Paplašinātā meklēšana

Meklējam bite.

Atrasts vārdos (49):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (166):

māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
Obiceļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
Obiteļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
Abiķeļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
zum Apzīmē bites zumēšanu.
dūlēt Ar dūmekli dūmot bites.
parakvāts Augu inde, kas var kaitīgi ietekmēt bites.
Geum aleppicum austrumu bitene.
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis).
akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī.
kumpe Bišu strops mežā, lai ievilinātu bites.
bišu māte bite, kas atjauno saimes sastāvu, producē un dēj olas, kā arī aktivizē saimes darbību.
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti.
krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta.
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos.
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos.
Waldsteinia geoides biteņu valdšteinija.
bišu peri bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
bites knāpt bites kāpt.
bites laiž bērnus bites spieto.
spieta izlūkbites bites, kas pirms izspietošanas izrauga mājokļus jaunajai saimei.
aizvākotie peri cirmeņi, kūniņas, pat jaunās bites, kas atrodas šūnās zem aizvākojuma.
tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani.
izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm.
bitiņa Dem. --> bite.
bitīte Dem. --> bite.
drevēt Dravēt, bites kāpt.
dūlāt Dūlēt, bites kāpjot.
dūlis Dūmeklis, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
kvēpināt Dūmot (piemēram, bites).
vīvaļot Dziedāt kā bites, sikspārņi, putni.
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Abiķeļu ezers; Obiteļu ezers; Obiceļu ezers; Koļesņikova ezers.
melittidae Grumbuļbites.
prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
vecajs Ievēlēts prezbiteriešu baznīcas vecākais.
prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
oksts Izlūkbite, kas meklē spietam jaunu mājokli.
okstoņa Izlūkbite, kas pirms spietošanas meklē jaunu apmešanās vietu.
okstonis Izlūkbite, kas pirms spietošanas meklē jaunu apmešanās vietu.
okstiņš Izlūkbite.
okstmenis Izlūkbite.
nomada Kailbites.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši.
gobene Kamene (zemes bite).
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite.
zemesbite Kamene; zemes bite.
dravēt Kāpt bites.
dravināt Kāpt bites.
Geum coccineum krāšņsarkanā bitene.
plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
bišu dejas kustību kopums, ar kurām darbabites nodod citām bitēm stropā informāciju par nektāra vai citu saldvielu atradnēm.
spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka.
oksts Laika posms, kad bites mēdz spietot.
propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
gravilāts Literatūrā sastopams apzīmējums gailīšiem un bitenēm, kuru saknes izmantoja ārstniecībā.
triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
mājbite Mājas bite, medusbišu ģints suga.
šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
ziedu medus medus, ko bites ražo no ziedu nektāra.
ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
Apis mellifera medusbite, šīs ģints suga.
mežbite Mežabite.
darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
iedūlēt Nomierināt bites ar dūmiem.
kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
izdravēt Ņemt medu (no stropiem), kāpt bites.
Obiteļs Obiteli, apdzīvota vieta Andzeļu pagastā.
Obiteles dzirnavezers Obiteļu dzirnavezers Krāslavas novadā.
ziemināt Panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos.
aplaupīšanās Parādība dravā bezienesuma laikā - spēcīgāko saimju darbabites laupa medu vājākās saimēs.
skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
benedikts Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
cīruļgalva Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
gailīši Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
ķerainis Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
ķerainīte Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
ķēvpupi Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
nadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
pīpiņi Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
sirdszāle Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
ūdrene Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
ūdrenes Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
zirgnadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
zirgunadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
Geum urbanum pilsētas bitene.
bīskaps Pirmkristiešu laikā lokālās draudzes vadītājs, tas pats, kas prezbiteris.
himenopteri Plēvspārņi (bites, lapsenes, skudras u. c.).
dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras.
runča pauti pļavas bitene ("Geum rivale").
babūksnīte Pļavas bitene ("Geum rivale").
biškanniņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
bullītis Pļavas bitene ("Geum rivale").
buļpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
buļpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
buļpieriņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
dievmaizīte Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurājs Pļavas bitene ("Geum rivale").
dunduriņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurnaji Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurnāji Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurpuķe Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurzāle Pļavas bitene ("Geum rivale").
dzegužpodiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
gailītis Pļavas bitene ("Geum rivale").
kalteņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
ķēvpupi Pļavas bitene ("Geum rivale").
medene Pļavas bitene ("Geum rivale").
melngalve Pļavas bitene ("Geum rivale").
pēterīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
pīpiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
polīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
pulkstenīts Pļavas bitene ("Geum rivale").
pumpurīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
rumpauši Pļavas bitene ("Geum rivale").
runcīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
runčpauti Pļavas bitene ("Geum rivale").
runčpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
vārniņkājiņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
vārnkājas Pļavas bitene ("Geum rivale").
vārnkājiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
vārpakauši Pļavas bitene ("Geum rivale").
vectēvgalviņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
vizbuliņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
zaķpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
zirgāboliņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
Geum rivale pļavas bitene.
vidējā bitene pļavas un pilsētas biteņu hibrīds ("Geum x intermedium").
prezbiterāts Prezbitera jeb svētnieka iesvētīšana, prezbitera amats.
prezbiteriānis Prezbiteriānisma piekritējs.
prezbiterietis Prezbiteriānisma piekritējs.
presbiteriānisms Prezbiteriānisms.
presbiterāņi Prezbiteriāņi.
presbiterianieši Prezbiteriāņi.
presbiterieši Prezbiteriāņi.
presbitieši Prezbiteriāņi.
prezbiteri Prezbiteriāņi.
moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām.
prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu.
kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant").
disentieši Protestanti, kas atšķēlušies no angļu valdošās baznīcas: prezbiterieši, baptisti u. c.
eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
Geum hispidum sarmatainā bitene.
izkāpt Savienojumā "izkāpt bites": izņemt kāres (bitēm).
meža bite savvaļas bite.
medus telpa stropa daļa virs peru telpas, kur bites uzkrāj medus rezerves.
stropene Stropā dzīvojoša bite.
peru telpa stropa pirmais stāvs ar kārēm, kur bites audzē perus, uzkrāj barības rezerves un pārziemo.
biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
ķubiteika Tjubiteika - cepure.
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele.
Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers; Obiteles dzirnavezers.
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
laupītājbites Vecākās darbabites, kas bezienesuma periodā mēģina iekļūt vājāko saimju stropos un zagt medu.
Geum x intermedium vidējā bitene.
bišu ganības vieta, kur bites iegūst barību no augiem.
bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites; šīs virsdzimtas kukaiņi.

bite citās vārdnīcās:

MLVV

bite

LLVV

bite