Paplašinātā meklēšana
Meklējam apgūt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (85):
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
- atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
- pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu.
- dasamanīties Ievingrināties kādā darbā; apgūt darba prasmi.
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts
- balts plankums kaut kas neizzināts, neizpētīts, neapgūts
- iepaurēties Kaut ko iemācīties, apgūt.
- apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
- kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu.
- uzdot likt kaur ko veikt, apgūt saistībā ar mācību, pašizaugsmes procesu
- pārnesums Mācības ar rezultātu citā neapgūtā jomā; psihofizisku modeļu vispārīguma princips.
- damācīt Mācīt (ko), līdz (tas) tiek apgūts.
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- izjemt Mācoties spēt izprast, apgūt (mācību vielu).
- trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus)
- neskartās zemes neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības
- iegramstīties Nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu).
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu
- izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
- pārprasīt Par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto.
- parāls Parālā metode - mācīšana, attīstot sākotnēji apgūto.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus).
- ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
- retroaktīvā aizture process, kurā jaunas vielas apgūšana kavējoši iedarbojas uz jau apgūto
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- būt rokā saka, ja kas ir dabūts, iegūts, apgūts, atrasts, noķerts
- iekarot Sasniegt (ko grūti pieejamu); sasniegt un izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- izurbties Savienojumā ar "cauri": pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes)
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- noskatīties Skatoties, vērojot apgūt, pārņemt.
- zagt amatu slepus vērojot, apgūt amata prasmi (pie meistara)
- roka Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.
- autodidaktisks Tāds, kas balstās uz pašmācības ceļā apgūtām zināšanām.
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- stabils Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- dabīgs Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
- dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
- jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2).
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- apguvums tas, ko kāds ir apguvis, iemācījies, apgūtais
- lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- apercipēt Uztvert, apgūt, pamatojoties uz pieredzi.
- ņemt Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.
- iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
- mācībvaloda Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros.
- socializētāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajām lomām, kurā viņš palīdz apgūt sociālās mijiedarbības modeļus un veidot sociālo kompetenci, tādējādi sekmējot indivīda sociālo integrāciju vidē
- imitētājvingrinājums Viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu.
apgūt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV