Paplašinātā meklēšana
Meklējam glīts.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (88):
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
- maktīgs Izskatīgs, glīts (par cilvēku).
- šuka Jauns, glīts zirgs vai kumeļš.
- gremeklis Kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks.
- zamba Kāds, kas ir neglīts.
- panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
- cacaunieks Kaut kas glīts.
- ķemēks Kaut kas neglīts, nejauks, atbaidošs, riebīgs.
- koicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- loicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- loizaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- ploicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- krābants Liels, neglīts, noliesējis, vecs zirgs.
- rukšulītis Mazs (balts un glīts) sivēns.
- būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
- padaiļš Mēreni glīts.
- špidīgs Mīlīgs, glīts (par jaunu dzīvnieku).
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
- brikns Neglīts (par cilvēku, priekšmetu).
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- zirgaģīmis Neglīts cilvēks; neglīta seja.
- surķis neglīts cilvēks.
- cirvjaģīmis Neglīts cilvēks.
- cuža Neglīts cilvēks.
- krokodīls Neglīts cilvēks.
- krokošs Neglīts cilvēks.
- ķurķis Neglīts cilvēks.
- ņuņņāns Neglīts cilvēks.
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
- ķeburs Neglīts priekšmets.
- neglītenis Neglīts priekšmets.
- losis Neglīts puisis.
- lunis Neglīts puisis.
- kopsis Neglīts vai apdauzīts trauciņš.
- ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- klēbeģis Neglīts, arī psihiski nepilnvērtīgs cilvēks.
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
- nejēdzīgs Neglīts, bezgaumīgs.
- koitars Neglīts, garš cilvēks.
- luskains Neglīts, nejauks, riebīgs, noplucis.
- nebrangs Neglīts.
- nedaiļš Neglīts.
- neglīšs Neglīts.
- neskaists Neglīts.
- nesmuks Neglīts.
- blaizma Nepatīkams, neglīts, aizskarošs atgadījums.
- čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- dublis Netīrs, neglīts cilvēks.
- nespodrs Netīrs, neglīts.
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs.
- kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs.
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- piemīlīgs Patīkams, glīts.
- kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies.
- glītens Samērā glīts, izrotāts.
- pasmuks Samērā glīts, skaists.
- glīsnējs Samērā glīts.
- pabrangs Samērā glīts.
- paglīts Samērā glīts.
- foršs Skaists, glīts, iznesīgs.
- gližs Skaists, glīts.
- puiks Skaists, glīts.
- gadnys Slikts, neglīts, tāds, kas riebjas.
- spilts Spoži balts, glīts.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī glīts, skaists.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- klīrs Tīrs, glīts.
- beķene Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- beķens Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- zvanars Vecs, slikts, neglīts pulkstenis.
- poncele Vienkāršs (māla) trauks, pods (parasti ne visai glīts, arī vecs).
- glītums Vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
glīts citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV