Paplašinātā meklēšana
Meklējam biedēt.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (67):
- attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- nobiedināt Atbaidīt, atbiedēt; iebaidīt.
- admonēt Atgādināt, biedēt.
- paravols Atslēgas ar zvanu, ar ko aizbiedēt zagļus.
- izbailināt Baidīt, izbiedēt.
- aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt.
- cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu).
- dzīt biedēt zvērus medībās, panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā
- trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
- nogrozt Draudēt, biedēt, piedraudēt (ar atriebību).
- dravēt Draudēt, biedēt.
- grazāt Draudēt, biedēt.
- grosīties Draudēt, biedēt.
- ieknaibīt Iebiedēt ar kniebšanu.
- apdūzenēt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
- apurdīt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
- nostrāžīt Iebiedēt, iedresēt.
- izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
- izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
- iedzīt respektu iebiedēt; uzsvērt autoritāti.
- iečamdīt Iebiedēt.
- biedināt Iedvest bailes; biedēt (1).
- uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni).
- sabaiļināt Izbiedēt, radīt bailes.
- sabaiļot Izbiedēt, radīt bailes.
- trauvēt Izbiedēt, traucēt.
- izbaidēt Izbiedēt.
- pārbrāzt Izbiedēt.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
- iztramdīties Kādu laiku, pietiekoši (bez panākumiemm) biedēt, gaiņāt.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- pusmežonīgs Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
- līdz nāvei izbiedēt ļoti izbiedēt.
- pārtrūcināt Ļoti stipri izbiedēt.
- piegrozt Mazliet, nedaudz draudēt, biedēt.
- patrūcināt Nedaudz sabiedēt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
- biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt.
- noplēsināt Nobaidīt, iebiedēt (mājlopus), rīdot ar suni.
- nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt.
- nobiedināt Nobiedēt.
- padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
- pabiedināt Pabiedēt.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
- nogrezot Piedraudēt, biedēt.
- sadrūvēt Piedraudēt, iebiedēt.
- sadruvēt Piedraudēt, iebiedēt.
- dergļoties Rotaļājoties nosmērēties (lai citus biedētu).
- sačauvēt sabaidīt, nobiedēt.
- sabiedināt Sabiedēt.
- brīdināt Sakot biedēt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība; draudēt.
- pārdrāzt Sist; iebiedēt.
- grozties Slepus biedēt, draudēt.
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
- aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
- tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
- knipāt Trenkāt; biedēt.
- ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
biedēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV