Paplašinātā meklēšana
Meklējam a. god..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (158):
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
- epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem.
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
- dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu.
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
- Aleksandra arhipelāgs atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas piekrastē, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu. (Angļu valodā "Alexander Archipelago") Nosaukts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- iegodināt Atzīt kādu par godīgu.
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
- fontinālijas Avotu jeb aku svētki senajā Romā, ko svinēja 13. oktobrī par godu avotu nimfām.
- impietāte Bezdievība, godprātības trūkums.
- roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
- likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām.
- turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu.
- ciens Cieņa, gods, uzmanība.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
- aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
- cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
- cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
- epinīkija Dziesma par godu uzvarētājiem sacīkstēs.
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
- bijība Dziļa cieņa, arī apbrīna; godbijība.
- Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- Tenītis Gadskārtu ieražu diena (17. janvāris) par godu cūku aizgādnim Tenim.
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
- apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem.
- goda prāts godprātība, godīgums.
- Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
- Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā.
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
- Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
- benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt.
- vainags Jaunavas gods, nevainība.
- immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
- purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
- aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem.
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
- kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) lieto, uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
- kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- kungs un pavēlnieks lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- ahimsa Mācība, ka pret visu dzīvo (arī pret zemākajām dzīvības formām un pat pret elementiem) jāizturas godbijīgi un nevardarbīgi.
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
- regālija Ordenis, medaļa, goda zīme.
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
- pagodīgs Pa daļai godīgs.
- in favorem par labu (kādam); (kādam) par godu.
- goda parāds parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
- pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
- tiesnība Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
- tiesnībe Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
- locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt.
- kukarka Pavāre, saimniece, kas godos, viesībās gatavo ēdienus.
- ar tīru sirdsapziņu pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
- honorāts Persona, kuras godam vekselis intervenienta akceptēts.
- svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos.
- Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
- nopļāvības Pļaujas svētki - svinības par godu pļaujas darbu pabeigšanai.
- privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
- pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
- likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
- Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
- Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
- juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai.
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
- kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi.
- orgijas Sākumā senējiem grieķiem dievkalpojumi par godu Dēmētrai, vēlāk Bakhum, vīna un jautrības dievam, pie kam notika dažādas pārmērības.
- komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
- dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
- dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
- ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
- kvirinālijas Senajā Romā svētki 17. februārī par godu dievam Kvirīnam.
- cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai.
- cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās.
- terminālijas Senajiem romiešiem svētki par godu robežu dievam Terminam.
- kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu.
- pāgānālijas Seniem romiešiem lauku svētki, svinēja janvārī Cerērai un citām lauku dievībām par godu.
- drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
- nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1).
- žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2).
- doksa Slava, gods, godība, krāšņums.
- panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
- vertumnālijas Svētki par godu Vertumnam, seno romiešu dārzu dievam.
- vestālijas Svētki par godu Vestai, jūnija mēnesī.
- luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim.
- saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī.
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
- lojāls Tāds, kas godprātīgi, korekti, ar cieņu izturas (pret ko).
- godpratīgs Tāds, kas godu prot, pieklājīgs, uzmanīgs.
- hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
- godpilns Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
- gods Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
- godājams Tāds, ko godā, cienī; tāds, kam pienākas gods, cieņa.
- bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
- goddevīgs Tāds, kurā izpaužas cieņa, godbijība; arī godbijīgs.
- negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu; tāds, kuram nav goda jūtu.
- pieņemšana Tikšanās kādā iestādē vai pie oficiālas personas, parasti par godu kam vai sakarā ar kādu notikumu.
- goda aizskaršana tīša personas goda un cieņas pazemošana mutvārdos, rakstveidā vai ar darbiem.
- apaturijas Trijdienu svētki senās Atēnās par godu jaunekļu uzņemšanai frātrijā.
- vākas Vāķēšana, goda sardze naktī pie mirušā.
- memoriāls īpašvārds vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- žonglēt Veikli, bet ne visai godīgi operēt ar faktiem un vārdiem diskusijā, strīdā.
- dignitāte Veiktā darba vērtība; vieta hierarhijā, nozīmība, goda amats.
- Lanselots Viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu.
- lēnaji Vīnogu spiešanas svētki Atēnās par godu Dionīsam (aptuveni janvāra beigās).
- kabiri Vulkāna un nimfas Kabiras bērni sengrieķu mitoloģijā, auglības dievības, jūrnieku aizbildņi; par godu kabiriem Samotrakes salā tika rīkotas mistērijas.
- krist negodā zaudēt meitas godu, zaudēt jaunavību.
- preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa a. god..