Paplašinātā meklēšana
Meklējam duri.
Atrasts vārdos (87):
- duri:1
- duri:2
- duris:1
- duriks:1
- durine:1
- durins:1
- duriņa:1
- duriņš:1
- duriņš:2
- juduri:1
- muduri:1
- duriāns:1
- durinēt:1
- durinis:1
- duriņas:1
- Bulduri:1
- Dunduri:1
- ķulduri:1
- Ķunduri:1
- pieduri:1
- pluduri:1
- Punduri:1
- ārduris:1
- atduris:1
- buduris:1
- duduris:1
- muduris:1
- naduris:1
- obduriķ:1
- puduris:1
- saduria:1
- āraduris:1
- bulduris:1
- cunduris:2
- cunduris:1
- dunduris:1
- kulduris:1
- namduris:1
- pieduris:1
- pleduris:1
- pluduris:2
- pluduris:1
- puduriem:1
- pulduris:1
- punduris:1
- pusduris:1
- rijduris:1
- saduriņa:1
- sānduris:1
- šļuduris:1
- šulduris:1
- žolduris:1
- balduriņš:1
- blunduris:1
- bulduriņš:1
- caurduris:1
- dinduriņš:1
- dunduriņi:1
- endurists:1
- iekšduris:1
- klunduris:1
- krāsduris:1
- kūtsduris:1
- ķēķaduris:1
- madurieši:1
- nodurinēt:1
- plunduris:1
- pļunduris:3
- pļunduris:2
- pļunduris:1
- skulduris:2
- skulduris:1
- slunduris:1
- šļunduris:1
- hermunduri:1
- buldurieši:1
- klētsduris:1
- krāsnduris:1
- pakaļduris:1
- Punduriene:1
- pundurieši:1
- Pundurieši:1
- pundurisks:1
- pundurisms:1
- zempunduris:1
- istabasduris:1
- rhipidurinae:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (112):
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem.
- liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho")
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- septītā starjaudas klase baltie punduri
- pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- pudra Bars, bariņš, puduris.
- brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- kupsna Biezs lapu koku puduris.
- kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem.
- Bilderlingshof Bulduri.
- buldurjānis Bulduris.
- uldurs Bulduris.
- verveklis Bulduris.
- duršlāgs Caurduris, kāstuve.
- drušlaks Caurduris.
- drušļaks Caurduris.
- duršlags Caurduris.
- duršlēgs Caurduris.
- boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni.
- pudurītis Dem. --> puduris.
- pundurītis Dem. --> punduris.
- tabanus Diždunduri.
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
- diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri.
- lietus dunduri dunduru suga; šīs sugas dunduri
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku
- cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē.
- Vāmana Hindu mitoloģijā - dievišķais punduris, dieva Višnu piektā avatāra (iemiesojums).
- buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam.
- drušlags Kāstuvis; caurduris; duršlaks.
- duršlaks Kāstuvis; caurduris.
- Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus")
- klundarkājis Klunduris.
- kuksnis Koku grupa, koku puduris.
- skumšķis Koku grupa, puduris.
- bogs Koku puduris (klajumā).
- knāpe Koku puduris.
- pīsa Koku, krūmu puduris (parasti purvā).
- pīss Koku, krūmu puduris (parasti purvā).
- kupss Koku, krūmu puduris.
- kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū.
- klāsteris kopa, puduris
- pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
- krūms Krūmu audze, krūmu puduris; vieta, kur aug krūmi; krūmājs (1).
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
- Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
- dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot.
- puduraugs Lakstaugs, kas veido ceru, puduri.
- pondurs Lapseņu puduris.
- Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants.
- Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski.
- liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris
- puņdža Maza auguma cilvēks; punduris.
- knupis Mazs bērns; punduris.
- knupķis Mazs bērns; punduris.
- mesidothea Mesidothea entomon - grēvju dzimtas sugas "Saduria entomon" nosaukuma sinonīms.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki; neliels meža puduris.
- kupsis Neliels koku puduris, atstatu no meža; maza birztaliņa; kupsa.
- kupsa Neliels koku puduris, atstatu no meža.
- župsnis Neliels koku vai krūmu puduris.
- skupsna Neliels mežs; arī koku, krūmu puduris.
- nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
- pazviegt Padūkt (par dunduriem).
- I tipa pārnova pēc mūsdienu priekšstatiem – dubultzvaigzne, kurā notiek ūdeņraža pārplūšana no dubultsistēmas normālās zvaigznes uz balto punduri, līdz tas eksplodē, vai arī dubultzvaigzne, kurā notiek divu balto punduru saplūšana, kas arī noved pie eksplozijas
- gnīdlaides Piebalgā nosaukums lopu dunduriem.
- Mandūrija Pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
- Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
- stāģis Priežu puduris.
- mežbogs Puduris, atsevišķu koku grupa.
- pudre Puduris, bars, bariņš.
- pudrs Puduris, bars.
- skupšķis Puduris, krūms.
- skurmis Puduris, krūms.
- klāsters Puduris, ķekars; kopa, sazarojums, tīklojums.
- apuris Puduris.
- cebri Puduris.
- padukšlis Puduris.
- pudurksnis Puduris.
- krūpītis Punduris, kverplis.
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
- gnomiks Punduris.
- pundurs Punduris.
- pundurvīriņš Punduris.
- stebs Punduris.
- stebus Punduris.
- steps Punduris.
- ukris Punduris.
- umpiņš Punduris.
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
- pundurieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi)
- mušveida Savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- vālakhilji Senindiešu zemākā līmeņa mitoloģijā - dievības - gudrie punduri, kuru skaits sasniedzis 60000.
- bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
- aksiālsprauga sprauga rotācijas ass virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas galu un atduri
- šļuderis Šļuduris.
- mudurains Tāds, kam ir muduri.
- durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa.
- breikšis Trokšņotājs, ķildnieks, bulduris.
- Zaļie Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķunduri" bijušais nosaukums.
- pundurnieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri.
- subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa duri.