Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprauti.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (36):
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- iekvankšēties Īsi, aprauti ierieties.
- iekvekšēties Īsi, aprauti ierieties.
- kvenkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt; kvankšēt.
- verkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt.
- ļerkšēt Īsi, aprauti riet.
- veukšēt Īsi, aprauti riet.
- iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
- pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
- stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
- ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam).
- krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti).
- izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti).
- izlerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
- izļerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
- pukšēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
- pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
- pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
- pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pamest (8).
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
- aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
- saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
- secco Sausi; aprauti; skarbi.
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
- sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
- izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- abrupti atbildēt strupi, aprauti atbildēt
- kvancis Suns, kas īsi, aprauti rej; suns, kas mēdz apriet (gājējus).
- kverķis Suns, kas īsi, aprauti rej.
- strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
- notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
- kaukalēt Vairākkārt īsi, aprauti kaukt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa aprauti.