Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizskart.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (84):
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
- palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
- rīvēt kantes (kāda) godam aizskart kāda godu.
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- ķerties pie goda aizskart, aizvainot.
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart.
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni).
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- triņāt Berzt, nevajadzīgi aizskart.
- tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu).
- apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
- rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods.
- kveksis Cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
- nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- macaķ Čamdīt, aizskart.
- aizskaršana Darbība, process --> aizskart.
- lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu.
- gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs.
- aizrosināt Ierosināt, aizskart (jautājumu).
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot.
- sasniedzamība iespēja sniedzoties aizskart
- aizkart Ievainot, aizskart.
- gražīties Izrādīt tieksmi aizskart (kādu); strīdēties (ar kādu).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
- apbižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart.
- aizkarties Justies aizskartam.
- knakstoties Lakstoties; uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
- pakužināt Mazliet aizskart (kādu).
- aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
- pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- neaizķert ar nagu kādu ne mazākā mērā neaizskart kādu.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- cēls Neiesākts; neaizskarts.
- paaiztikt Neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu).
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- laist (kādu) mierā netraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.
- neaizskarams Nolieguma divdabis --> aizskart.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- vazāt pa dubļiem (kādu, kaut ko) piedēvēt ko apkaunojošu; aizskart.
- piekļaustīt Piekļaut, aizskart.
- tangēt Pieskarties, aizskart, robežot, aizkustināt.
- aizķibināt Pieskarties, aizskart.
- aiztikt Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart.
- aizskārums Rezultāts --> aizskart(2).
- aizskārums Rezultāts --> aizskart(3).
- likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.
- uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- bāzīties Savstarpēji aizskart.
- kā lapsene skarbi, asi izsmējīgi (aizskart; dzelt, iedzelt).
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
- sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
- iekost Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
- kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
- sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- ķerties bārdā (kādam) vērsties pret kādu, aizskart kādu.
aizskart citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV