Paplašinātā meklēšana

Meklējam govs.

Atrasts vārdos (29):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (394):

drīzala (Svītrainas) govs vārds.
benga Ābolainas govs vārds.
pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā.
pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā.
briedule Aļņa krāsas govs.
barkšļi Asumi govs žokļu iekšpusē.
atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas.
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas.
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas.
baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds.
bale Balta govs.
baltija Baltas govs vārds Nīcā.
gulbene Baltas govs vārds.
mice Baltgalvainas govs vārds.
balsāne Baltsāne - govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu.
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā.
gaura Bieži un skaļi maujoša govs.
bizoņa Bizojoša govs.
brūnala Brūna govs.
brūnaļa Brūna govs.
brūnale Brūna govs.
brūnava Brūna govs.
zala Brūna govs.
sarce brūna vai sarkana govs.
brūne Brūnaļa; brūna govs.
brunce Brūnas govs vārds.
bruņķe Brūnas govs vārds.
punika Brūnas vai sarkanas govs vārds.
sēma govs brūni lāsaina govs.
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā.
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā.
cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis).
čeka Ceturtdienā dzimusi govs.
cetala Ceturtdienā dzimusi govs.
cetaļa Ceturtdienā radusies govs.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
goiņa Dem. --> goja, govs.
gojiņa Dem. --> goja, govs.
goliņa Dem. --> gole, govs.
golīte Dem. --> gole, govs.
goviņa Dem. --> govs, goja.
govuliņa Dem. --> govs, gole.
gosnele Dem. --> govs.
gošņele Dem. --> govs.
gosnēna Dem. --> govs.
gostiņa Dem. --> govs.
gotele Dem. --> govs.
goteņa Dem. --> govs.
gotiņa Dem. --> govs.
gotulēns Dem. --> govs.
govtiņa Dem. --> govs.
dienaļa Dienā dzimusi govs.
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
losene Dzeltenīgas spalvas govs.
lošķis Dzeltenīgas spalvas govs.
saites nauda dzeramnauda par govs barošanu, kopšanu, ja to atved no "pušbariem".
baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds.
baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu.
baltraģe Dzīvnieks (parasti govs) ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds.
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām.
Ihēta Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete - debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
Hathora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, senākajos mītos minēta kā debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
sēmale gaiši pelēka govs.
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds.
mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs.
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
lauvas aste govs aste.
govs aiziet ciet govs beidz dot pienu.
bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām.
sūdu plāķis govs mēsli.
govs stāv (arī ir) ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
slīme govs pakakle.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena.
govs aizcietēja govs vairs nav slaucama.
pugala govs vārds.
purala govs vārds.
raine govs vārds.
reģe govs vārds.
rietala govs vārds.
santene govs vārds.
sarkaļa govs vārds.
slaunene govs vārds.
slauniķe govs vārds.
slaunuža govs vārds.
spīdala govs vārds.
ķūtaļa Govs, govs vārds.
pōrslaucine govs, kas bez atnešanās otro gadu dod pienu.
slaucama govs govs, kas dod pienu.
sausā ālava govs, kas ir vesta pie buļļa, bet nav apaugļojusies.
zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
slapstene govs, kas noklīst krūmos.
pirmpiena govs govs, kas pirmo reizi atnesusies.
vecpiene govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna; pārslaucene.
piena govs govs, kuru izmanto piena ražošanai.
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
ragolīte govs.
telīdze Grūsna govs.
vadaļa Grūsna govs.
telīga Grūsnēja (govs).
grūsnīca Grūsnēja govs vai ķēve.
ellika Grūti savaldāmas govs vārds.
Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
kāpuris Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
kāpurs Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
nauž Izsauciens govs nomierināšanai.
izknist Izsīkt (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā).
atdiene Jauna govs, kas vēl nedod pienu.
gotena Jauna govs, tele.
gotene Jauna govs, tele.
frišpiena govs jaunpiene, govs, kas nesen atnesusies.
Hydrodamalis gigas jūrasgovs jeb Stellera jūrasgovs.
pļečka Kāda, kas staigā iepletusies un zvalstīdamās (sieviete, vista, govs).
mūlis Kāds ūdensdzīvnieks (vai putns), kas mauro kā govs.
stabule Kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs.
tošna Kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs).
tošņa Kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs).
nieburs Kāpurs govs mugurā; nīburs.
nīburs Kāpurs govs mugurā.
pledēkša Kaut kas izplūdis, kā govs pļeka.
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
kā līnis labi barots, brangs (parasti zirgs vai govs).
laktācija laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai.
servisperiods laiks (dienu skaits) no govs atnešanās līdz apaugļošanās brīdim; negrūsnības laiks.
laktācijas periods (govij) laiks starp diviem grūsnības periodiem, kurā govs ir slaucama.
ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs).
koiza Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
koizaka Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
koizika Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
kaldaune Liela, vāja govs.
kaldūna Liela, vāja govs.
kandava Liela, vāja govs.
Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
skrēpstīte Liesa govs.
stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks.
čirka Lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas.
čuru Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas.
mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs.
teļš Mājas govs mazulis.
spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties.
baltene Mājdzīvnieku sievišķais īpatnis (govs, vista u. c.).
uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu.
bundulis Mazs jērs vai govs.
aure Medību rags, govs rags.
Rogovskie Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukuma variants.
Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski.
micala Melna govs ar gaišāku galvu.
vabule Melna govs; šādas govs vārds.
mellene Melna govs.
mellika Melna govs.
melluža Melna govs.
melne Melna govs.
mustika Melna govs.
nakča Melnas govs vārds.
naktala Melnas govs vārds.
melle Melnas krāsas govs vārds.
dūkala Melnbrūnas govs vārds.
santala melnīgsnējas govs vārds.
mantale Melnīgsnējas govs vārds.
ogra Melnīgsnējas govs vārds.
vabale Melnīgsnējas govs vārds.
jumala Miesās pilnīga meita, arī tauka govs.
ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
atciči Neīsti, piena dziedzeriem līdzīgi, bet mazāki, veidojumi govs tesmeņa aizmugures daļā.
gotele Neliela govs.
gotelīte Neliela govs.
polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
jauktava Nemierīga govs.
jaukteve Nemierīga govs.
kruva Nemierīga govs.
mīstavnīca Nemierīga sieviete vai govs.
koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
veltēdis Neslaucama govs.
bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis.
karčavnīca Nikna govs.
bumbeņa No gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā.
rītala No rīta dzimusi govs.
rītaļa No rīta dzimusi govs.
rītuļa No rīta dzimusi govs.
malene Nogriezts gabals no govs ādas.
krabas Noliesējusi govs.
pircenīša nopirkta govs.
govstiltiņš Norobežota govs stāvvieta kūtī.
dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā.
Osogova Osogovas planina - Osogovska planina Balkānu pussalā.
otaļa Otrdien dzimusi govs; šādas govs vārds.
Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja.
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja.
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja.
norietināt Pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu.
sterva Palaidnīga vai zaglīga govs.
palse Palsa govs; šādas govs vārds.
ierietināt Panākt, ka (piens) ieriet govs tesmenī.
aizlaidināt Panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet.
alne Pelēka govs.
sirmala Pelēka, sirma govs.
sarmule pelēkas govs vārds.
palne Pelēki sirmas govs vārds.
cieti Periods, kad govs nedod pienu.
piekča Piektaļa - piektdienā dzimusi govs.
pieča Piektdienā dzimusi govs.
piektala Piektdienā dzimusi govs.
piektaļa Piektdienā dzimusi govs.
piektuļa Piektdienā dzimusi govs.
piektuža Piektdienā dzimusi govs.
piekuža Piektdienā dzimusi govs.
pietaļa Piektdienā dzimušas govs vārds.
piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē.
galactodendron Piena koks Venecuēlā, dod iesaldenu, krāsā un garšā govs pienam līdzīgu dzeramu sulu.
pienādere Piena vēna (govs pavēderē).
pienice Pienīga govs.
pienīdze Pienīga govs.
pienīte Pienīga govs.
paliekošais piens piens, kas pēc govs slaukšanas paliek tesmenī neizslaukts.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
ciemaļa Pirkta govs (pretstatā pašu saimniecībā audzētai); šādas govs vārds.
pircine pirktas govs vārds.
ciemala Pirktas govs vārds.
ciemale Pirktas govs vārds.
atadīne pirmā vai otrā piena govs.
mandaļa Pirmdienā dzimusi govs; šādas govs vārds.
mandža Pirmdienā dzimusi govs.
pirmaļa Pirmdienā dzimusi govs.
mancka Pirmdienā dzimušas govs vārds.
maņčka Pirmdienā dzimušas govs vārds.
maņdža Pirmdienā dzimušas govs vārds.
pirmuļa Pirmdienā dzimušas govs vārds.
pirmuža Pirmdienā dziumušas govs vārds.
kleteks Plaka, govs mēsli.
plaka Plakans govs mēslu gabals zemē.
govs plada plakans govs mēslu gabals.
plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
dziemuļa Plankumainas govs vārds.
pole Polis 2 (vērsis vai govs bez ragiem).
feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
cietiešana Process, kurā govs pakāpeniski pārstāj dot pienu pirms atnešanās.
gotelēns Puslīdz jauna, laba izskata govs.
pļecka Pusšķidra čupa; govs mēslu plācenis.
maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem.
slauna Raiba govs; netīra govs.
raiboliņa raiba govs.
raibele Raiba govs.
raibgosniņa Raiba govs.
raicka Raiba govs.
ziedaine Raiba govs.
ziedainīte Raiba govs.
ziedala Raiba govs.
ziedaļa Raiba govs.
ziedaļiņa Raiba govs.
ziedele Raiba govs.
slaune Raiba, parasti melnraiba, govs.
raibuļa Raibaļa (govs).
sārtala Rudas govs vārds.
aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni).
savilkt pienu ragos saka, ja govs norauj pienu.
celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis.
knist Sākt samazināties (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā).
salnika Salne, salna govs.
rudele Sarkana govs.
māraļa Sarkanas govs vārds.
māraliņa Sarkanas govs vārds.
sārtīte sarkanas vai sarkanīgas govs vārds.
zale Sarkanbrūna govs.
sarķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
sārķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
sarķene Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
brūklene Sarkanbrūnas govs vārds.
sarkane sarkanīgas krāsas govs.
šļiku Savienojumā ar "šļaku" apraksta govs slaukšanas skaņas.
šļaku Savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu).
piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai; laktācija.
rīru Savienojumos ar "rīro, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
riru Savienojumos ar "rīru, rīro" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
rīro Savienojumos ar "rīru, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
kakacis Sažuvuši govs mēsli.
sestala Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds.
sestaļa Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds.
pustuža sestdienā dzimusi govs.
sešķe Sestdienā dzimusi govs.
pustaļa Sestdienā dzimušas govs vārds.
seska Sestdienā dzimušas govs vārds.
salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
sirmula Sirma govs.
dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds.
macuns Skābpiena produkts, ko gatavo no govs, kazas vai bifeļa piena.
staltene Skaistas, labi barotas govs vārds.
Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla.
pilnpiene Slaucama govs.
rirot slaukšanas laikā atkārti saukt "riru" (lai govs pierietētu tesmenī vairāk piena).
šļaune Slaune - govs ar baltu raibumu sānos.
kranka Slikta, liesa govs.
mītaļa Sliktas govs vai ķēves vārds.
aprietināt Spaidot apglāstīt govs pupus pirms slaukšanas (un nogaidīt, līdz sāk plūst piens).
briedene Staltbriežu govs.
neatgremošana Stāvoklis, kurā govslopam zūd atgremošana.
spraune Stūrgalvīga govs.
sudzenīca Sugas govs.
bļeka Svaigi govs mēsli.
grena Svaigi govs mēsli.
greņa Svaigi govs mēsli.
jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētala Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds.
ķūtala Šādas govs vārds.
Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots.
svaigpiena Tāda (govs), kas nesen atnesusies.
mīksta govs tāda govs, kuru ir viegli slaukt.
pirmpiens Tādas govs piens, kas pirmo reizi atnesās.
vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos.
ciemuļa Tādas govs vārds, kas nopirkta un atvesta no citurienes.
atriezine Tādas govs vārds, kas staigā ar paceltiem ragiem.
briedale Tādas govs vārds, kurai ir stāvi un smaili ragi.
baltragains Tāds (dzīvnieks, parasti govs), kam balti ragi.
bizelīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), kas mēdz daudz bizot.
pienīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena.
mustains Tāds, kam ap purnu tumšāki mati (spalva) nekā citur (piem., suns, govs).
govinis Tāds, kas ir iegūts no govs (parasti par galu, ādu).
auroxen Taurgovs.
govēns Tele, jauna govs.
jauntele Tele; jauna govs.
baku detrīts teļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām).
tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs.
mūle Tola govs (bez ragiem).
bezradze Tole - govs bez ragiem.
bauža Tole, bezragu govs.
buga Tole, govs bez ragiem.
žauste Trakojoša govs.
trešala Trešdienā dzimusi govs; šādas govs vārds.
trešaļa Trešdienā dzimusi govs.
trese Trešdienā dzimusi govs.
trešele Trešdienā dzimusi govs.
tresens Trešdienā dzimusi govs.
līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas.
dūmuļa Tumšas krāsas govs vārds.
dūmaļa Tumšbrūna govs; sarkanbrūna govs ar tumšbrūnu galvu.
dumaļa Tumšbrūna govs.
dūmaliņa Tumši brūna govs.
dūmuliņa Tumši brūna govs.
dūkaņa Tumši brūnas govs vārds.
tumšsarķe Tumši sarkana (govs).
kodaļa Uz košanu naska govs.
žerkle Uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums.
narīca Uztūkums govs tesmenī pēc atnešanās.
nūžāt Vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt.
nūžināt Vairākkārt teikt "nūž", lai panāktu, ka govs, kad to slauc, stāv mierīgi.
ādenieks Vājš, zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda.
kremala Veca govs.
krisdole Veca govs.
kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita.
karva Veca, liesa govs.
krencele Veca, vāja govs.
krencelis Veca, vāja govs.
klamba Vecs un vārgs mājdzīvnieks (zirgs, govs u. tml.).
agnihora Vēdiskā kulta ikdienas rituāls - govs piena upuris ugunij saulei lecot un norietot.
Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu.
slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli.
vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris).
čegaunis Vieta starp govs ragiem.
somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
zebroīds Zebras un zirga vai govs, arī zebras un ēzeļa krustojums.
Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka, parasti govs, piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
pirmpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas pirmo reizi ir atnesies.
jaunpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas tikko vai nesen ir atnesies.
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta.
mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks.
Audhumla Ziemeļnieku mitoloģijā - govs, kas ar savu pienu barojusi milzi Imiru un izlaizījusi no sāls kalniem dievu ciltstēvu Buri.
zilene Zila govs.
ziluža Zilgani pelēka govs.
ādenis Zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda; kleperis; ādainis.
barašnoms Zoroastriešu attīrīšanās rituāls, kurā jāapmazgājas ar govs urīnu, smiltīm un ūdeni.
žīvestiņa Žigla, izveicīga govs.

govs citās vārdnīcās:

MLVV

govs

LLVV

govs