Paplašinātā meklēšana

Meklējam apse.

Atrasts vārdos (88):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (373):

Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
jumums Apjums, apsegs, jumts
apklāties Apklāt sevi; apsegties
novākot Apklāt, apsegt
pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties
Vāczemes apse apse, papele
apsiens Apšu birzs; vieta, kur apses aug
elektrouzliesmotājs ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei
kāpene ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi
zvaižņot ar zvaigznēm apsegties
asindēze Asinapse
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
novākot Atbrīvot no apseguma
apklāstīt atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot)
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
symphyta Auglapsenes
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
Populus alba baltā apse
sudrabapse Baltā apse
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
vācapse Baltā apse ("Populus alba")
Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene
(pliks) kā blinis bez ietērpa, apsega; kails
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu
Philanthus triangulus bišlapsene
bišu vilks bišlapsene
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta
Neurotoma flaviventris bumbieru tīkllapsene
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi
pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
apsedziņš dem. --> apsegs
lapsenīte dem. --> lapsene
spožlapsenīte dem. --> spožlapsene
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
xyelidae Durkļlapseņu dzimta
xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints
kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai
efapse Elektriskā sinapse
Pristiphora pallipes ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene
Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers
Hoplocampa flava gaišā plūmju zāģlapsene
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta
plika (biežāk kaila) grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
triecienmehānisms ierīce patronas (čaulas) kapseles pārsišanai, šaujot ar šaujamieroci
rumbāt ietīt, apsiet, neveikli apsegt ar drēbēm
Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats)
Pteronus ribesii jāņogulāju zāģlapsene
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš
lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls
spāris kāda indīga lapseņu suga
mutillidae Kameņlapseņu dzimta
mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints
plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli
gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus
jājēji Kāpuru lapsenes
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust
ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
argidae Koklapseņu dzimta
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
chrysididae Krāšņlapseņu dzimta
chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
dryinidae kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta
pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
tievvēderlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu
nosasegties Kustoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu
Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns
Caliroa limacina ķiršu zāģlapsene
Cephus pygmaeus labības stiebrlapsene
abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu
lapsiņa lapsene
lapsenes Lapsene
lapsine Lapsene
slapstene Lapsene
svapstene Lapsene
svapstenis Lapsene
vapsene Lapsene
svapstiņš Lapsene; svapstene
sabiedriskās lapsenes lapsenes, kas dzīvo saimēs
vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem
vespidae Lapseņu dzimta
paravespula Lapseņu dzimtas ģints
vespa Lapseņu dzimtas ģints
vespula Lapseņu dzimtas ģints
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
lapseņu pūznis lapseņu ligzda
lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm
lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole
pondurs Lapseņu puduris
pulcinis Lapseņu pūznis
rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa")
parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
pūslis Lapseņu, sirseņu mājoklis
šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses)
cirksnis liela lapsene
cirkslis liela lapsene (arī cirksnis)
sirsinis liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro")
lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm
aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām
velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai
sapygidae Māņlapseņu dzimta
Cephaleia arvensis mazā egļu tīkllapsene
lencējs Mednieks vai nemednieks, kurš apseko noteiktu teritoriju nolūkā konstatēt medījamā dzīvnieka atrašanās vietu
Populus nigra melnā apse jeb melnā papele
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
meža statistiskā inventarizācija meža resursu informācijas ieguves sistēma ar parauglaukumu metodi; Latvijas teritorijā izveidoti 12000 pastāvīgo parauglaukumu, 5 gadu ciklā ik gadu apseko 1/5 daļu no tiem
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
MVP Mitrala vārstuļa prolapss (angļu "mitral valve prolapse")
čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama
pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva
lakatiņš neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
staņģe no koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu
locka no liepas vai apses stumbra cirsta laiva
dečš no lupatām austa sega, ko klāja kamanās un ar ko apsedz zirgu
nokubināt Noņemt apsegu
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj)
tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai
Cynips quercus-foli ozolu ābolveida panglapsene
Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene
atsegt padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj)
atklāt padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt
eumenes Palapseņu dzimtas ģints
euodynerus Palapseņu dzimtas ģints
symmorphus Palapseņu dzimtas ģints
panglapsenīte Panglapsene
cynipidae Panglapseņu dzimta
cynips Panglapseņu dzimtas ģints
diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros
ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris")
ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii")
rožu panglapsene panglapseņu suga ("Diplolepis rosae")
Populus tremula parastā apse
apsa Parastā apse ("Populus tremula")
Paravespula silvestris parastā lapsene
Diprion pini parastā priežu zāglapsene
badikne Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
badiknis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
gankulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
gankulītes Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
kazusieriņš Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
naudulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
naudulītis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
pešķene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
pēškenīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
pierškiunīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plaktine Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plaktiņi Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plaukinis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plikša Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plikši Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plikšis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plikšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plīkšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
pliška Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
trūcene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri)
apklāt Pārklāt, apsegt; pārsegt
laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (šaujot) tiek pārsista kapsele
apsekojums paveikta darbība, rezultāts --> apsekot
Populus x canescens pelēcīgā apse
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
apsprendzēt Piesprādzēt, apseglot
Lapseki pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus
himenopteri Plēvspārņi (bites, lapsenes, skudras u. c.)
dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras
stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu
skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu
smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas
bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas
grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica"
andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta
andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints
sfeksi Plēvspārņu kārtas kukaiņu grupa, radnieciska lapsenēm, ar vairāk nekā 1200 sugām
panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
žvakstiņš Plikstiņš ("Capsella")
parastais plikstiņš plikstiņu suga ("Capsella bursa-pastoris"); ganu plikstiņš
Neurotoma nemoralis plūmju tīkllapsene
Lyda nemoralis priežu tīkllapsene
evaniidae Prusaklapseņu dzimta
mymaridae Pundurlapsenīšu dzimta
tiphiidae Puslapseņu dzimta
tiphia Puslapseņu dzimtas ģints
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta
pundelis pūznis (lapseņu u. tml.)
sphecidae Racējlapseņu dzimta
cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints
gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints
oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints
philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku
Cerceris arenaria racējlapseņu suga, kas baro kāpurus ar smecernieku kāpuriem
apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko)
apsegties refl. --> apsegt (1)
humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā
Diplolepis rosae rožu panglapsene
Paravespula rufa rudā lapsene
Neodiprion sertifer rūsganā priežu zāģlapsene
aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko)
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari
tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu
medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi
lāča pakaļa salmu jumts ēkām bez bēniņu logiem, kas vienādi apsedza visas četras sienas
lumstes Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis
lumsti Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis
lumsts Salmu pinums, ko apsegt lecektis
lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām
lāpis Salmu sega, ar ko apsegt lecektis pret salnām
sega samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai
aiztuntulēt Satuntuļot, apsegt ar daudziem apģērba gabaliem
lapsenīte savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai
paklātuve Sega, apsegs, salvete
kubināt Segt, apsegt
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt; sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet
mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu
sindēze Sinapse
kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
diprinodiae Skujlapseņu dzimta
diprion Skujlapseņu dzimtas ģints
neodiprion Skujlapseņu dzimtas ģints
parastā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Diprion pini")
rūsganā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Neodiprion sertifer")
dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli
pompilidae Smilšlapseņu dzimta
pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints
nosaspardīties Spārdoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu
nosaspirāties Spārdoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu
cepurīte Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem
chalcididae Spožlapseņu dzimta
kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam
iedzīvotāju statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju dabisko kustību, migrāciju, sastāvu, tautas skaitīšanu un apsekojumu statistiskos datus un sniedz to interpretāciju
cephidae Stiebrlapseņu dzimta
cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints
labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus")
Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
monosinaptisks tāds, kam ir tikai viena sinapse
kails tāds, kam nav ietērpa, apsega
pliks tāds, kam nav ietērpa, apsega; kails (1)
apsine tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses
apsinis tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses
neapsegts tāds, kas nav apsegts; kails
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
apsegs tas, ar ko apsedz, pārklāj
gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta
pamphiliidae Tīkllapseņu dzimta
cephaleia Tīkllapseņu dzimtas ģints
lyda Tīkllapseņu dzimtas ģints
neurotoma Tīkllapseņu dzimtas ģints
pamphilius Tīkllapseņu dzimtas ģints
priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis")
mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis")
bumbieru tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma flaviventris")
plūmju tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma nemoralis")
aptīt Tinot apņemt, apsegt (ar ko)
aptīstīt Tīstot apņemt, apsegt (ar ko)
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes)
proctotrupidae Tumšlapseņu dzimta
paracodrus Tumšlapseņu dzimtas ģints
Pochynematus pumilio upeņu zāģlapsene
uzdeķot Uzklāt, apsegt
sakubināt Uzmanīgi un cieši ietīt vai apsegt
novērošanas vienība uzskaites vienība tautas skaitīšanā un citā iedzīvotāju apsekojumā
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās
cimbex Vālīšlapsenesņu dzimtas ģints
cimbicidae Vālīšlapseņu dzimta
trichiosoma Vālīšlapseņu dzimtas ģints
bērzu lielā vālīšlapsene vālīšlapseņu dzimtas suga ("Cimbex femorata")
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
ģenētiskais monitorings vides masveida piesārņojuma ģenētiskās iedarbības apsekošana
šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi
vērtene Vienkoča laiva no apses koka
koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts
šabraks Vilnas audums, samta vai ādas izrotāta sega, ko lieto seglu apsegšanai, lai pasargātu tos, kā arī tiem piestiprinātos saiņus no mitruma, putekļiem u. tml.
tenthredinidae Zāģlapseņu dzimta
caliroa Zāģlapseņu dzimtas ģints
hoplocampa Zāģlapseņu dzimtas ģints
pochynematus Zāģlapseņu dzimtas ģints
pristiphora Zāģlapseņu dzimtas ģints
pteronus Zāģlapseņu dzimtas ģints
ķiršu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Caliroa limacina")
gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava")
ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea")
upeņu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pochynematus pumilio")
ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes")
jāņogulāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pteronus ribesii")
Zeltapses dižakmens Zeltapses laukakmens
Upsīts Zeltapses laukakmens - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā
Rūnu akmens Zeltapses laukakmens Dundagas pagastā
segsēgļi Ziedaugi (sēklaugi) ar vienu vai vairākām par auglenīcu izveidotām augļu lapām (ar apsegtiem sēklas pumpuriem)
aušene Ziemas cepure ar bieziem ausu apsegiem

apse citās vārdnīcās:

MLVV

apse

LLVV

apse

MEV

apse