Paplašinātā meklēšana
Meklējam apse.
Atrasts vārdos (88):
- apse:1
- lapse:1
- apsegs:1
- apsegt:1
- apsekt:1
- apsene:1
- efapse:1
- Tuapse:1
- apsebēt:1
- apsekot:1
- apserde:1
- apserot:1
- kapsele:2
- kapsele:1
- Lapseki:1
- lapsene:2
- lapsene:1
- mitapse:1
- parapse:1
- sinapse:1
- vācapse:1
- vapsene:1
- apsedlot:1
- apseglot:1
- apseilāt:1
- apsenājs:1
- apsermot:1
- apsešķēt:1
- asinapse:1
- capsella:1
- lapsenes:1
- melnapse:1
- Zeltapse:1
- apsedziņš:1
- apsegties:1
- apsekšķēt:1
- desinapse:1
- Kapsehden:1
- lapselēns:1
- lapsenīte:1
- neapsegts:1
- palapsene:1
- apseboties:1
- apsekojums:1
- apsekošana:1
- apserdieši:1
- auglapsene:1
- bišlapsene:1
- koklapsene:1
- lapsenieki:1
- māņlapsene:1
- puslapsene:1
- sudrabapse:1
- zāģlapsene:1
- apsedzamais:1
- atlokapsegs:1
- lapseņbumba:1
- lapseņpūlis:1
- metasinapse:1
- panglapsene:1
- parasinapse:1
- skujlapsene:1
- spožlapsene:1
- telosinapse:1
- tīkllapsene:1
- tumšlapsene:1
- apselafēzija:1
- cikāžlapsene:1
- durkļlapsene:1
- kameņlapsene:1
- kāpurlapsene:1
- krāšņlapsene:1
- lapseņpūznis:1
- racējlapsene:1
- smilšlapsene:1
- vālīšlapsene:1
- dzēlējlapsene:1
- kukaiņlapsene:1
- panglapsenīte:1
- prusaklapsene:1
- spožlapsenīte:1
- stiebrlapsene:1
- iežmauglapsene:1
- parazītlapsene:1
- pundurlapsenīte:1
- detonatorkapsele:1
- kapseļdetonators:1
- tievvēderlapsene:1
Atrasts vārdu savienojumos (44):
- ābolu zāģlapsene
- apseglot Pēgasu
- baltā apse
- balzama apse
- bērzu lielā vālīšlapsene
- bumbieru tīkllapsene
- Capsella bursa-pastoris
- demogrāfiskie apsekojumi
- dzīvesvietas apsekošana
- ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene
- gaišā plūmju zāģlapsene
- guldāmais apsegs
- jāņogulāju zāģlapsene
- kā lapsene
- kā lapseņu pūznis
- ķiršu zāģlapsene
- labības stiebrlapsene
- Lapsenku ezers
- lapseņu klijāns
- lapseņu parazītvabole
- lapseņu pūznis
- lapseņveida zirneklis
- masta ailas apsegs
- mazā egļu tīkllapsene
- ozolu ābolveida panglapsene
- ozolu sarkansvītru panglapsene
- parastā apse
- parastā lapsene
- parastā priežu zāģlapsene
- plūmju tīkllapsene
- priežu stādu tīkllapsene
- priežu tīkllapsene
- rožu panglapsene
- rudā lapsene
- rūgts kā apses miza
- rūsganā priežu zāģlapsene
- sabiedriskās lapsenes
- tievs kā lapsene
- upeņu zāģlapsene
- Vāczemes apse
- viduklis kā lapsenei
- vientuļās lapsenes
- Zeltapses dižakmens
- Zeltapses laukakmens
Atrasts skaidrojumos (200):
- Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
- bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai
- Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
- jumums Apjums, apsegs, jumts
- apklāties Apklāt sevi; apsegties
- novākot Apklāt, apsegt
- pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties
- apsis apse
- apss apse
- epse apse
- opse apse
- pēpele apse ("Populus")
- Vāczemes apse apse, papele
- tektura apsega, jumts
- aizseglot apseglot
- apsedlot apseglot
- saseglot apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus)
- seglains apseglots, tāds, kam ir segli
- pārklātne apsegs
- apņemt apsegt (ņemot apkārt)
- izseģināt apsegt (virkni objektu)
- apdeķot apsegt ar segu
- apdeķēt apsegt viscaur (ar segu)
- stilpot apsegt, aizsegt
- nosegot apsegt, apklāt
- apvāzt apsegt, nosegt, uzliekot vāku; aiztaisīt
- apšaust apsegt, pārklāt
- piesegt apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
- apkubināt apsegties
- apsasegties apsegties
- apšausties apsegties
- dasasegties apsegties
- nosnāties apsegties
- novāzties apsegties
- pārkubināties apsegties
- snāties apsegties, ietīties
- piesegties apsegties, parasti uz neilgu laiku
- coperto apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa
- populus apses
- apsiens Apšu birzs; vieta, kur apses aug
- elektrouzliesmotājs ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei
- kāpene ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi
- zvaižņot ar zvaigznēm apsegties
- asindēze Asinapse
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
- novākot Atbrīvot no apseguma
- apklāstīt atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot)
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- symphyta Auglapsenes
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- Populus alba baltā apse
- sudrabapse Baltā apse
- sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
- vācapse Baltā apse ("Populus alba")
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
- Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene
- (pliks) kā blinis bez ietērpa, apsega; kails
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
- ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu
- Philanthus triangulus bišlapsene
- bišu vilks bišlapsene
- apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
- apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta
- Neurotoma flaviventris bumbieru tīkllapsene
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
- natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi
- pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
- apsedziņš dem. --> apsegs
- lapsenīte dem. --> lapsene
- spožlapsenīte dem. --> spožlapsene
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
- divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- xyelidae Durkļlapseņu dzimta
- xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints
- kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai
- efapse Elektriskā sinapse
- Pristiphora pallipes ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene
- Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers
- Hoplocampa flava gaišā plūmju zāģlapsene
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
- kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta
- plika (biežāk kaila) grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- triecienmehānisms ierīce patronas (čaulas) kapseles pārsišanai, šaujot ar šaujamieroci
- rumbāt ietīt, apsiet, neveikli apsegt ar drēbēm
- Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses
- apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
- apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
- cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
- griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats)
- Pteronus ribesii jāņogulāju zāģlapsene
- apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "apserde" iedzīvotāji
- šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš
- lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls
- spāris kāda indīga lapseņu suga
- mutillidae Kameņlapseņu dzimta
- mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus
- jājēji Kāpuru lapsenes
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust
- ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka
- mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
- argidae Koklapseņu dzimta
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
- chrysididae Krāšņlapseņu dzimta
- chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
- bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
- cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
- lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
- plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
- anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
- ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
- māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
- arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
- dryinidae kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta
- pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
- māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
- spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
- palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
- prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
- tievvēderlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi
- pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
- tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
- māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
- puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
- lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
- apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
- ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
- ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
- klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
- trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
- nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu
- nosasegties Kustoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu
- Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns
- Caliroa limacina ķiršu zāģlapsene
- Cephus pygmaeus labības stiebrlapsene
- abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu
- lapsiņa lapsene
- lapsenes Lapsene
- lapsine Lapsene
- slapstene Lapsene
- svapstene Lapsene
- svapstenis Lapsene
- vapsene Lapsene
- svapstiņš Lapsene; svapstene
- sabiedriskās lapsenes lapsenes, kas dzīvo saimēs
- vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem
- vespidae Lapseņu dzimta
- paravespula Lapseņu dzimtas ģints
- vespa Lapseņu dzimtas ģints
- vespula Lapseņu dzimtas ģints
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
- lapseņu pūznis lapseņu ligzda
- lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm
- lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
- lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
- Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole
- pondurs Lapseņu puduris
- pulcinis Lapseņu pūznis
- rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa")
- parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
- pūslis Lapseņu, sirseņu mājoklis
- šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses)
- cirksnis liela lapsene
- cirkslis liela lapsene (arī cirksnis)
- sirsinis liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro")
- lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm
- aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām
- velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai
- sapygidae Māņlapseņu dzimta
- Cephaleia arvensis mazā egļu tīkllapsene
- Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; apse
- lencējs Mednieks vai nemednieks, kurš apseko noteiktu teritoriju nolūkā konstatēt medījamā dzīvnieka atrašanās vietu
- Populus nigra melnā apse jeb melnā papele
- izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
- meža statistiskā inventarizācija meža resursu informācijas ieguves sistēma ar parauglaukumu metodi; Latvijas teritorijā izveidoti 12000 pastāvīgo parauglaukumu, 5 gadu ciklā ik gadu apseko 1/5 daļu no tiem
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi
Atrasts piemēros (11):
- radze — Profesor apse, vai jūs varat apliecināt, ka Suģba ar savām radzēm caursitusi kāju aizsargus un ievainojusi biedra Radviļa zirgu?
- hujārīt Collapse/ Collide ir mazliet garlaicīgāk, bet līdz brīdim, kad Deivs sāk hujārīt ģitāru tā, ka es atkal viņu mīlu vairāk par visu pasaulē.
- noteikti Dažiem noteikti ir dzeloņi tā kā lapsenēm, tikai daudz garāki.
- atnākt Kaut ātrāk atnāktu sniegs un apsegtu šo zemi baltu, baltu...
- bokseršorti Lampām paliekot spožākām, var vērot viņu puskailos ķermeņus, kurus apsedz tikai bokseršorti, un knosīšanos, ko pavada samiegojušās skaņas.
- sēža Līdz ar to man nav ticības par šo čaulu pareizu ģeometriju- ja man kapseles sēža bija par seklu- tad kāpēc gan citām patronām tā nevarētu būt par dziļu?
- dibens Mairita vienmēr bija tērpusies vai nu līdz potītēm garos brunčos un kleitās, vai arī tādos tērpos, kas teju apsedz dibenu.
- mīt Tikusi uz lielceļa, Mirdza mina velosipēdu tik ātri, ka braucējām vējš neapsegtos matus sagrieza vērkulī.
- slimnieks Vilma pieceļas, apsedz slimnieku, kurš miegā ieraudas.
- šķidri Viņa nolika lampu uz apaļa, šķidri tamborētu baltu autu apsegta galda, aiz kuŗa uz atzveltnes jaunais Zeltiņš sēdēja.
- kamene Zālē dobji zumēja kamenes, un laiku pa laikam, griezīgi sanot, garām aizsteidzās kāda lapsene.
apse citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv