Paplašinātā meklēšana
Meklējam aptvert.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (92):
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst.
- apskārst Apjaust, aptvert.
- sasaprasties Apjēgt, aptvert.
- apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
- apjemt Apņemt, aptvert kam apkārt.
- apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
- satverties aptvert
- atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
- klēpiski Ar abām rokām aptvert (un nest).
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- ievaiņagot Ar vainagu aptvert, izrotāt (ko).
- atmanīt Atģist, aptvert.
- atķert Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā.
- aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- aizņemt Būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību.
- izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot.
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju).
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
- apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
- aptveršana Darbība, process --> aptvert.
- izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt.
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- apjēgt Izprast, aptvert.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas.
- stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī mulst.
- pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
- apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt).
- aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut; iekļaut.
- atprast Noģist, nojaust, aptvert, apjēgt.
- neaptverams Nolieguma divdabis --> aptvert.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
- subsumēt Pakārtot, iekļaut, aptvert.
- aizskārst Paredzēt; aptvert, saprast.
- atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
- iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko)
- iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- atģisties Pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties.
- atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
- apkļauties Piekļaujoties aptvert, apņemt (no visām pusēm).
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu); ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- appīt Pinot aptvert (pinumu ap ko, kam apkārt).
- appīt Pinot, veidojot (pinumu), aptvert (ko).
- jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
- aptvere Process --> aptvert (2); aptveršana; saprašana.
- pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu).
- atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
- kā sitiens pa pieri saka par ko ļoti pārsteidzošu, negaidītu, par ko tādu, kas liek atjēgties, aptvert notiekošo
- tikt jēgā sākt saprast, aptvert
- attapt Saprast, aptvert.
- mustīt Saprast, aptvert.
- ietvert Saturēt sevī (sastāvdaļas, daļas); aptvert.
- apņemt Satvert, aptvert (ar plaukstām).
- nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus.
- žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
- suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko.
- pārredzamība Stāvoklis, kad var aptvert, skaidri izprast (ko).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu.
- universs šaurākā nozīmē par universu sauc gan kādas klasifikācijas aptverto objektu kopu, gan to objektu sistēmu, uz kuriem attiecas kādas teorijas apgalvojumi, gan arī kādu domāšanas vai darbības jomu, kas veido neatkarīgu kopumu
- izšķīt Škinot (lapas, augļus), aptvert (kādu platību); šķinot izretināt.
- bauzene Tāds, kam visu grūti aptvert, saprast.
- metaloģisks Tāds, kas ir ārpus loģikas, piem., domāšanas likumi (Šopenhauers) vai mēģinājumi aptvert loģikas formās doto saturu (Tillichs).
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
- nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt; arī ārkārtīgs.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- pieejams Tāds, ko var aptvert, aplūkot.
- multidisciplinārs Tās, kurā ir aptvertas vairākas disciplīnas.
- uzžņaugt Uzspīlēt, cieši aptvert.
- izredzīgs Vērīgs, spējīgs ātri aptvert apstākļus.
- aptvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1).
- apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
aptvert citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV