Paplašinātā meklēšana
Meklējam dīva.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (97):
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības.
- vīzīgs Brīnišķs, dīvains, savāds.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- ērmeklis Cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas.
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- čaibīgs Deformēts, izkropļots (par seju); klīrīgs, dīvains (uzvedībā).
- Dendrocometes paradoxus dīvainā dendrokomēta.
- Helichrysum monstrosum dīvainā salmene.
- mirabile dictu dīvaini.
- peņčīgs dīvains, ērmots, jocīgs.
- gaisā pasists dīvains, vieglprātīgs, nenopietns.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
- dīvainās daļiņas elementārdaļiņas, kuru dīvainība (3) nav vienāda ar nulli (K mezoni (kaoni), hiperoni, un vairāki rezonansi, kā arī to antidaļiņas).
- čaki Ērmi, spoki, dīvaiņi.
- ķēmība Ērmība, dīvainība.
- slivns Ērmots, dīvains.
- atsačudīties Ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi.
- savādīgums Īpatnība, dīvainība.
- dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts.
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam.
- ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti.
- škunstīgi Jocīgi, dīvaini.
- ērmotīgs Jocīgs, dīvains, neparasts; ērmots.
- špāsīgs Jocīgs, dīvains, savāds.
- saldskābrūtains Jocīgs, dīvains; arī mazliet iereibis.
- mordīgs Jocīgs, dīvains.
- škunstīgs Jocīgs, dīvains.
- uosmeigs Jocīgs, dīvains.
- kreizi Jocīgs; dīvains.
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
- kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
- bizzaro Kaprīzi, untumaini; dīvaini, neparasti.
- astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
- kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
- hroniskā leikoze leikoze, kam raksturīgi lēni progresējoša gaita vai remisijas un recidīva mija; asinsainā līdztekus jaunajām leikocītu formām ir arī nobriedušās un pārejas formas.
- apsists Muļķīgs, dumjš; nenormāls, dīvains.
- burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
- kurbete negaidīta, dīvaina rīcība.
- bizdings Neizprotams garastāvoklis, dīvaina uzvedība.
- kreizīmens Nenormāls cilvēks; dīvains cilvēks.
- červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu).
- burvība Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība.
- savādi neparasti, neizprotami; dīvaini
- uz augšu (arī gaisā) pasists nesaprātīgs, dīvains, nenopietns.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- groteska Ornamenta stils, kurā dīvainu, fantastisku augu, ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem vai dažādām stilizētām maskām.
- ķēma rausis palama mazvērtīgam dīvainim.
- grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts.
- stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- špāsēties Rīkoties dīvaini.
- caurvējā stāvējis saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi, arī dīvainības.
- trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- pēc spoka saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
- Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
- padīvains Samērā, arī mazliet dīvains.
- frīks Savādnieks, cilvēks ar dīvainībām.
- ermīgs Savāds, dīvains, jocīgs; ērmīgs.
- ermots Savāds, dīvains, neparasts.
- ekscentriāde Savāds, dīvains, pārsteidzošs notikums; savādība, dīvainība.
- bizars Savāds, dīvains; jocīgs.
- ekscentrisks Savāds, dīvains.
- vēsmīgs Savāds, dīvains.
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums; šāda rakstura pasākums.
- smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
- jancīgs Tāds, kam ir (nelieli) psihiski traucējumi; dīvains.
- pusķerts Tāds, kam ir nelielas dīvainības, arī nelieli psihiski traucējumi.
- žigls Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi, dīvainības.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; arī dīvains, nesaprātīgs.
- jokaiņš Tāds, kam ir psihiski traucējumi, dīvainības.
- paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi; arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
- spocīgs Tāds, kas ar ko dīvainu, neparastu izraisa, parasti negatīvu, attieksmi, arī nesapratni.
- smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
- dīvainulis Tāds, kas dīvaini, neparasti izturas.
- savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni; dīvains.
- ekstravagants Tāds, kas ir pārspīlēti elegants, neparasts, dīvains.
- brīnumains tāds, kas ir pārsteidzošs, dīvains
- kuriozs Tāds, kas saista uzmanību ar neparastumu (parasti ačgārnību); jocīgs, dīvains.
- noslēpumains tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains
- spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains.
- spokains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs (1); rēgains.
- rēgains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs.
- ekstravagants Tāds, kurā izpaužas dīvainības, pārspīlējumi, savdabība.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- ērms Tas, kas ir dīvains, neparasts, jocīgs.
- kuriozs Tas, kas saista uzmanību ar neparastumu (parasti ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, dīvains.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- hiperlādiņš Viens no hardonu raksturlielumiem, kas vienāds ar barionlādiņa un dīvainības summu.
- ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dīva citās vārdnīcās:
MLVV