Paplašinātā meklēšana
Meklējam dvēsele.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (34):
- (ir) kapeika pie dvēseles
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles
- bezmiera dvēseles
- diega dvēsele
- dzīvība (retāk dvēsele) turas kaulos
- gaiša sirds (arī dvēsele)
- ielauzta dvēsele
- izdegusi dvēsele
- izmocīta dvēsele
- jēra dvēsele
- jūtīga dvēsele (arī sirds)
- kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele
- kapeikas dvēsele
- kroga dvēsele
- krogus (arī kroga) dvēsele
- krogus dvēsele
- labais mājas gars (arī mājas dvēsele)
- lāga dvēsele
- mājas dvēsele
- mirušās dvēseles
- mirusi dvēsele
- nav ne graša pie dvēseles
- neviena dzīva dvēsele
- neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele
- neviena dzīve dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele
- sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj
- sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā)
- verga dvēsele
- viena miesa un viena dvēsele
- viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele
- vienīgā dzīvā dvēsele
- viņam ir jēra dvēsele
- viņš ir jēra dvēsele
- viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele
Atrasts skaidrojumos (104):
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- anātmans Budisma centrālā atziņa, ka nav nedz dvēseles, nedz patības.
- antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
- cri de cœr dedzīgs lūgums, žēlošanās vai protests; _burtiski_: "dvēseles kliedziens".
- dvēseliņa Dem. --> dvēsele.
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
- dieviņš Dieviņi - mirušo dvēseles.
- bezmiera dvēseles dvēseles, kas nevar rast mieru.
- serenitate Dzidrums, apskaidrotība, dvēseles miers.
- dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī.
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- emocionālisms Emociju, resp. jūtu uzlūkošana par dvēseles pamata parādību.
- paramātmans Ezoterismā augstākā dvēsele, kas sniedzas tālu aiz miesas robežām.
- Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves.
- psīhopomps Hermeja pievārds: dvēseļu vadītājs, jo tas vadīja aizgājušo dvēseles uz viņpasauli.
- ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā.
- sansāra Hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos; samsāra.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
- mahatma Indiešu mitoloģijā un teozofijā - pasaules dvēsele.
- mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
- siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
- brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- isigami Japāņu mitoloģijā - akmens dievības; apaļos akmeņus uzskatīja par dvēseles iemiesošanās vietu, neparastas formas akmeņus - par dieva iemiesošanās vietu.
- dzidzoku Japāņu mitoloģijā - elle, kur pēc nāves nonāk grēcinieku dvēseles.
- Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles.
- Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai.
- ananta Jēdziens budismā, kas norāda uz absolūtu dvēseles neesamību, viena no trim eksistences zīmēm.
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
- nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni.
- Brahtings Khmeru (Dienvidvjetnama) mitoloģijā - aizkapa pasaule, kurā atrodas mirušo cilvēku dvēseles.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
- Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas.
- veļu laiva laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- larvi Ļauni gari, mirušu ļaunu cilvēku dvēseles romiešu mitoloģijā.
- soterioloģija Mācība par cilvēka dvēseles pestīšanu no ļaunuma un nāves.
- eschatoloģija Mācība par dvēseles nemirstību.
- diaitētika Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
- monopsīhisms Mācība, ka atsevišķās dvēseles ir kādas vienas universālas dvēseles modifikācijas.
- kreacionisms Mācība, ka katram cilvēkam ieņemšanas vai piedzimšanas brīdī tiek radīta jauna dvēsele.
- tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties.
- traduciānisms Mācība, ka, cilvēkam piedzimstot, dvēsele līdzīgi miesai tiek pārmantota no vecākiem.
- masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
- velis miruša cilvēka dvēsele vai pazemes gars, kas dzīvo aizsaulē.
- vita Mirušā gars, dvēsele.
- dieviņi Mirušo dvēseles.
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- Mbombianda Mongo-nkundu (Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kurš ir neredzams, tāpat kā dvēseles, kas pie viņa nonāk pēc nāves.
- Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi.
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju.
- svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
- sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
- astrālā miesa neuztverama dvēseles viela, kas var pieņemt caurspīdīga ķermeņa veidu.
- katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
- elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni.
- pannihida Pareizticīgiem dvēseles aizlūgums; panihida.
- fravaši Parsismā - cilvēka personiskais sargājošais gars; arī dvēsele.
- anima mundi pasaules dvēsele.
- sinergija Paša cilvēka līdzdarbība savas dvēseles pestīšanā.
- mirinātāji Pavadītāji, kas ar garīgām dziesmām un dažādiem rituāliem palīdz nomirēja dvēselei aiziet viņsaulē.
- limbo Pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā.
- bulbuls Persiešu lakstīgala; persiešu un turku dzejā simbols dievu meklējošai dvēselei.
- ataraksija Pilnīgs dvēseles miers, ko, pēc dažu antīko filozofu domām, prātnieks sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus u. tml.
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
- animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
- kačini Pueblo, hopu un zunji (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - senču dvēseles, auglības veicinātāji.
- vēdānta Reliģiski filozofiska mācība (sistematizēta m. ē. 8. un 9. gs.), kura viduslaikos radās Indijā un kura sludina cilvēka dvēseles vienību ar dievu, pasaules garu.
- okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
- larva Romiešu ticējumos kā spoks jeb ēnas apkārt klīstoša nelaiķa dvēsele (ļauns gars).
- samsāra Sansāra - hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos.
- Aherona Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles.
- Aheronta Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles.
- šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme.
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- alfi Skandināvu zemākā līmeņa mitoloģijā - dabas gari, sākotnēji, iespējams, mirušo dvēseles.
- psihe Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele.
- hēgemonikon Stoiķu mācībā vienotā un saprātīgā dvēseles daļa, sevišķi domāšana un apzinīgā griba.
- bezdvēselīgs Tāds, kam nav dvēseles.
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
- metempsihoze Ticība tam, ka dvēsele pēc miesas nāves iemiesojās citā cilvēka vai dzīvnieka ķermenī vai augā; koncepcija sevišķi attīstīta Indijas reliģijās.
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles.
- aizkapa dzīve vairums mistisko mācību apgalvo, ka cilvēka dzīve ar fizisko nāvi nebeidzas, bet katram cilvēkam piemīt kāds nemirstīgs elements (dvēsele, gars utt.), kas atstāj mirušo ķermeni un dodas uz citu pasauli.
- ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans.
- velonis Velis - miruša cilvēka gars, dvēsele.
- dievdienas Veļu laiks, kad mieloja mirušo dvēseles.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; arī velnu mājoklis.
- elle Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; velnu mājoklis; pekle.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci; arī debess (4).
- šķīstītava Vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas.
- āzi Ziemeļnieku mitoloģijā - kungu u. c. labiešu mirušās dvēseles (veļi); vēlāk arī Odina dievu galma locekļi.
- činvats Zooastrieū mitoloģijā tilts u debesīm, pa kuru jāiet mirušo dvēselēm, augšdaļā šaurs kā zobena asmens, un ļaunās dvēseles no tā krīt un nokļūst ellē.
- fravaši Zoroastrisma metafizikā cilvēka nemirstīgā dvēsele, kura eksistē pirms viņa dzimšanas un nenomirst pēc cilvēka nāves, neiemiesojas arī citā ķermenī, bet dodas uz debesīm un pievienojas Ahuramazdas karapulkiem.
dvēsele citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV