Paplašinātā meklēšana
Meklējam apēst.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (128):
- tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
- apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst.
- saķosēt apēst (daudz).
- satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku).
- samiltīt apēst (nicinoši).
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
- notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
- notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
- notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
- notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
- sajozēt apēst.
- sakleķēt apēst.
- samīstīt apēst.
- samizāt apēst.
- sarevēt apēst.
- savilnīt apēst.
- nolupīt Ar apetīti apēst.
- ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
- nomocīt Ar mokām apēst, izdzert.
- sačammāt ar pilnu muti saēst (apēst).
- notušīt Ar pūlēm apēst.
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- sašņakāt Ar troksni un ar apetīti apēst.
- sašņakstināt Ar troksni un ar apetīti apēst.
- noskraukstināt Ātri apēst kaut ko kraukšķošu.
- novicēt Ātri apēst.
- novicot Ātri apēst.
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
- aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
- sagumzāt Ātri, rijīgi apēst.
- nomuļīt Bez zobiem apēst.
- izčakstināt Čapstinot apēst.
- nošņakāt Čāpstinot apēst.
- saēsties Daudz apēst (ko); daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
- sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
- samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
- zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
- sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
- apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
- iejemt Iedzert, apēst.
- noņērgāt Iesākt ēst, bet neapēst.
- nožulīt Ilgi kožļājot apēst.
- izlanckāt Izēst, apēst (daudz).
- izbendēt Iznīcināt, apēst.
- uzrīt Kārīgi apēst (piemēram, par suni).
- salupīt Kārīgi apēst (visu).
- noķepāt Kārīgi apēst; kārīgi ēdot savandīt (ēdienu).
- savuimīt kārīgi apēst.
- palaupt Kārīgi apēst.
- saķaulēt Kārīgi apēst.
- saķest Kārīgi apēst.
- saķēzt Kārīgi apēst.
- saleknēt Kārīgi apēst.
- saleksēt Kārīgi apēst.
- satempt Kārīgi izdzert, apēst.
- satervēt Kārīgi izdzert, kārīgi apēst.
- savillāt Kārīgi un ātri apēst.
- saknābt knābājot apēst.
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
- uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst.
- sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
- saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst.
- uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- salaizīt Laizot apēst.
- sačūpstināt Laizot un sūkājot apēst.
- apņukāt Lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu).
- uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi.
- aplakt Lokot apēst, lokot aprīt (šķidru ēdienu).
- apsaēsties Ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu).
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
- ieēst Nedaudz apēst.
- sagraulēt Negausīgi apēst, norīt.
- dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
- dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
- satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu).
- noklesēt Noēst, apēst.
- nolempēt Noēst, apēst.
- nošķibēt Noēst, apēst.
- nošķorēt Noēst, apēst.
- nosmecēt Noēst, apēst.
- saknozīt Noēst, apēst.
- sasmeltēt Noēst, apēst.
- nosmeķēties Nogaršot; nedaudz apēst.
- nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
- ģesēt Norīt, apēst.
- skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
- glimzdināt Pamazām apēst.
- macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā.
- pieskarties Paņemt un nedaudz apēst.
- puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu.
- noknietēt Pieēsties, apēst.
- uzdzīras Pirmā brīvdiena pēc svinībām, kad saaicināja kaimiņus, lai izdzertu un apēstu pārpalikušo.
- noluksīt Rijīgi apēst.
- noluncīt Rijīgi apēst.
- lažāji Sadrupis siens vai salmi, kas lažās paliek neapēsts.
- piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst.
- nevar tak vēderu par dūksti pataisīt saka, kad nav iespējams visu apēst.
- saklecēt saknābāt; kārīgi apēst
- noņergāt Sākt ēst, bet neapēst (ēdienu).
- uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem).
- līst Savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst.
- sapaisīt steigšus apēst.
- novicāt Steigšus apēst.
- satīrīt Steigšus apēst.
- noknocēt Steigšus un kārīgi apēst.
- iemest Strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu.
- mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
- iegumzīt Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem apēst.
- sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz.
- salaksīt Strebjot apēst.
- saluksīt Strēbjot apēst.
- sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko).
- izsūkāt Sūkājot apēst (piemēram, konfekti).
- sasluksnīt Sūkājot apēst.
- pusēsts Tāds, kas ir iesākts ēst, bet nav apēsts.
- izņerbināt Vairāk izrakņāt ēdienu nekā apēst.
- izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
- sazelēt Zelējot apēst.
apēst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV