Paplašinātā meklēšana
Meklējam akls.
Atrasts vārdos (46):
- akls:1
- čakls:1
- kakls:1
- makls:1
- paakls:1
- stakls:1
- atkakls:1
- audakls:1
- bāzakls:1
- bedakls:1
- bizakls:1
- čapakls:1
- Hērakls:1
- mirakls:1
- nerakls:2
- nerakls:1
- pačakls:1
- pinakls:1
- pusakls:1
- risakls:1
- tenakls:1
- vārakls:1
- vēmakls:1
- vesakls:1
- vijakls:1
- virakls:1
- zīdakls:1
- bīstakls:1
- brāzakls:1
- burzakls:1
- durzakls:1
- dzenakls:1
- lancakls:1
- niezakls:1
- pentakls:1
- zirnakls:1
- briedakls:1
- caurkakls:1
- dzoskakls:1
- iemetakls:1
- ķirstakls:1
- nometakls:1
- pindzakls:1
- spektakls:1
- stīvkakls:1
- kaklsaite:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (129):
- naģis Akls, vai arī tāds, kas uzvedās kā akls vai vājredzīgs.
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
- urbītis Centīgs, čakls cilvēks.
- šestoks Čakls skolēns.
- ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
- darbavīrs Čakls, darbīgs cilvēks.
- rīcīgs Čakls, darbīgs, enerģisks, rosīgs.
- ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
- deržīgs Čakls, dūšīgs, neatlaidīgs.
- nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
- audaļa Čakls, izveicīgs strādnieks.
- budīgs Čakls, rosīgs, darbīgs, uzcītīgs, centīgs, izveicīgs, lietpratīgs.
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks.
- rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
- zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
- zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
- rūķīgs Čakls, strādīgs.
- rūķisks Čakls, strādīgs.
- nelaisks Čakls, tāds, kas nav slinks.
- ūmacīgs Čakls, uzcītīgs.
- ogatns Čakls, veikls (cilvēks).
- čagans Čakls, veikls.
- čekls Čakls.
- kriknausls Čakls.
- rīpelīgs Čakls.
- sakrs Čakls.
- akleņš Dem. --> akls (1).
- kakliņš Dem. --> kakls.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- ceļš Dzemdes kakls.
- titenstilbis Dzērves kakls.
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
- blīnis Greizacis, pusakls cilvēks.
- Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu.
- hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls.
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
- Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu.
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
- Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls.
- Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - gigants, Poseidona dēls, kuru nogalināja Hērakls.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls.
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
- Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls.
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls.
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
- Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls.
- Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
- stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls.
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
- derancefālija Iedzimta kroplība, kad ir izveidojies kakls, bet nav galvas un smadzeņu.
- tribulis Izveicīgs, čakls strādnieks.
- muidrs Izveicīgs, čakls, žirgts.
- kā bez acīm kā akls.
- rīkle Kakls (1).
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts.
- homuts Kakls, kakla siksna.
- džerkste Kakls.
- hals Kakls.
- koklis Kakls.
- piščiks Kakls.
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
- epitrachelijs Kolonnas kakls.
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem.
- kā bite ļoti čakls, strādīgs.
- čakls kā skudra ļoti čakls.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
- mikacītis Maziņš, vēl akls kaķēns.
- Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu.
- atķīls Nasks, izveicīgs, uzmanīgs; vērīgs, ņiprs, čakls.
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
- Nemejas lauva neievainojams plēsoņa, kas mita šajā ielejā, Tīfona un Ehidnas atvase, ko savā pirmajā varoņdarbā uzveica Hērakls.
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls.
- hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
- kakls kā dzērvei pārmērīgi garš, tievs kakls.
- strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi).
- grūtredzīgs Pusakls.
- garga Putna, arī cilvēka kakls.
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
- dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
- kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
- tortikollis Sāpes kakla muskuļos, šķībs kakls.
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams.
- Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu.
- kausa skausts; zirga kakls krēpju daļā.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- centromērs Spermatozoīda kakls.
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- kormorāns Šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis.
- emu Šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam.
- zilkaklīte Tāda, kam ir zils kakls (paratsi par pudeli).
- platkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls; platkakla.
- platkakla Tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls.
- šaurkaklains Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls; šaurkakla.
- šaurkakla Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls.
- tievkakla Tāds (parasti trauks), kam ir tievs kakls.
- baltkaklains Tāds, kam balts kakls (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- garkaklains Tāds, kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- garkakla Tāds, kam ir garš kakls (par traukiem).
- garkakla Tāds, kam ir garš kakls (par traukiem).
- strupkaklains Tāds, kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- tievkaklains Tāds, kam ir tievs kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju; akls.
- blenze Tāds, kas akls, vājredzīgs vai savā rīcībā nedrošs.
- strādīgs Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; arī darbīgs, čakls.
- darbīgs Tāds, kas daudz un čakli strādā; strādīgs, čakls.
- garkaklis Tas (tāds), kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- strupkaklis Tas (tāds), kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- tievkaklis Tas (tāds), kam ir tievs kakls (parasti par dzīvniekiem).
- daiļš Tikumīgs, čakls; patīkams, piemīlīgs un krietns.
- velme Tukls kakls (zirgam).
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
- čegums Vieta, kur beidzas kakls (spranda) un sākas mugurkauls.
- roķis Vijoles roķis - vijoles kakls.
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (1).
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (2).
- čaklība Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme; čaklums.
- čaklums Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
akls citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV