, pagrimt.
- grimšus Savienojumā ar "grimt" pastiprina šo darbību.
- apgultnis Slapja vieta purvā, kur var nogrimt.
- ieslīgt Slīgstot, slīdot iegrimt (kur iekšā).
- nogrimt Slīkstot pilnīgi iegrimt (ūdenī).
- iet dibenā Slīkt, grimt.
- pagrimums Stāvoklis --> pagrimt (2).
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
- plakt Stigt, arī grimt (parasti par priekšmetiem).
- iegrūt Strauji iegrimt (par zemi); sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
- grimīgs Tāds, kurā var iegrimt; slīkšņains.
- eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas.
- koku pludināšana vaļēju vai plostos sastiprinātu koku transportēšana peldus pa kanāliem, upēm, ezeriem (lēts kokmateriālu transporta veids, bet pludināšanai ieilgstot, kokmateriāli var nogrimt un rasties līdz 8% koksnes zudums).
- pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
- plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt.
grimt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV