Paplašinātā meklēšana
Meklējam apēst.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (130):
- tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu)
- apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst
- sajozēt apēst
- sakleķēt apēst
- samīstīt apēst
- samizāt apēst
- sarevēt apēst
- savilnīt apēst
- saķosēt apēst (daudz)
- satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
- samiltīt apēst (nicinoši)
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu)
- notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
- notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
- notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo
- notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo
- nolupīt ar apetīti apēst
- ielocīt ar lielu apetīti apēst
- nomocīt ar mokām apēst, izdzert
- sačammāt ar pilnu muti saēst (apēst)
- notušīt ar pūlēm apēst
- plūkāt ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- plūkt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- šķīt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2)
- sašņakāt ar troksni un ar apetīti apēst
- sašņakstināt ar troksni un ar apetīti apēst
- novicēt ātri apēst
- novicot ātri apēst
- noskraukstināt ātri apēst kaut ko kraukšķošu
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu)
- aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku)
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu)
- sagumzāt Ātri, rijīgi apēst
- nomuļīt bez zobiem apēst
- izčakstināt Čapstinot apēst
- nošņakāt Čāpstinot apēst
- saēsties daudz apēst (ko); daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to)
- sabarot dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to)
- izēdināt dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu)
- saēdināt dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to)
- sacienāt dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to)
- samielot dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to)
- zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
- sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem)
- apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu
- iejemt Iedzert, apēst
- garšot ieņemt mutē vai apēst ēdienu vai dzērienu, lai novērtētu tā garšu
- noņērgāt iesākt ēst, bet neapēst
- nožulīt Ilgi kožļājot apēst
- izlanckāt Izēst, apēst (daudz)
- izbendēt Iznīcināt, apēst
- izklīmāt izstrēbt, apēst
- savuimīt kārīgi apēst
- palaupt Kārīgi apēst
- saķaulēt Kārīgi apēst
- saķest Kārīgi apēst
- saķēzt Kārīgi apēst
- saleknēt Kārīgi apēst
- saleksēt Kārīgi apēst
- uzrīt Kārīgi apēst (piemēram, par suni)
- salupīt Kārīgi apēst (visu)
- noķepāt Kārīgi apēst; kārīgi ēdot savandīt (ēdienu)
- satempt Kārīgi izdzert, apēst
- satervēt Kārīgi izdzert, kārīgi apēst
- savillāt Kārīgi un ātri apēst
- saknābt knābājot apēst
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus)
- uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst
- sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst
- saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst
- salaizīt Laizot apēst
- uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
- sačūpstināt Laizot un sūkājot apēst
- apņukāt lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu)
- uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi
- aplakt Lokot apēst, lokot aprīt (šķidru ēdienu)
- apsaēsties ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu)
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi
- ieēst nedaudz apēst
- nodegustēt nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot
- nogaršot nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu
- sagraulēt Negausīgi apēst, norīt
- dzeguskumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu
- dzeguškumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss
- satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu)
- noklesēt Noēst, apēst
- nolempēt Noēst, apēst
- nošķibēt Noēst, apēst
- nošķorēt Noēst, apēst
- nosmecēt Noēst, apēst
- saknozīt Noēst, apēst
- sasmeltēt Noēst, apēst
- nosmeķēties Nogaršot; nedaudz apēst
- nokosties Nokost gabalu, lai apēstu
- ģesēt Norīt, apēst
- skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu)
- glimzdināt Pamazām apēst
- macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā
- pieskarties Paņemt un nedaudz apēst
- puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu
- noknietēt Pieēsties, apēst
- uzdzīras Pirmā brīvdiena pēc svinībām, kad saaicināja kaimiņus, lai izdzertu un apēstu pārpalikušo
- noluksīt Rijīgi apēst
- noluncīt Rijīgi apēst
- lažāji Sadrupis siens vai salmi, kas lažās paliek neapēsts
- piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst
- nevar tak vēderu par dūksti pataisīt saka, kad nav iespējams visu apēst
- saklecēt saknābāt; kārīgi apēst
- noņergāt sākt ēst, bet neapēst (ēdienu)
- uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem)
- līst savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst
- sapaisīt steigšus apēst
- novicāt Steigšus apēst
- satīrīt Steigšus apēst
- noknocēt Steigšus un kārīgi apēst
- iemest strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu
- mest strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu
- iegumzīt strauji, arī steigā, lieliem kumosiem apēst
- salaksīt Strebjot apēst
- saluksīt Strēbjot apēst
- sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz
- sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko)
- sasluksnīt Sūkājot apēst
- izsūkāt Sūkājot apēst (piemēram, konfekti)
- pusēsts tāds, kas ir iesākts ēst, bet nav apēsts
- izņerbināt Vairāk izrakņāt ēdienu nekā apēst
- izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā)
- sazelēt Zelējot apēst
apēst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV